20. Article

Lietā Nr. 2007-23-01 Saeima norādīja, ka apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu neatrisinātu visas problēmas, jo Satversmes tiesas spriedums prasītu pozitīvu likumdevēja regulējumu. Taču Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments - tolaik norādīja, ka apstrīdētās normas atcelšanas gadījumā nebūtu nepieciešams pozitīvs regulējums, proti, "lietas, kurās apstrīdēto normu iepriekš piemēroja iestāde, varētu izspriest, ievērojot pārkāpuma būtību un raksturu un tieši piemērojot samērīguma principu". Satversmes tiesa secināja, ka tās pamatuzdevums nav izlemt to, kā katrā gadījumā pareizi piemērojamas tiesību normas, un jautājumi, kas attiecas uz konkrētu likuma normu piemērošanu un interpretāciju, pamatā ir vispārējās jurisdikcijas tiesu, kā arī administratīvo tiesu kompetencē (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 18. punktu). Izskatāmās lietas dalībnieki nav pauduši savu viedokli par to, vai gadījumā, ja Satversmes tiesa apstrīdēto normu atzītu par spēkā neesošu, būtu nepieciešama arī citu normu pārskatīšana. Satversmes tiesa uzskata, ka arī šoreiz tai nav jāizlemj jautājumi par tiesību normu iztulkošanu un piemērošanu konkrētajā gadījumā.