15. Article

Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, Satversmes tiesai tā nav jāatzīst par spēku zaudējušu. Taču Pieteikuma iesniedzēji lūguši apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no cita brīža - tās pieņemšanas vai piemērošanas brīža. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāapsver, vai lietā pastāv apstākļi, kas ļauj apstrīdēto normu attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem atzīt par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. 15.1. Saeima un vairākas pieaicinātās personas norādījušas, ka, piešķirot spriedumam atpakaļejošu spēku, tiktu aizskarta citu konkrētās civillietās iesaistīto personu tiesiskā paļāvība un tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādā gadījumā minēto personu pamattiesību ierobežojums varētu būt lielāks nekā iespējamās (šķietamās) šaubas par tiesas objektivitāti. Praksē protestu iesniegšana lielākoties ir saistīta ar tiesību aizskārumiem, kurus konstatē nevis likumā noteiktās amatpersonas (CPL 483. pants), bet gan tās personas, kuru intereses ir aizskartas ar kādu spēkā stājušos tiesas spriedumu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 198. lpp.) Kad šāda persona konstatē aizskārumu, tai ir tiesības ar motivētu iesniegumu vērsties pie noteiktām amatpersonām un lūgt, lai tās iesniedz protestu par konkrētu tiesas nolēmumu. Protests ir civilprocesa institūts, kura mērķis ir likumā noteiktajos gadījumos panākt lietas jaunu izskatīšanu. Par tā iesniegšanas tiesisko pamatu CPL izvirza vairākus faktorus: 1) būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas konstatēti lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā un kurās nolēmums stājies spēkā, turklāt tas nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ; 2) būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā un kurās nolēmums, kas aizskar valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības, ir stājies spēkā; 3) būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā un kurās nolēmums, kas aizskar nevis lietas dalībnieku, bet citu personu tiesības, ir stājies spēkā. Protesta iesniegšana nav pielīdzināma tiesībām vērsties tiesā, turklāt to arī nevar uzskatīt par pārsūdzību. Tāpēc protesta iesniegšana nav saistāma ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām vērsties tiesā vai pārsūdzēt tās nolēmumus. Protesta, respektīvi, procesuāla dokumenta iesniegšana ir tāda procesuālas darbības forma, kas atšķiras no parastās tiesvedības kārtības un uzskatāma par izņēmuma gadījumu, kurā res juridicata var tikt pārskatīts noteiktu apsvērumu dēļ. Protesta leģitīmais mērķis ir efektivizēt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, uzraudzīt procesuālo un materiālo normu piemērošanas pareizību (sk.: Osis M. Īpašs protests civilprocesā. Jurista Vārds, 2009. gada 10. novembris, Nr. 45). Tātad tikai tad, ja pēc protesta ir ierosināta kasācijas tiesvedība, lietas dalībniekiem rodas tiesības uz taisnīgu tiesu un līdz ar to arī tiesiskā paļāvība uz to, ka attiecīgā lieta tiks izskatīta saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu. Tādējādi Satversmes tiesai jāsamēro divu pušu intereses - no vienas puses, Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz objektīvu tiesu un, no otras puses, nepieciešamība aizsargāt citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesisko paļāvību. 15.2. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts - taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements. Ja Satversmes tiesa nolemtu, ka apstrīdētā norma attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem atzīstama par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, tad lieta, kas ierosināta par Pieteikuma iesniedzējiem labvēlīgo spriedumu, kasācijas tiesvedībā būtu jāizbeidz. Tādējādi tiktu būtiski aizskartas to personu tiesības, kuras bija vērsušās pie Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja ar lūgumu iesniegt protestu par attiecīgo spriedumu. Vienīgā iespēja, kā minētās personas varētu aizstāvēt savas tiesības, būtu vērsties ar lūgumu par protesta iesniegšanu pie ģenerālprokurora. Taču Senāta rīcības sēde protestu jau ir atzinusi par pamatotu un ierosinājusi kasācijas tiesvedību, tā ka ģenerālprokurora protesta iesniegšana varētu novest pie tādas pašas situācijas, kāda ir šobrīd. Turklāt šādai procedūrai būtu nepieciešams papildu laiks un tādējādi tiktu atlikta attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības Senāta Civillietu departamentā. Tātad, atzīstot apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, var tikt būtiski aizskartas citu personu pamattiesības. 15.3. Satversmes tiesai jāgādā par to, lai iespēju robežās novērstu Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, kas radies antikonstitucionālas apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā. Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti "citi tiesas nolēmumi". Līdz ar to Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt arī jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc apstrīdētās normas atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi un attiecīgo normu "izņemšana no aprites" neradītu traucējumus tiesiskajā regulējumā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Tā kā pēc Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta vēl nav izskatīta, Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu ir iespējams novērst, piemērojot CPL normas atbilstoši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lai novērstu pat šķietamas šaubas par tiesas objektivitāti, kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta būtu jāizskata paplašinātā - vismaz septiņu - senatoru tiesas sastāvā. Arī Pieteikuma iesniedzēji piekrīt, ka pilnā sastāva noteikšana lietas izskatīšanai varētu novērst to pamattiesību aizskārumu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 171. lpp.). Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1) atzīt Civilprocesa likuma 483. pantu daļā par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 1. janvārim) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam; 2) lietas, kas ierosinātas pēc Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta, izspriežamas paplašinātā Senāta sastāvā, nodrošinot Satversmes 92. pantā garantētās personu tiesības uz objektīvu tiesu. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris