9. Article

Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam samērīguma principam. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs paredzējis iespēju samazināt nodokļu administrācijas piemēroto soda naudu, piespiežot nodokļu maksātāju atteikties no tiesībām apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumu. Turklāt apstrīdētā norma nosakot imperatīvu prasību, kas liedzot nodokļu administrācijai un administratīvajām tiesām tiesības vērtēt aprēķinātās soda naudas samērību, proti, samazināt uzlikto soda naudu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt papildus aprēķinātā nodokļa un nokavējuma naudas apmēram. Savukārt Saeima savā atbildes rakstā, kā arī Finanšu ministrija un VID izteikuši viedokli, ka Pieteikuma iesniedzējs maldīgi interpretējis apstrīdēto normu. Tā neesot liegusi nodokļu maksātājiem apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus par audita rezultātiem. Satversmes tiesa norādījusi: "Lai noteiktu, vai ir pamats izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, nepieciešams noskaidrot to patieso jēgu. Gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai pirmā no iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas. Iztulkojot tiesību normu pēc gramatiskās metodes, rezultāts nav galīgs, un pēc citu iztulkošanas metožu pielietošanas tas ne vienmēr var tikt apstiprināts. Ja tiesību normas pieņēmējs, izsakot savu gribu tekstuāli, to ir izdarījis neprecīzi, jāņem vērā tā patiesā griba" (Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03 6. punkts). Līdz ar to visupirms jānoskaidro apstrīdētās normas patiesā jēga, proti, ir jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežoja nodokļu maksātāju tiesības apstrīdēt nodokļu administrācijas lēmumus un liedza izvērtēt uzliktās soda naudas samērību.