17. Article

Regulējumu, kas attiecas uz iespējām samazināt nodokļu administrācijas aprēķināto soda naudu, Satversmes tiesa izvērtēja jau lietā Nr. 2007-23-01. Līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim bija spēkā Nodokļu likuma 33.1 pants, kura pirmā daļa paredzēja: ja nodokļu maksātājs apstrīdējis lēmumu par audita rezultātiem, nodokļu administrācijai ir tiesības izvērtēt pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu un samazināt uzlikto soda naudu. Ar Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2007-23-01 par neatbilstošu Satversmes 1. pantam tika atzīts šajā normā ietvertais nosacījums, ka šo izvērtējumu var veikt vienu reizi trijos gados (2000. gada 13. aprīļa likuma redakcijā) vai vienu reizi gadā (2004. gada 31. marta likuma redakcijā). Tika secināts, ka šis ierobežojums pēc būtības liedz nodokļu maksātājam tiesības lūgt, lai katrā gadījumā individuāli tiktu izvērtēta iespēja samazināt uzlikto soda naudu, savukārt bez šā ierobežojuma regulējums nodrošina soda naudas piemērošanas individualizāciju. Satversmes tiesa secināja, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu, taču vienlaikus valstij ir arī pienākums aizsargāt personas no nesamērīgiem sodiem, pat ja tie tiek piemēroti par nodokļu likumu pārkāpumiem. Soda noteikšana pieļaujama vienīgi nepieciešamības robežās un tiktāl, ciktāl tas nodrošina pienācīgu cita tiesiskā regulējuma ievērošanu. Nodokļu pārkāpumu novēršanas sistēmas efektivitāti garantē gan soda neizbēgamība, gan arī soda bardzība, ja vien tā ir samērīga ar pārkāpumu vai tā rezultātā gūto vai iespējamo "labumu". Tomēr arī šajā jomā valsts pienākums ir, cik vien to pieļauj regulējamo attiecību specifika, nodrošināt soda individualizāciju, proti, atbilstību izdarītajam pārkāpumam. Tādējādi sodi par nodokļu likumu pārkāpšanu nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi ar mērķi, ko likumdevējs ar to palīdzību vēlējies sasniegt. Ir svarīgi sabalansēt atsevišķu personu tiesības uz individuālu pārkāpuma izvērtēšanu ar valsts pienākumu nodrošināt efektīvu nodokļu administrēšanas sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 11., 12., 16.2. un 16.3. punktu un nolēmumu daļu).