10. Article

Lietā nav strīda par to, ka pati apstrīdētā norma ir aizskārusi Pieteikuma iesniedzēju tiesības. Likumdevējs šo normu ir grozījis, paredzot, ka turpmāk (sākot ar 2013. gada 1. janvāri) Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam vairs nebūs tiesību iesniegt protestus. Konstitucionālā sūdzība ir individuāls tiesību aizsardzības līdzeklis. Tātad, lai pēc Pieteikuma iesniedzēju lūguma paplašinātu prasījumu un izvērtētu Pārejas noteikumu 63. punkta atbilstību Satversmes 92. pantam, jāpārliecinās, vai minētā norma ir aizskārusi Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē noteiktās pamattiesības. Civilprocesa likuma 3. pants nosaka tiesvedību regulējošo tiesību normu spēku laikā. Ievērojot šajā pantā nostiprināto principu un civilprocesa zinātnē akceptēto procesuālo darbību teoriju (sk.: Bukovskis V. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 129. lpp.), tiesvedība civillietās notiek saskaņā ar to civilprocesuālo regulējumu, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas nolēmumu izpildīšanas laikā neatkarīgi no tā, kad izcēlies tiesiskais strīds un ierosināta civillieta, un kādu civilprocesa stadiju tā sasniegusi. Taču likumdevējs attiecībā uz atsevišķām procesuālajām darbībām var piešķirt likumam atpakaļejošu spēku (sk.: Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 23. lpp.). Tieši šis izņēmums no vispārējā principa par civilprocesuālā regulējuma spēku laikā ir attiecināms uz Pārejas noteikumu 63. punktu, kas noteic, ka visas sūdzības, kas jau ir saņemtas Augstākajā tiesā, izskatīs tās amatpersonas, kurām sūdzības adresētas (saskaņā ar iepriekšējo regulējumu), nevis tās amatpersonas, kuras var izskatīt sūdzības un iesniegt protestus saskaņā ar jauno regulējumu. Arī Augstākā tiesa ir norādījusi, ka līdz 2013. gada 1. janvārim tās lietvedībā bija palikuši 58 iesniegumi ar lūgumu iesniegt protestu, kuri, ievērojot Pārejas noteikumu 63. punktu, ir izskatāmi saskaņā ar apstrīdēto normu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 193. lpp.). No lietas materiāliem un Pieteikuma iesniedzēju sniegtajiem paskaidrojumiem gūstams apstiprinājums tam, ka protests par Pieteikuma iesniedzējiem labvēlīgu tiesas spriedumu iesniegts 2012. gada 23. martā. Pēc minētā protesta ierosināta lieta, kas šobrīd jau ir nodota iztiesāšanai, proti, nonākusi citā civilprocesa stadijā, uz kuru vairs nav attiecināmi CPL noteikumi par lietas ierosināšanu. Tātad Pieteikuma iesniedzēji nav to personu lokā, uz kurām būtu attiecināms Pārejas noteikumu 63. punkts. Līdz ar to Pārejas noteikumu 63.punkts neskar Pieteikuma iesniedzējus un nevar radīt tiem Satversmes 92. pantā noteikto pamattiesību aizskārumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētā norma, kas, iespējams, ir pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu, aizskar pašu personu. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēju lūgums konstitucionālajā sūdzībā ietverto prasījumu paplašināt, iekļaujot tajā arī Pārejas noteikumu 63. punktu, neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas prasībām un ir noraidāms. Tādējādi tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma, nepaplašinot prasījuma robežas un izvērtējot tikai apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. pantam.