4. Article — paredz rīcības plāna izstrādi, kā arī nosacījumu to

pārskatīt vismaz reizi piecos gados. Papildus minētajam mērķis ir arī sekmēt integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu atkarību no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Savukārt, lai nodrošinātu uzraudzību pār to, kā tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir darbīgās vielas, kas izraisa īpašas bažas, ir izstrādājami riska indikatori. Šajā sakarā ar 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta sēdes protokollēmumu "Noteikumu projekts "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"" Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīcības plāna projektu "Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga izmantošana". Diskusijas Eiropas Savienībā par šo jautājumu aizsākās 2002.gadā, kad tika pieņemta Sestā vides rīcības programma (6th Environment Action Programme jeb 6 EAP) 2002.-2012.gadam. Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka vēl vairāk ir jāsamazina pesticīds, īpaši augu aizsardzības līdzekļu, ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Tika uzsvērta nepieciešamība panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu un izteikts mudinājums ievērojams samazināt, gan pesticīdu lietošanu kopumā, gan ar to saistīto risku, vienlaikus tomēr nodrošinot nepieciešamo kultūraugu aizsardzību. Pamatojoties uz šo rīcības programmu, 2006.gada vasarā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem vairākiem Eiropas Savienības normatīvo aktu projektiem augu aizsardzības jomā, tostarp direktīvai par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu, attiecinot to uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā augu aizsardzības līdzekļi. Šie priekšlikumi jau sākotnējā variantā paredzēja prasību katrai dalībvalstij izstrādāt savus rīcības plānus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku mazināšanai. Kopējā lauksaimniecības preču izlaides vērtība bāzes cenās (ar produktu subsīdijām) 2011.gadā bija Ls 700 milj., nozīmīgi (par 15 %) palielinoties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No tās 57,4 % veidoja augkopība un tikai 42,6 % lopkopība. Ir vērojams, ka pēdējos gados tieši augkopības nozare attīstās straujāk, jo 2006.gadā augkopības produkcija veidoja 52 % no kopējās lauksaimniecības preču produkcijas (Zemkopības ministrijas 2012.gadā sagatavotais Lauksaimniecības ziņojums par 2011.gadu "Latvijas lauksaimniecība"). Pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem 2010.gadā Latvijā 83,4 tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2879,1 tūkst. ha zemes, tai skaitā 1796,3 tūkst. ha izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2010.gadā vidēji vienā lauku saimniecībā tika apsaimniekoti 34,5 ha zemes, kas ir par 9,0 ha jeb 35,3% vairāk nekā 2007.gadā. Vidējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 36,9 % - no 15,7 ha 2007.gadā līdz 21,5 ha 2010.gadā. Augu aizsardzība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem gan lielu ražu ieguvei, gan arī konkurētspējai. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā gala lietotājiem izplatīto augu aizsardzības līdzekļu apjoms ir viens no mazākajiem, turklāt ievērojams skaits saimniecību Latvijā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. 2011.gadā bija 3484 bioloģiskās saimniecības, kuru rīcībā esošā platība izņēma 184 120 ha jeb aptuveni 10 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamā zemes platības valstī. Lai gan pēdējos gados bioloģiski sertificēto saimniecību skaitam ir tendence samazināties, tomēr to lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība gadu no gada nedaudz palielinās. 2010.gadā bioloģiski sertificētā zemes platība ir palielinājušās par 10 % (Zemkopības ministrijas 2012.gadā sagatavotais Lauksaimniecības ziņojums par 2011.gadu "Latvijas lauksaimniecība"). Šajā rīcības plānā ir iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un laika grafiks to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šie mērķi un uzdevumi ir atbilstoši un piemēroti situācijai Latvijā. Iepriekš Latvijā saistībā ar augu aizsardzības jomu tika izstrādāts un ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.558 apstiprināts politiskas plānošanas dokuments "Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam". Daži no šajā dokumentā paredzētajiem pasākumiem ir iekļauti arī rīcības plānā. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam paredz rīcības virzienu "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" un tajā veicamo uzdevumu - "stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, lietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas". Plānā ir norādīti mērķa sasniegšanas rādītāji. Tiek gatavoti arī Valsts augu aizsardzības dienesta priekšlikumi jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu aprites uzraudzība". Sagatavotajos priekšlikumos ir norādīts nepieciešamais papildu finansējums. Rīcības plāns ir saskaņots ar Zemnieku saeimu, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomi, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociāciju. 1. Normatīvie akti Eiropas Savienībā augu aizsardzības jomu regulē šādi normatīvie akti: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Direktīva Nr. 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (turpmāk - Direktīva); 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula Nr. 1107/2009/EK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (turpmāk - Regula 1107/2009/EK); 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem. Tā kā iepriekš tika pieņemta Regula Nr. 396/2005/EK, kas nosaka maksimāli pieļaujamos augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu atlieku līmeņus lauksaimniecības produktos, tiek uzskatīts, ka Eiropas Savienībā patlaban ir izstrādāts tiesiskais regulējums visiem augu aizsardzības līdzekļu aprites ķēdes posmiem. Līdz Direktīvas pieņemšanai liela daļa tās prasību Latvijā jau bija noteiktas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tomēr, lai Direktīvu pārņemtu pilnībā, spēkā esošie normatīvie akti tika pārskatīti un pieņemti šādi normatīvie akti: - grozījumi Augu aizsardzības likumā; - Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"; - Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.491 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām"; - Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"; - Ministru kabineta 2011. gada 13.decembra noteikumi Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"; - grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība". Patlaban tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību. 2. Rīcības plāna mērķis Eiropas Savienībā katru gadu tiek apkopota informācija par gala lietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Rīcības plāna 1.attēlā redzams, ka uz kopējā fona Latvijā izplatītais ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu apjoms ir vieni no mazākajiem Eiropā. 