7. Article

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā pārkāpuma sastāva izvērtējums 7.1. Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi tirgus dalībnieku apvienība. Konkurences likuma 11.panta piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu, Konkurences likums ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar neformālas sapratnes palīdzību, un to sauc par saskaņotu darbību. Tādējādi vienošanās var būt arī jebkurā citā formā panākta un īstenota sadarbība starp konkurentiem, kuras ietvaros notiek apmaiņa ar informāciju par cenām vai to veidošanas noteikumiem, jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences mazināšanu, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu starp konkurentiem. Aizliegta vienošanās var izpausties arī bez komunikācijas, kad cenu izmaiņas tiek izmantotas kā komunikācijas rīks, lai mazinātu tirgus dalībnieku savstarpējo konkurenci un palielinātu cenas virs normālas konkurences apstākļiem, tādējādi gūstot augstāku peļņu konkrētajā tirgū. Konkurences padome secina, ka veicot lietā iegūtās elektronisko un cita veida informācijas izvērtējumu, nav konstatēti pierādījumi par tiešu saziņu starp konkurentiem par degvielas mazumtirdzniecības cenu un tās veidošanas noteikumiem. Vienlaikus tā kā produkta vienveidīgums, caurspīdīgā mazumtirdzniecības cenas noteikšana, koncentrētā tirgus struktūra, izmaksu prognozējamība un citi apstākļi dod iespēju arī bez savstarpējas saziņas uzturēt pietiekami sinhronu paralēlu uzvedības līmeni (vienotu rīcības modeli), kas varētu arī tikt vērsts uz konkurences ierobežošanu, ņemot vērā arī oligopola dalībnieku potenciālo ekonomisko ieguvumu no šādas konkurenci ierobežojošas un pret patērētājiem (klientiem) vērstas uzvedības kopīgu ekspluatēšanu, tad pārbaudīti arī tika citi pierādījumi, kas varētu liecināt par šādu konkurenci ierobežojošu darbību esamību. 7.2. Lietā ir konstatējams, ka, ņemot vērā tirgus caurskatāmību, tirgus struktūru un produkta vienveidību, Statoil, Neste un Lukoil ir tendēti uz savstarpēju novērošanu, sekošanu un paralēlismu, kas, kopumā izvērtējot visu iegūto informāciju Lietā, liek secināt, ka šādas darbības netiek izmantotas kā rīks konkurences ierobežošanai, bet lai nodrošinātu sev informāciju un lai maksimāli objektīvi spētu pieņemt patstāvīgus komerciālus lēmumus. Jo, piemēram, neveicot citu konkurentu cenu novērošanu un negūstot publiski pieejamo informāciju par tirgu, attiecīgais konkurents var zaudēt konkurences cīņā, nespējot savu komercdarbību veidot efektīvi. Lietā esošie pierādījumi norāda, ka praksē katrs uzņēmums atsevišķi veic konkurentu cenu uzraudzību un uzskaiti, tas notiek katru dienu, citreiz pat biežāk, atrodoties tuvu viens otram, cenu novērošana ir ļoti viegla. (*) Šī savstarpējā cenu uzraudzība bez tiešas komunikācijas nav Konkurences likuma pārkāpums. Statoil, Neste un Lukoil rīcībā ir patstāvīgi atjaunināta informācija par konkurējošiem uzņēmumiem un to cenām. Ņemot vērā Lietā konstatētos apstākļus (Lēmuma 3. - 6.punkts), tirgus apstākļi, un savstarpējā uzraudzība lielā mērā atklāj tirgus dalībniekiem pārējo tirgus dalībnieku stratēģijas, līdz ar to tiem ir viegli piemēroties konkurentu rīcībai. Ja tirgus nebūtu caurskatāms un cenas nebūtu publiski pieejamas, šāds apstāklis būtu uzskatāms par netiešo pierādījumu saskaņotām darbībām. 7.3. Tāpat Lietā ir konstatējams, ka pietiekamā mērā tirgū konkurenti ir tendēti īstenot no konkurenta atšķirīgu (ne paralēlu) komerciālo politiku, lai individualizētu komerciālo politiku. Tas dod arī tiešus (cenas samazinājuma veidā) un netiešus (ar degvielas cenu nesaistīti labumi) ieguvumus patērētājiem. Lietā veiktā cenu analīze norāda, ka ne visos gadījumos šie tirgus dalībnieki automātiski seko viens otra cenu paaugstinājumam un tie veic arī darbības, kas ir pretējas paralēlām darbībām (Lēmuma 3.punkts). Ņemot vērā veikto cenu korelāciju un elektroniskās informācijas analīzi, Konkurences padome secina, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav viens noteikts cenu līderis, kurš neatkarīgi no pārējiem tirgus dalībniekiem noteiktu degvielas