81. Article

Marķējumi un etiķetes 1. Ja Puse pieprasa obligāti marķēt ražojumus: a) nenoņemamu marķējumu vai etiķeti pieprasa tikai tad, ja informācija ir būtiska ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai tāpēc, lai apliecinātu ražojuma atbilstību obligātajām tehniskajām prasībām; b) papildu informāciju uz ražojuma taras vai iesaiņojuma, izmantojot noņemamas etiķetes, var pieprasīt, ja tas ir nepieciešams kompetentajām iestādēm tirgus uzraudzības vajadzībām; c) attiecībā uz informāciju, kas minēta b) apakšpunktā, Puse, kad tā pārskata piemērojamos noteikumus, izskata iespēju pieprasīt izmantot citus līdzekļus šīs informācijas sniegšanai; d) ja vien tas nav nepieciešams saistībā ar ražojumu radīto risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai, videi vai valsts drošībai, Puse kā priekšnoteikumu ražojumu pārdošanai savā tirgū nepieprasa etiķešu vai marķējumu apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju. Šis apakšpunkts neietekmē pasākumus, ko Puse pieņēmusi saskaņā ar saviem valsts noteikumiem, lai pārbaudītu etiķešu atbilstību obligātajām prasībām, un pasākumus, ko tā piemēro, lai kontrolētu rīcību, kas var maldināt patērētājus; e) ja Puse pieprasa, lai uzņēmējs izmantotu identifikācijas numuru, šādu numuru izdod bez nepamatotas kavēšanās; f) Puses atļauj izmantot turpmāk minēto informāciju ar noteikumu, ka tā nav maldinoša, pretrunīga vai nerada neskaidrības saistībā ar informāciju, kas tiek pieprasīta preču galamērķa valstī: i) informācija citās valodās papildus valodai, kas jāizmanto preču galamērķa valstī; ii) starptautiskas nomenklatūras, piktogrammas, simboli vai zīmējumi; un iii) informācija papildus preču galamērķa valstī pieprasītajai informācijai; g) Puse cenšas atzīt noņemamās etiķetes vai to, ka informācija ir sniegta ražojuma rokasgrāmatā, uz taras vai iesaiņojuma, nevis uzdrukāta uz ražojuma vai fiziski piestiprināta tam, ja tādējādi netiek samazināti TBT nolīgumā noteiktie likumīgie mērķi. 2. Ja Puse pieprasa marķēt tekstilizstrādājumus, apģērbus vai apavus, tā: a) var pieprasīt izmantot nenoņemamu marķējumu vienīgi šādas informācijas norādīšanai: i) tekstilizstrādājumu un apģērbu gadījumā: šķiedras saturs, izcelsmes valsts, drošības norādījumi konkrētiem lietošanas veidiem un kopšanas norādījumi; ii) apavu gadījumā: materiāli, kas galvenokārt izmantoti galvenajās ražojuma daļās, drošības norādījumi konkrētiem lietošanas veidiem un izcelsmes valsts; b) nenosaka: i) prasības attiecībā uz etiķetes fiziskajām pazīmēm vai noformējumu, neskarot pasākumus, ko Puses piemēro, lai aizsargātu patērētājus no maldinošām reklāmām; ii) pienākumu marķēt ar nenoņemamām etiķetēm tādu apģērbu, kas ir tik neliels, ka šādu etiķešu piestiprināšana ir sarežģīta vai samazinātu ražojuma vērtību; un iii) attiecībā uz pārī pārdotām precēm pienākumu marķēt abas pāra daļas, ja tās ir izgatavotas no viena materiāla un tām ir viens modelis. 3. Puses sāk piemērot šo pantu ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.