1. attēls. Gala lietotājiem pārdotais augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu apjoms kg uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (Eiropas Savienības Statistikas biroja dati par 2008.gadu) Pamatojoties uz šī plāna 2.attēlā redzamiem datiem par augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomu laika posmā no 2005. līdz 2011.gadam, var aprēķināt, ka uz izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru vidēji tika lietoti 0,48 kg augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas. 2.attēls. 2005.-2011.gadā gala lietotājiem pārdotais augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu apjoms Latvijā (t) Pieņemot, ka 1.attēlā iekļautā diagramma vidēji raksturo arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz vienu ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes valstī, uzskatāms, ka patlaban Latvijā ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi netiek lietoti tik lielā apjomā, lai būtu jāveic speciāli pasākumi lietošanas kvantitātes samazināšanai, tādēļ nacionālajā rīcības plānā 2013.-2018.gadam kvantitatīvs augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājums Latvijā netiek plānots. Rīcības plānā izvirzītais valsts mērķis, kas Latvijai būtu jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu 2013.-2015.gadam, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Šis mērķis tiks sasniegts, īstenojot rīcības plānā noteiktos darbības virzienus un izpildot uzdevumus. 3. Rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai 3.1. Rīcības virziens "Atļauju piešķiršana augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un lietošanai Latvijā" Esošā situācija Latvijā augu aizsardzības līdzekļi tiek laisti tirgū un lietoti pēc to visaptveroša un zinātniski pamatota novērtējuma saskaņā ar Regulu 1107/2009/EK. Tikai tad, ja šī novērtējuma rezultātā ir gūta pārliecība par to, ka augu aizsardzības līdzeklis dod noteiktu labumu augkopībai un tam nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlamas iedarbības uz vidi, augu aizsardzības līdzekli tiek atļauts lietot Latvijā. Līdz 2012.gada 1.jūnijam bija reģistrēti 285 augu aizsardzības līdzekļi ar 150 darbīgajām vielām, bet tirgū bija pieejams 161 augu aizsardzības līdzeklis. Augu aizsardzības likumā ir noteikts, ka Latvijā atļauto augu aizsardzības līdzekļu reģistru kārto Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests). Lai precizētu kārtību augu aizsardzības līdzekļu iekļaušanai reģistrā, dažādu atļauju izsniegšanai un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai neprofesionālai lietošanai, ir izdoti Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009". Viena no augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas procedūras darbībām Latvijā, vēl pirms tika pieņemta Regula 1107/2009/EK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, bija marķējuma apstiprināšana. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir problēmas ar tā saucamo mazo lietojumu (Minor use). Mazais lietojums ir augu aizsardzības līdzekļa lietošana attiecīgā dalībvalstī augiem vai augu produktiem, kurus šajā dalībvalstī neaudzē lielās platībās vai audzē lielās platībās, bet konkrēts kaitīgais organisms tos apdraud reti. Šādiem maza apjoma lietojumiem bieži vien trūkst augu aizsardzības līdzekļu. Latvijā par mazās platībās audzētiem kultūraugiem tiek uzskatīti tie, kas tiek audzēti ne vairāk kā 10 000 ha lielā platībā. Regulas 1107/2009/EK 51.pantā minētā atļauja jau dod problēmas risināšanas iespēju, bet, lai to veiksmīgāk varētu īstenot, plānā tiek paredzēti konkrēti uzdevumi atļautu augu aizsardzības līdzekļu darbības jomas paplašināšanai. Lai šos uzdevumus varētu īstenot un dārzeņu, augļu un ogu audzētāji tiktu nodrošināti ar augu aizsardzības līdzekļiem mazam lietojumam, nepieciešams finansējums augu aizsardzības līdzekļu papildu novērtējumiem, papildinformācijas iegūšanai un arī pētījumu iegādei, piemēram, ja augu aizsardzības līdzekļu ražotājkompāniju īpašumā nav pētījumu, tos varētu iegādāties no kādas citas dalībvalsts audzētāju organizācijām - pētījumu īpašniecēm (piemēram, saistībā ar atlieku izmēģinājumiem par to, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dēļ augos un augu produktos netiks pārsniegts darbīgo vielu un to metabolītu maksimāli pieļaujamais līmenis). Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un atļauju piešķiršanā patlaban ir iesaistīti 14 darbinieki. Ar 2011.gada 14.jūniju stājoties spēkā Regulai 1107/2009/EK, dienesta eksperti ir iesaistījušies augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas zonālajā procesā: augu aizsardzības līdzekļu ražotājkompānijas izvēlas Latviju par ziņotājvalsti augu aizsardzības līdzekļu izvērtēšanai Ziemeļu zonā. Līdz 2012.gada 1.jūnijam dienests ir pārstāvējis Latviju kā zonālo novērtētāju dalībvalsti 5 jaunu augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un 17 augu aizsardzības līdzekļu atkārtotā novērtēšanā. Latvija ir ziņotāja dalībvalsts par vienas 4. saraksta darbīgās vielas - tējas koka eļļas - iekļaušanu Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā un nominēta par līdzziņotāju dalībvalsti divu augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu (piridāta un pikolinafēna) novērtēšanai atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā. Kaut arī 2011.gadā jau tika rasta iespēja stiprināt dienesta kapacitāti, nodrošinot to, ka katrā augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu izvērtēšanas sadaļā strādā divi eksperti, vēl joprojām pastāv risks, ka tuvāko piecu gadu laikā, ja netiks palielināts augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu novērtējumu gatavošanā iesaistīto darbinieku skaits, var izveidoties situācija, ka Latvija nevar izpildīt dalībvalstij uzliktos pienākumus, kā to paredz Regulas 1107/2009/EK