2. Article

Saskaņotu darbību aizliegums un piemērojamās tiesību normas 2.1. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertais aizliegums Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi tirgus dalībnieku apvienība. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence ir pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū. Sāncensība nenotiek un konkurence ir izslēgta, ja konkurenti saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus viens otram. Konkurences likuma 11.panta piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. Konkurences likums ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar neformālas sapratnes palīdzību, un to sauc par saskaņotu darbību. Tādējādi vienošanās ir arī jebkurā citā formā panākta un īstenota sadarbība starp konkurentiem, kuras ietvaros notiek apmaiņa ar informāciju par cenām vai to veidošanās noteikumiem, jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences mazināšanu, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, starp konkurentiem. Viens no konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem - katram tirgus dalībniekam sava komerciālā politika jānosaka neatkarīgi. Šis princips izriet ne tikai no Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas, bet arī no Eiropas Savienības konkurences tiesībām. Tai pašā laikā tirgus dalībnieks ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. Līdzīgu nostāju ir paudusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) lietā Suiker Unie v.Commission.8 2.2. Saskaņotas darbības un paralēla uzvedība Tirgus dalībnieku vienāda rīcība (piemēram, vienlaicīga cenu paaugstināšana, līdzīgu nosacījumu atlaižu piedāvāšana) var būt pierādījums tam, ka tirgus dalībnieki apmainās ar informāciju. Vienlaikus katrs konkurents, lai saglabātu konkurētspēju, ir maksimāli ieinteresēts vienpusēji novērot citu konkurentu ārējo uzvedību tirgū. Tādējādi vienādas rīcības cēlonis var būt arī tirgus apstākļi. Tirgus dalībnieki, kuri veic komercdarbību caurskatāmā tirgū (piemēram, ir viendabīgs (homogēns) produkts, komersantu cenas ir publiski pieejamas un samērā viegli un operatīvi novērojamas no konkurentu puses), kur ir oligopola tirgus struktūra, parasti līdz noteiktam līmenim var spēt novērtēt un paredzēt iespējamo konkurentu darbības, proti, kā konkurents uzvedīsies un reaģēs uz tā rīcību. Šādos tirgos konkurentiem var nebūt tiešā veidā jāvienojas par savas plānotās darbības atklāšanu, tā kā viņi savā darbībā ir savstarpēji atkarīgi un pastāv iespējas sekot konkurentu darbībām. Paralēla uzvedība pie noteiktiem tirgus apstākļiem var būt racionāla reakcija uz konkrētā tirgus pazīmēm. Vienlaikus arī caurskatāms tirgus, kaut arī ierobežo, tomēr neizslēdz iespēju rīkoties neatkarīgi. Turklāt katrs konkurents brīvas konkurences apstākļos ir ieinteresēts mazināt iespēju citiem prognozēt tā rīcību tirgū, tādējādi izmantot tādus konkurences rīkus (t.sk., dažādot mārketinga stratēģijas), kas ierobežo iespēju prognozēt tā rīcību tirgū un citam konkurentam ātri pielāgoties tai. Tādējādi normālos tirgus apstākļos vienlīdz loģiska ir arī tirgus dalībnieka interese mazināt paralēlas reakcijas iespēju no konkurentu puses ar "slēptiem" vai grūtāk paredzamiem konkurences rīkiem. Tādējādi paralēlisms kopumā neizslēdz iespēju, ka tirgus dalībnieki atsevišķos darbības posmos ir motivēti īstenot konkurences iespējas arī slēpti. 