1. Article

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Satiksmes ministrijas pārstāvja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Rīgas ostas valdes locekļa amatu un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, konstatēja: 1.1. ar Ministru kabineta 2013.gada 24.aprīļa rīkojumu Nr.162 "Par Dž.Innusas iecelšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā" Džineta Innusa (deklarētā dzīvesvieta - Zvejniekciema iela 45, Rīga, LV-1030) iecelta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā; 1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta 5.1 daļas 4.punktu ir kompetenta sniegt atļauju Rīgas ostas valdes locekļa amata, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošanai; 1.3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru kabinets; 1.4. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.panta izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību; 1.5. Rīgas brīvostas likuma 5.pantā ir noteikts, ka brīvostas pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde, kuras kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu; 1.6. saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta trešo daļu Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets; 1.7. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta 5.1 daļu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta 2.3 daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1.7.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.7.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā; 1.7.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi; 1.7.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.8. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta 2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu; 1.9. no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta 5.1 daļas 4.punkta izriet, ka valsts iestāžu vadītāju vietniekiem un arī ostas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.10. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu), un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 4.punktā, 5.1 daļas 4.punktā, 7.panta sestās daļas 3.punktā vai 7.panta astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir nepieciešama atļauja; 1.11. ar Satiksmes ministrijas 2010.gada 22.marta rīkojumu Nr.01.2-03/64 "Par iecelšanu amatā" Dž.Innusa ar 2010.gada 1.aprīli ir iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka, Juridiskā departamenta direktora amatā, bet ar Satiksmes ministrijas 2010.gada 30.novembra rīkojumu Nr.01.2-03/235 "Par Dž.Innusas pārcelšanu" Dž.Innusa pārcelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā un ar satiksmes ministra 2013.gada 1.marta rīkojumu Nr.01.2-03/52 "Par valsts sekretāra pienākumu pildīšanu" viņai uzdots pildīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumus; 1.12. valsts sekretāra vietnieka amatā veicami šādi pienākumi: 1.12.1. valsts sekretāra aizvietošana; 1.12.2. ar ministrijas darbības tiesisko nodrošinājumu, valsts kapitāla daļu pārvaldi, personāla vadību, ministrijas darbības nodrošināšanu, dokumentu pārvaldību (izņemot klasificētās informācijas apriti un aizsardzību), darba un civilo aizsardzību, ministrijas informācijas tehnoloģiju pārvaldību un grāmatvedības darbu saistīto jautājumu vispārējā pārraudzība, kā arī pārraudzība un kontrole valstij piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma uzskaites un izmantošanas uzraudzības jautājumos; 1.12.3. tieši pakļauto ministrijas pastāvīgo struktūrvienību darbības vispārējā pārraudzība; 1.12.4. Ministru kabineta, Ministru kabineta komitejas un Valsts sekretāru sanāksmes sēdes protokolos, kā arī Ministru prezidenta un Valsts kancelejas direktora rezolūcijās minēto ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildes vispārējā uzraudzība; 1.12.5. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Valsts sekretāru sanāksmēs valsts sekretāra uzdevumā; 1.12.6. ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu projektu izstrādāšanas un virzības vispārējā pārraudzība; 1.12.7. dokumentu sagatavošanas un juridiskās izvērtēšanas vispārējā pārraudzība; 1.12.8. ministrijas un tās kompetencē esošo nozaru interešu, atsevišķos gadījumos - valsts interešu - pārstāvēšana valsts institūcijās, pašvaldībās un attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām valsts sekretāra uzdevumā atbilstoši kompetencei; 1.12.9. atbilstoši kompetencei konsultāciju (tai skaitā juridisku) sniegšana nodarbinātajiem ministrijā, padotībā esošajās iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja; 1.12.10. valsts un ministrijas interešu pārstāvēšana tiesā (tai skaitā piedalīšanās ar valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts interešu pozīcijas sagatavošanā) saskaņā ar valsts sekretāra pilnvarojumu, kā arī ar pārstāvību tiesvedības procesos saistīto jautājumu uzraudzība; 1.12.11. tiesību aktu sistēmas attīstības un tiesību aktu jaunrades sekmēšana nozarēs un jomās, kas ir ministrijas kompetencē, ņemot vērā šo nozaru un jomu darbības specifiku; 1.13. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12.pantu Dž.Innusa pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta "Rīga"", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas gaisa satiksme", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", akciju sabiedrībā "Pasažieru vilciens", akciju sabiedrībā "Autoceļu uzturētājs", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Valsts ceļi", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš" un akciju sabiedrībā "Air Baltic Corporation" (turpmāk - Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības). Akcionāru sapulces kompetence noteikta likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 76.pantā un 98.panta otrajā daļā; 1.14. atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12.panta pirmajai daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju. Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12.panta piektajai daļai kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Minētajās Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās Satiksmes ministrija ir 100 % valsts kapitāla daļu turētāja, izņemot akciju sabiedrību "Air Baltic Corporation", kurā Satiksmes ministrija ir 99,77 % valsts kapitāla daļu turētāja. Līdz ar to kapitāla daļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms par citu amatu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.