4. Article
Izteikt 45.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot
aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo
spriegumu līdz 20 kilovoltiem, ja tās šķērso meža
teritoriju, kur aprobežojumi noteikti tikai elektrolīniju
trasē, - papildus šā likuma 35.pantā minētajiem
aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:".
5. 61.pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus
elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju
un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās
apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai
zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta
aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri
var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem
uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju,
elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju
torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās un kuri ir augstāki
par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam
vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz
gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;
2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu
kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
4) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug
nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30
metriem;
5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug
virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu
sistēma;
6) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam
elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1
kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;
7) bebru grauzti koki.";
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Kokus elektrolīniju trasē cērt objekta īpašnieks
vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka
vai valdītāja līdzekļiem vai - pēc savstarpējas rakstveida
vienošanās - zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.";
papildināt pantu ar 10.1 un
10.2 daļu šādā redakcijā:
"(101) Aizsargjoslās ārpus gaisvadu
elektrolīniju trasēm noteiktas šādas prasības:
1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā,
lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja
mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir
lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze
uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža
īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā
augošos kokus;
2) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar
attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs
cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai
tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir
potenciāli apdraudoši koki;
3) objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota
persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to
rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam
valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu
gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo
Valsts meža dienestam;
4) meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru
gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža
dienestam, ja kokus cērt meža īpašnieks vai tiesiskais
valdītājs;
5) persona - objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa
pilnvarota persona, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs -,
kas veiks koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai
mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu
aizsardzības zonu un neitrālo zonu, plānotajai darbībai saņem
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;
6) Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši
normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.
(102) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās
situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai
noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību,
koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts
meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama
īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta
īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē
par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju."
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 18.aprīlī.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 8.maijā
- 1)) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz
- 2)) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
- 3)) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu
- 4)) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug
- 5)) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug
- 6)) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam
- 7)) bebru grauzti koki.";
- 1)) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā,
- 2)) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar
- 3)) objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota
- 4)) meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru
- 5)) persona - objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa
- 6)) Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši
- (102)) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās
asjoint-stocklegislationsaeimatax-authorityvid