2.3. Paralēlas uzvedības pazīmes un tās izskaidrojums EST lietā Suiker Unie un Zuchner9 ir norādījusi, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 101.panta pirmā daļa nekavē tirgus dalībniekam "inteliģenti" pielāgot savu uzvedību eksistējošai vai paredzamai konkurenta darbībai/uzvedībai. EST uzskata, ka paralēla cenas noteikšana oligopola tirgū ražotām viendabīgām precēm pati par sevi nav pietiekams pierādījums saskaņotai praksei, tomēr paralēla uzvedība var veidot stingrus pierādījumus par darbību saskaņošanu, ja konkurence nav uzskatāma par atbilstošu normāliem tirgus apstākļiem, ņemot vērā produkta dabu, tirgus dalībnieku skaitu un tirgus apjomu10. Lietā Woodpulp II EST nolēma, ka paralēlu uzvedību nevar uzskatīt par pierādījumu saskaņotai darbībai, izņemot gadījumus, kad saskaņota darbība ir vienīgais izskaidrojums šādai uzvedībai.11 No tā izriet, ka, pastāvot ticamam paralēlas uzvedības izskaidrojumam saistībā ar tirgus struktūru un nosacījumiem vai produkta raksturu, tā nav uzskatāma par saskaņotu darbību. Vienlaikus EST uzskata, ka secinājumi nav viennozīmīgi, ja ir iegūti papildu pierādījumi par kontaktiem starp tirgus dalībniekiem, piemēram, par vēlamo cenu maiņu pirms pielāgošanās jaunajai cenai, vai apmaiņu ar informāciju, kas nostiprinātu šādas izmaiņas.12 Jebkurā gadījumā vienošanās starp konkurentiem par sekošanu vai cenas līdera izvēli nozīmētu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu. Tāpat, vērtējot paralēlu uzvedību kopsakarā ar tirgus struktūru, EST ir atzinusi, ka dažos oligopola tirgos konkurenti var būt savstarpēji atkarīgi. Pēc konkrētā tirgus izvērtējuma Woodpulp II lietā EST secināja, ka normāla tirgus reakcija ir vairāk ticams izskaidrojums cenu vienveidībai nekā saskaņota darbība. Oligopols tradicionāli tiek definēts kā tirgus struktūra, kur tirgū ir tikai daži piegādātāji13. No tirgus ekonomikas viedokļa nozīmīga ir tirgus vara, kas nozīmē, ka tirgus dalībnieks var (individuāli vai kolektīvi) samazināt produkcijas izlaidi vai paaugstināt cenas par sliktu patērētājam.14 Oligopola tirgū tirgus struktūra ļauj konkurentiem tuvu novērot vienam otru, kā rezultātā tie ir ierobežoti sacensties tikai ar mārketinga stratēģiju.15 Tādā veidā, ja nepieciešamie nosacījumi pastāv (tirgus caurredzamība, tirgus struktūra, produkta vienveidība), tirgus dalībnieki viendabīgā oligopola tirgū ir tendēti uz savstarpēju sekošanu un paralēlismu, kas var radīt priekšstatu par konkurences neesamību tirgū. Jāvērtē tirgus dalībnieka rīcības modeļi tirgū. Papildus paralēlai uzvedībai ir jākonstatē netiešie pierādījumi (piemēram, uzvedība ir neracionāla, salīdzinot ar tirgu, kurā pastāv konkurence, uzvedība norāda par atkāpšanos no ilglaicīgas esošas komercdarbības prakses, kas vērtējot kopā ar paralēlām darbībām liecinātu par saskaņotu darbību (arī nerakstītā formā) esamību. Pēc būtības šis vērtējums ietver tirgus dalībnieku faktiskās rīcības salīdzinājumu ar konkrētā tirgus hipotētisko attīstību, kas balstīta uz tirgus objektīvajiem apstākļiem (piemēram, individuālajām izmaksām, pieprasījuma/ piedāvājuma izmaiņām), kur pastāv konkurence. Ja konkrētā tirgus faktiskā darbība ir optimāla tirgus dabiskajiem apstākļiem un pastāv šaubas, ka tirgus dalībnieku starpā varētu būt apzināta konkurenci ierobežojoša rīcība, tirgus dalībnieku saimnieciskās darbības paralēlisms nav uzskatāms par saskaņotu darbību.