4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 91. un 111. pantam esot vērtēta Tiesībsarga pārbaudes lietā Nr. 2012-44-26K, kas ierosināta pēc Vitālija Orlova iesnieguma par iespējamiem zāļu kompensācijas kārtības pārkāpumiem. Atzinumā secināts, ka pacienti, kuriem kompensējamās zāles izrakstītas pirms un pēc 2012. gada 1. janvāra, veido personu grupas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Abas grupas vienojot apstāklis, ka pacientiem kompensācijas kārtības ietvaros ir tiesības saņemt konkrētajai diagnozei atbilstošās valsts apmaksātās zāles. Apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret minētajām personu grupām atkarībā no terapijas uzsākšanas brīža. Atšķirīgajai attieksmei esot leģitīms mērķis - nodrošināt pēc iespējas lētāku zāļu pieejamību pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Tomēr atšķirīgā attieksme neatbilstot samērīguma principam, jo apstrīdēto normu leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot visiem pacientiem, kuri saņem kompensējamos medikamentus, iespēju vai nu saņemt lētākās references zāles, vai arī izvēlēties dārgākās un veselības stāvoklim atbilstošākās zāles, piemaksājot cenu starpību. Tas neradītu budžetā papildu izdevumus, jo valsts jau pašlaik kompensējot lētāko zāļu iegādes izdevumus. Satversmes 111. pantā esot noteikts valsts pienākums aizsargāt sabiedrības veselību. Tiesībsargs pauž viedokli, ka apstrīdētajās normās ietvertā zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība nespēj pilnībā nodrošināt zāļu pieejamību. Esot konstatēti gadījumi, kad aptiekas nespēj nodrošināt lētāko kompensējamo zāļu iepirkšanu. Tāpēc rodoties nepieciešamība tās svītrot no kompensējamo zāļu saraksta. Šāda situācija esot vērtējama kā tiesību uz veselības aprūpi pārkāpums un neatbilstot Satversmes 111. pantam. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 91. pantā noteiktajam vienlīdzības principam, kā arī pārkāpjot Satversmes 111. pantā garantētās tiesības uz veselības aprūpi. Šādu pozīciju tiesas sēdē uzturēja arī Tiesībsarga biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa.