3. Article

Lieta Satversmes tiesā nevar tikt nedz ierosināta, nedz arī izskatīta, balstoties vienīgi uz pieteikuma iesniedzēju konstitucionālajā sūdzībā norādītu subjektīvu iedomu vai pieņēmumu par kādas tiesību normas saturu. Lai tiesību normas saturs, kā arī piemērošanas sekas patiešām būtu skaidras un nepārprotamas, normai jābūt piemērotai. Izņēmums varētu būt tikai tāda situācija, ka, piemēram, tiesību norma personai rada būtisku vai neatgriezenisku kaitējumu. Maksātnespējas process noslēdzas ar to, ka administrators pieņem vienu no diviem iespējamiem lēmumiem - vai nu lēmumu par sanāciju, vai lēmumu par bankrotu. Lēmums par sanāciju saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 178. pantu tiek pieņemts viena mēneša laikā no maksātnespējas pasludināšanas dienas. Savukārt gadījumā, kad sanācija nav iespējama, tiek uzsākta bankrota procedūra, kuru apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Izskatāmajā lietā administrators ir izvērtējis nevis maksātnespējīgās kredītiestādes sanācijas plānus, bet gan septiņus (formālus un neformālus) sanācijas priekšlikumus (sk. lietas materiālu 2. sēj. 66. lpp.). Saskaņā ar administratora teikto neviens no tiem nav atbildis izvirzītajiem kritērijiem. Administrators norādīja arī galvenos sanācijas priekšlikumu trūkumus, proti: piedāvātais ieguldījumu apjoms bijis daudz mazāks par kapitāla pietiekamības un likviditātes prasību izpildei nepieciešamo summu; esot izvirzīta prasība būtiski samazināt kreditoru prasījuma apjomu; neesot piedāvāta īstenojama un dzīvotspējīga bankas turpmākās darbības vīzija un bijuši arī citi apstākļi un/vai pieņēmumi, kurus ietekmēt nevarējis ne administrators, ne priekšlikumu autori (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 131. lpp.). Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēji nespēja precīzi atbildēt uz jautājumu par to, kurā maksātnespējas procesa stadijā viņi būtu vēlējušies lemt par maksātnespējīgās kredītiestādes sanāciju. Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis norādīja, ka, "realizējot maksātnespēju Kredītiestāžu likuma ietvaros, tajā pašā laikā būtu dodama iespēja kreditoriem realizēt savas īpašumtiesības, proti, izsakoties, paužot savu viedokli par jautājumu par bankas sanācijas iespējām" (Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogramma lietas materiālu 2. sēj. 97. lpp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēju pārstāvja ieskata, likuma regulējums, kas liedz kreditoriem pieprasīt sanācijas piemērošanu atbilstoši izstrādātam plānam, vienlaikus liedz kreditoriem arī iespējas atgūt savu īpašumu un šāda kārtība neatbilstot Satversmes 105. pantam (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 91. lpp.). Visupirms norādāms, ka MAS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesā netika iesniegts neviens sanācijas plāns, bet administrators saņēma vienīgi izvirzītajiem kritērijiem neatbilstošus sanācijas priekšlikumus. No tiesas sēdē izskanējušiem argumentiem secināms, ka Pieteikuma iesniedzēji pēc būtības vēlējušies vairāk iesaistīties maksātnespējas procesā pirms tam, kad administrators pieņēmis lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, nevis apstrīd kārtību, kādā tiek īstenota kredītiestādes sanācijas procedūra. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sanācijas iespējamības apspriešana kreditoru sapulcē būtu viņiem devusi iespēju piedalīties bankas turpmākās darbības izredžu izvērtēšanā. Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa, kā arī normas, kas ietvertas likuma XIV nodaļā par bankrotu, reglamentē lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību. Pēc būtības Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa norāda uz lēmumu, kuru administrators pieņēmis jau maksātnespējas procesa ietvaros, un nosaka citu institūciju un personu līdzdarbību šā lēmuma apstiprināšanā. Līdz ar to nav pamatota Spriedumā izdarītā izvēle nodalīt Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmās daļas pirmo teikumu kā tādu, kas ierobežotu Pieteikuma iesniedzēju tiesības jau citā maksātnespējas procesa stadijā, t.i., stadijā, kad izšķiršanās par kredītiestādes sanāciju vai bankrotu jau ir notikusi. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz MAS "Latvijas Krājbanka" nav bijis pieņemts sanācijas plāns un tai nav piemērota sanācijas procedūra, jāsecina, ka arī Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa nav aizskārusi.