78. Article

Materiālu, kas ievākts ieguves avotā, pirms tas atbilstoši šo noteikumu prasībām ticis reģistrēts augstākas kategorijas ("atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks") materiāla ieguvei, atļauts sertificēt atbilstošajai kategorijai, ja ir iespējams pierādīt, ka ieguves laikā faktiskā situācija ieguves avotā atbilda materiāla kategoriju "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" ieguves prasībām. 81 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 22.decembra Direktīvas 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību. 82 Ministru prezidents V.Dombrovskis Zemkopības ministre L.Straujuma 1.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumiem Nr.159 Meža reproduktīvā materiāla ražošanai izmantojamās koku sugas 1.Vietējās meža reproduktīvā materiāla ražošanai nozīmīgās koku sugas:1.1.parastā priedePinus sylvestris L.1.2.parastā eglePicea abies (L.) Karst.1.3.kārpainais bērzsBetula pendula Roth1.4.pūkainais bērzsBetula pubescens Ehrh.2.Pārējās vietējās un introducētās koku sugas un to hibrīdi:2.1.parastā apsePopulus tremula L.2.2.melnalksnisAlnus glutinosa (L.) Gaertn.2.3.parastais osisFraxinus excelsior L.2.4.parastais ozolsQuercus robur L.2.5.parastā liepaTilia cordata Mill.2.6.parastā kļavaAcer platanoides L.2.7.parastā gobaUlmus glabra Huds.2.8.parastā vīksnaUlmus laevis Pall.2.9.baltalksnisAlnus incana (L.) Moench.2.10.parastais skābardisCarpinus betulus L.2.11.Eiropas dižskābardisFagus sylvatica L.2.12.Menzīsa duglāzijaPseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco.2.13.saldais ķirsisPrunus avium (L.) L.2.14.vītolu sugasSalix spp.2.15.baltegļu sugasAbies spp.2.16.lapegļu sugas un to hibrīdiLarix spp.2.17.citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdiPopulus spp.2.18.citas liepasTilia spp.2.19.citas kļavasAcer spp.2.20.citi ošiFraxinus spp.2.21.citas priedesPinus spp.2.22.citas eglesPicea spp.2.23.citi ozoliQuercus spp.2.24.citi bērzi un to hibrīdiBetula spp.2.25.citi alkšņi un to hibrīdiAlnus spp. Zemkopības ministre L.Straujuma 2.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumiem Nr.159 Materiāla ar kategoriju "ieguves vieta zināma" ražošanai paredzēta ieguves avota atestācijas prasības Nr. p.k. Ieguves avota veids Kritēriji Rādītāji 1.Atsevišķi koki, mežaudzeieguves avota atrašanās vietaatsevišķs ieguves apgabals2.Mežaudze2.1. platībane mazāka par 1,0 ha2.2. attiecīgās koku sugas īpatsvars mežaudzes sastāvā, ja paredzēts ievākt sēklasne mazāk par 40 %2.3. produktivitāte un kvalitātene zemāka par attiecīgajam augšanas apstākļu tipam raksturīgo2.4. slimību un kaitēkļu bojāto koku skaitsne vairāk par 10 % no kopējā koku skaita3.Atsevišķi kokiminimālais koku skaitsparastajai eglei, kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam 50 koku, pārējām koku sugām 30 koku Zemkopības ministre L.Straujuma 3.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumiem Nr.159 Materiāla ar kategoriju "atlasīts" ražošanai paredzēta ieguves avota atestācijas prasības Nr. p.k. Kritēriji Vērtējamās koku sugas kokus raksturojošie rādītāji 1. IzcelsmeAr vēsturiskām liecībām vai citām metodēm nosaka, vai mežaudze ir autohtona, vietējā vai alohtona, vai arī tās izcelsme ir nezināma. Alohtonam materiāla ieguves avotam norāda izcelsmi, ja tā ir zināma2. IzolācijaMežaudze atrodas ne mazāk kā 500 m attālumā no tās pašas koku sugas zemas kvalitātes un alohtonām mežaudzēm vai no tādu radniecīgu koku sugu vai pasugu mežaudzēm, kas var veidot hibrīdus ar atbilstošo koku sugu. Zemas kvalitātes mežaudze