mazumtirdzniecības cenas līmeni. Cenu līmenis veidojas no Statoil, Lukoil un Neste savstarpējās mijiedarbības. Piemēram, ja pārējie tirgus dalībnieki neseko cita cenu paaugstinājumam, tad attiecīgais tirgus dalībnieks pazemina cenu atpakaļ iepriekšējā līmenī. (Lēmuma 3., 5.2.punkts). Cenu izmaiņas tirgū notiek bieži, ir atšķirīga intensitāte, ar kādu konkurenti veic cenu korekcijas gan patstāvīgi, gan sekojot cita konkurenta cenu korekcijai. Atsevišķos ģeogrāfiskajos reģionos, kā arī atsevišķos DUS ģeogrāfiskā tirgus ietvaros ("mikrotirgos") tiek piemēroti atšķirīgi cenu līmeņi. Klientiem ir iespēja saņemt mazumtirdzniecības cenas atlaides, kuru piemērošanā katram tirgus dalībniekam ir sava klientu piesaistes politika. 7.4. Lietā ir konstatējamas tirgus daļu izmaiņas, kas netieši var norādīt uz ieinteresētību veidot patstāvīgu komerciālo politiku. Tirgus dalībnieki ir ieinteresēti tās palielināt tādējādi palielinot konkurences spiedienu uz pārējiem. Neste un Lukoil tirgus daļa laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam ir pieaugusi, (*), kamēr Statoil tirgus daļa svārstījusies nelielā amplitūdā, pamatā paliekot nemainīgām. 7.5. Nav arī konstatējamas darbības, kas norādītu uz paralēlu kopīgu mākslīgu cenu paaugstināšanu, kas neatbilstu kopējiem tirgus apstākļiem, t.i., tirgus dalībnieku izmaksām, pieprasījuma tendencēm un konkurētspējas izvērtēšanai tirgū. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka regulāra Statoil, Neste un Lukoil sekošana konkurentu rīcībai, nepastāvot objektīviem tirgus apstākļiem, tādējādi izveidojot mākslīgu (paaugstinātu) cenu līmeni, var tikt kvalificēta kā Konkurences likuma 11.panta pārkāpums. Izvērtējot iepriekš 7.punktā konstatēto kopsakarā (tirgus apstākļi un struktūra, cenu struktūras viendabīguma, tirgus caurskatāmības ietekme uz konkurentu aktivitātēm, savstarpējā novērošana), tirgus dalībnieku cenu noteikšanā nav konstatējamas darbības, kas būtu neatbilstošas konkrētā tirgus apstākļiem, neracionālas un vērstas uz konkurenci ierobežojoša un patērētājus ekspluatējoša kopīga uzvedības modeļa īstenošanu. Konkurences padome konstatē, ka Statoil, Lukoil un Neste veiktā komerciālā politika nav vērtējama kā tāda, kas būtu vērsta uz konkurences ierobežošanu par sliktu patērētājam un veidotu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 27.2 panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr.p/11/03.02./6 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Latvija Statoil", SIA "Neste Latvija" un SIA "Lukoil Baltija R" darbībās" izpēti. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padome lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 Skatīt, piemēram, KP 09.12.2001. lēmumu Nr.50 "Par SIA Latvija Statoil" un SIA "Shell Latvia" apvienošanos" 2 KP 21.11.2007. lēmums Nr.157, KP 31.05.2006. lēmums Nr.51, KP 14.09.2007. lēmums Nr.111, KP 14.09.2007. lēmums Nr.112 3 KP 31.05.2006. lēmums Nr.51 4 KP 22.10.2006. lēmums Nr.115 5 http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/AP 6 KP 21.11.2007. lēmums Nr.157, KP 31.05.2006. lēmums Nr.51, KP 14.09.2007. lēmums Nr.111, KP 14.09.2007. lēmums Nr.112 7 KP 25.06.2008. lēmums Nr.70 8 Apvienotās lietas Nr.C-40 līdz 48, 50, 54 līdz 56, 111, 113 un 114/73 Cooperative Verenigning "Suiker Unie" UA and others v. Commission of the European Communities 9 Lieta Nr.172/80 Gerhard Züchner v Bayerische Vereinsbank AG. 10 Lieta Nr.48/69 Imperial Chemical Industries Ltd (ICI) v Commission, 66.punkts 11 Apvienotās lietas Nr.C-89/85, C-104/85, C-114/85, C-117/85 un C-125/85 līdz C-129/85, A.Ahlstrom Osakeyhtio e.a. (Woodpulp II), 71.punkts 12 Turpat, kā arī lietā Nr.T-202/98 Tate & Lyle v Commission (British Sugar), 34-46.punkts 13 Faull J. and Nikpay A. (1999): The EC Law of Competition, Oxford University Press, Oxford, 24.lpp. 14 Whish R. (2003): Competition Law, Lexis Nexis, 504-505.lpp. 15 Turpat, 506-507.lpp 16 Par SIA "Lukoil Baltija R"un SIA "Augstceltne" apvienošanos 17 Par SIA "East-West Transit", SIA "Baltijas Degviela" un SIA "Baltijas Nafta" apvienošanās ziņojumu Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama