2. Article

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) "Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai". Savukārt šā panta otrā daļa izvirza nosacījumu, ka personai pirms vēršanās Satversmes tiesā jāizmanto visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ja tādi ir. Par vispārēju tiesību aizsardzības līdzekli atzīstams katrs tāds līdzeklis, kas ir efektīvs un patiešām var novērst konkrētai personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. Konstitucionālā sūdzība ir veidota kā subsidiārs tiesību aizsardzības līdzeklis un Satversmes tiesas likumā paredzēta līdztekus tiesas pieteikuma institūtam. Satversmes tiesas kolēģijās ir nostiprinājusies tāda prakse, ka subsidiaritātes principa ievērošanas labad nepieciešams izsmelt visas reālās un efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis izmantot jebkurus teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus, kas varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma iesniedzēja situāciju (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu). Administratora darbību maksātnespējas procesā reglamentē Kredītiestāžu likuma XI nodaļa (154. - 169. pants). Šajā nodaļā noteiktas gan administratora tiesības un pienākumi, pārvaldot maksātnespējīgo kredītiestādi, gan arī atbildība, kāda gulstas uz administratoru, ja tas neveic savu darbu pienācīgi. Kredītiestāžu likuma 161. panta otrās daļas 8. punkts paredz administratora pienākumu informēt tiesu par sanācijas piemērošanu vai arī likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tāpat administratoram saskaņā ar šā panta otrās daļas 9. punktu ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu. Savukārt 10. punkts paredz, ka administratoram jāiesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kredītiestādes mēneša pārskats. Maksātnespējas procesa ietvaros administratora darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Savukārt kreditori, kuri uzskata, ka administratora rīcības rezultātā tiem radušies zaudējumi, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 164. pantu var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Gadījumos, kad administrators ierosinājis bankrota procedūru, lēmumu pieņem tiesa saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 184. panta pirmo daļu. Tiesas sēdē administratora pārstāvis sniedza informāciju par saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem un to apspriešanas gaitu, kā arī par konsultēšanos gan ar bankas akcionāriem un citiem sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan arī kreditoru pārstāvjiem, piemēram, Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības pārstāvjiem, un citiem kreditoriem (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 130. lpp.). Analizējot iespējamo Pieteikuma iesniedzējiem nodarīto Satversmes 92. pantā ietverto pamattiesību aizskārumu, Satversmes tiesa norādījusi gan uz atbilstoši Civilprocesa likumam pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, gan arī uz konkrētu kreditoru izmantotajām iespējām vērsties ar prasību Rīgas apgabaltiesā (sk. Sprieduma 21. punktu). Taču Pieteikuma iesniedzēji pretēji Kredītiestāžu likumā, kā arī Civilprocesa likumā noteiktajam nevērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības maksātnespējas procesā. Pamatojot, kāpēc tiesību aizsardzības līdzekļi netika izmantoti, Pieteikuma iesniedzēji minēja tikai to, ka viņiem trūcis informācijas par sanācijas plānu saturu (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 93. un 94. lpp.). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji pirms vēršanās Satversmes tiesā nebija izmantojuši visus tiesību aizsardzības līdzekļus.