ir tāda mežaudze, kurā vērtējamās koku sugas mazvērtīgo un slimību bojāto koku (ja slimību izraisītāji jebkurā attīstības stadijā var ietekmēt atestējamo mežaudzi) īpatsvars pārsniedz 25 % no vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē3. Populācijas efektīvais lielumsAtlasītie koki mežaudzē izvietoti vienā vai vairākās koku grupās, un ir iespējama to savstarpēja apputeksnēšanās. Kopējais atlasīto koku skaits priežu, egļu un bērzu mežaudzēs nav mazāks par 100 kokiem. Pārējām koku sugām minimālais atlasīto koku skaits ir 304. Vecums un attīstībaAtlasītie koki mežaudzē ir tādā vecumā un attīstības pakāpē, kas ļauj skaidri noteikt to morfoloģiskās pazīmes5. ViendabīgumsMežaudze ir viendabīga pēc koku individuālajām morfoloģiskajām pazīmēm. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, vērtējamās koku sugas mazvērtīgo koku skaits nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Mazvērtīgie koki ir koki ar dakšveida zarojumu vai dubultgalotni, padēlu, slotveida zarojumu, ļoti resniem zariem, vairāk par diviem būtiskiem līkumiem (pieci centimetri uz vienu metru) stumbra pirmajā un otrajā trešdaļā, stumbriem ar spirālveida šķiedru6. Piemērošanās spējaMežaudze ir piemērota ieguves apgabala ekoloģiskajiem apstākļiem7. Veselības stāvoklis un rezistenceSlimību un kaitēkļu bojāto vērtējamās koku sugas koku skaits mežaudzē nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Par bojātiem uzskata slimību un kaitēkļu novājinātus kokus ar acīmredzamām vainaga defoliācijas vai pieauguma stagnācijas pazīmēm, kokus ar stumbra vai zaru vēža brūcēm. Mežaudze ir salīdzinoši izturīga pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem8. Audzes krājaVērtējamās koku sugas koku krāja vismaz par 20 % pārsniedz vidējo krāju attiecīgajā vecumā līdzīga koku sugu sastāva mežaudzē līdzīgos ekoloģiskajos un apsaimniekošanas apstākļos9. Koksnes kvalitāteAtlasīto koku koksnes kvalitāte atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim10. Stumbra forma vai koka kvalitāteAtlasīto koku morfoloģiskās pazīmes atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, tad atlasītajiem kokiem ir šādas morfoloģiskās un fenoloģiskās pazīmes: 1) taisns, cilindriskas formas, dabiski labi atzarojies stumbrs; 2) smalki zari ar leņķi attiecībā pret stumbru skuju kokiem 75 90o un lapu kokiem 55 90o; 3) šauri piramidālas, ovālas vai cilindriskas formas vainags; 4) koka augstums un caurmērs nav mazāks par vidējo caurmēru mežaudzē; 5) eglei diezgan vēlu plaukstoši koki ar nokareno vai sukveida zarojuma tipu; 6) bērzam koki ar diezgan garu veģetācijas periodu; 7) ozolam, osim diezgan vēlu plaukstoši koki; 8) apsei koki ar zaļas krāsas mizu. Atlasītajiem kokiem nav pieļaujamas mazvērtīgo koku morfoloģiskās pazīmes Zemkopības ministre L.Straujuma 4.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumiem Nr.159 Meža reproduktīvā materiāla ražošanai nozīmīgo vietējo meža koku sugu ieguves apgabali
  1. 1)) taisns, cilindriskas formas, dabiski labi atzarojies stumbrs;
  2. 2)) smalki zari ar leņķi attiecībā pret stumbru skuju kokiem 75–90o un lapu kokiem 55–90o;
  3. 3)) šauri piramidālas, ovālas vai cilindriskas formas vainags;
  4. 4)) koka augstums un caurmērs nav mazāks par vidējo caurmēru mežaudzē;
  5. 5)) eglei – diezgan vēlu plaukstoši koki ar nokareno vai sukveida zarojuma tipu;
  6. 6)) bērzam – koki ar diezgan garu veģetācijas periodu;
  7. 7)) ozolam, osim – diezgan vēlu plaukstoši koki;
  8. 8)) apsei – koki ar zaļas krāsas mizu.
asjoint-stockregistrationtax-authorityvid