3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam. Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikuma iesniedzējs nav noskaidrojis apstrīdētās normas saturu ar tiesību teorijā vispāratzītām tiesību normu iztulkošanas metodēm. Apstrīdētajā normā ietvertais nosacījums "nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma apmēram" neesot interpretējams un praksē nekad neesot ticis interpretēts kā tāds, kas prasa, lai persona neapstrīdētu nodokļu administrācijas lēmumu par audita rezultātiem, ja vēlas saņemt Nodokļu likuma 33.3 pantā paredzēto soda naudas samazinājumu. Apstrīdētās normas sagatavošanas materiāli un piemērošanas prakse liecinot, ka tās piemērošana nav ierobežojusi personas tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz taisnīgu tiesu, proti, soda naudu bijis iespējams samazināt arī gadījumos, kad persona pēc tam apstrīdējusi nodokļu administrācijas lēmumu. Apstrīdētā norma esot pieņemta likumdevējam atvēlētās rīcības brīvības ietvaros tieši ar mērķi nodrošināt samērīguma principa efektīvāku ieviešanu nodokļu jomā. Saeima arī norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja argumenti par nodokļu administrēšanas kārtību pēc būtības ir tiesībpolitiski, jo atspoguļo Pieteikuma iesniedzēja vīziju par tam vēlamo nodokļu iekasēšanas tiesisko regulējumu. Taču apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzējam labāks vai pareizāks šķiet kāds cits nodokļu administrēšanas regulējums, neesot juridisks pamats likumdevēja noteiktā regulējuma automātiskai atzīšanai par Satversmei neatbilstošu. Atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, taču tās piemērošanas laikā nebija aizdomu par to, ka tiek ierobežotas tiesības uz labu pārvaldību vai tiesības uz taisnīgu tiesu.