6. Article

Pieaicinātā persona - Nacionālais veselības dienests - norāda, ka apstrīdētās normas nodrošina efektīvu un optimālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu kompensācijas kārtības ietvaros, kā arī samazina pacientu līdzmaksājumus. Apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā piegādātājs, kurš piedāvā zemāko cenu, varot rēķināties ar lielāku zāļu noietu, tādēļ palielinoties piegādātāju savstarpējā konkurence un samazinoties zāļu cenas. Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecinot, ka pēc apstrīdēto normu ieviešanas daudzu medikamentu cenas ir samazinājušās. Daudzām kompensējamo zāļu sarakstā ietvertajām zālēm esot līdzvērtīga efektivitāte, bet atšķirīgas cenas. Starp ģenēriskajiem un oriģinālajiem medikamentiem neesot būtisku atšķirību efektivitātes un blakņu ziņā, un šo zāļu līdzvērtīgā iedarbība esot pierādīta pētījumos. Lētāko medikamentu izrakstīšana tiekot plaši veicināta arī citās Eiropas valstīs. Nacionālais veselības dienests uzskata, ka apstrīdētās normas neparedz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Apstrīdētās normas esot attiecināmas uz visiem pacientiem, tomēr tām personām, kuras jau iepriekš saņēmušas konkrētus kompensējamos medikamentus, vajagot ļaut pabeigt iesākto ārstniecības kursu. Apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā nesamazinoties zāļu pieejamība aptiekās. Jebkuram vairumtirgotājam varot rasties problēmas ar zāļu piegādes nodrošināšanu, tomēr tās neesot saistītas ar zāļu iegādes izdevumu kompensēšanas kārtību. Attiecīgās situācijas esot vērtējamas kā reti izņēmumi, un zāles, kuras nav pieejamas, tiekot svītrotas no kompensējamo medikamentu saraksta. Nacionālais veselības dienests arī norāda, ka jebkādas ar zāļu pieejamību saistītās problēmas esot novērstas ar grozījumiem Noteikumos Nr. 899. Tiesas sēdē Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Artūrs Pušmucāns norādīja, ka apstrīdētās normas nevar tikt vērtētas atrauti no citām normām, kas paredz izņēmumus no vispārējā principa. Šie izņēmumi paredzot gan ģimenes ārsta tiesības izrakstīt citus kompensējamos medikamentus, ja tam ir objektīvi medicīniski iemesli, gan arī farmaceita tiesības izsniegt citus medikamentus, ja tiek konstatēti noteikti apstākļi. Tādējādi apstrīdētās normas neierobežojot medikamentu pieejamību un atbilstot Satversmei.