50. Article

Darba, nodarbinātības un sociālie jautājumi 1. Puses vienojas uzlabot sadarbību darba, nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību jautājumos par darbu, reģionālo un sociālo kohēziju, veselību un drošību darbavietā, dzimumu līdztiesību, prasmju attīstīšanu mūža garumā, cilvēkresursu attīstību, starptautisko migrāciju un pienācīgu darbu, sociālo nodrošinājumu nolūkā stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju. 2. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību atbalstīt tādu globalizāciju, kas sniedz labumu visiem, sekmēt pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, kā arī pienācīgas darbavietas kā būtisku elementu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/1 un ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes augstākā līmeņa sanāksmes 2006. gada jūlija Ministru deklarāciju. Sadarbība starp abām Pusēm ir saderīga un tajā ņem vērā Pušu ekonomiskās un sociālās situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirīgo raksturu. 3. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības ievērot, sekmēt un īstenot starptautiski atzītus darba standartus, kas noteikti Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijās, kuru puses tās ir, un kas ir minētas ILO Deklarācijā par pamattiesībām un principiem darbā. Puses vienojas sadarboties un sniegt tehnisko palīdzību ar mērķi vajadzības gadījumā sekmēt starptautiski atzītu darba standartu ratifikāciju un efektīvi īstenot darba standartus, ko Puses ratificējušas. 4. Ņemot vērā tiesību aktus, nosacījumus un procedūras, kas ir piemērojamas uzņēmējā valstī, un attiecīgos starptautiskos līgumus un konvencijas, kurām Puses ir pievienojušās, Puses cenšas nodrošināt, ka attieksme pret otras Puses valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi nodarbināti uzņēmējas valsts teritorijā, nav diskriminējoša pēc valstspiederības, inter alia attiecībā uz darba nosacījumiem, atalgojumu vai atlaišanu salīdzinājumā ar nosacījumiem, ko piemēro citiem trešo valstu valstspiederīgajiem. 5. Sadarbības veidi var iekļaut konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī spēju palielināšanu, politikas apmaiņu un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram ASEM, ES un ASEAN un ILO līmenī.