2. Article

Pieteikuma iesniedzēji - sabiedrības ar ierobežotu atbildību "IAG", "IAG Industrieanlagen GmbH", "Yelverton Investment B.V." un "Yelverton Investments B.V." - lūdz Satversmes tiesu atzīt CPL 483. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. pantam, ciktāl tas paredz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam tiesības iesniegt protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru aizskartas to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. pantam, jo valsts amatpersona - Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, kas iesniedz protestu par spēkā stājušos tiesas spriedumu, vienlaikus nosaka arī kārtību, kādā šis protests izskatāms, proti, nosaka rīcības sēdes sastāvā ietilpstošos senatorus un lietas izskatīšanas datumu un laiku. Turklāt, iesniedzot protestu, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs jau paužot viedokli, ka spēkā stājies spriedums ir prettiesisks. Šāds viedoklis varot radīt spiedienu uz senatoriem, bet tas neesot pieļaujams. Sacīkstes princips civilprocesā prasot abu pušu vienlīdzīgu iespēju ietekmēt lietas iznākumu ar saviem argumentiem un pieejamiem procesuālajiem instrumentiem, taču protesta iesniedzējam esot lielākas iespējas panākt sev vēlamo rezultātu. Apstrīdētā norma nenodrošinot procesuālo vienlīdzību, kas ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa, un neatbilstot Satversmes 92. pantam. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji zvērināti advokāti Daimārs Škutāns un Oskars Jonāns uzturēja prasījumu. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) praksi, viņi norādīja, ka apstrīdētajā normā ietvertais protesta institūts pēc būtības neatbilst Satversmes 92.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo kalpo par pamatu spēkā stājušos tiesas spriedumu atcelšanai. Saskaņā ar ECT praksi būtu jāatzīst, ka noteiktu amatpersonu tiesības šādā formā vērsties pret spēkā stājušos tiesas spriedumu nonāk pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Turklāt pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs esot norādījis, ka Augstākās tiesas amatpersonām nevajadzētu iesniegt protestus. Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji tiesas sēdē uzsvēra: lai gan apstrīdētā norma ir grozīta, lietā pastāv būtiski apsvērumi, kas nosaka nepieciešamību turpināt tiesvedību. Turklāt Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu novērsīšot tikai tāds spriedums, kuram piešķirts atpakaļejošs spēks. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēji lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža vai brīža, kad tā tika piemērota Pieteikuma iesniedzējiem. Kaut arī apstrīdētā norma ar 2013. gada 1. janvāri ir zaudējusi spēku, CPL pārejas noteikumu (turpmāk - Pārejas noteikumi) 63. punkts paredzot, ka attiecīgajām amatpersonām iesniegtās sūdzības izskatāmas saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā sūdzības iesniegšanas dienā. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ar šiem CPL grozījumiem nav novērsts to pamattiesību aizskārums, jo apstrīdētā norma attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem turpina darboties. Apstrīdētās normas grozījumi nevarot novērst tās radītās negatīvās sekas. Satversmes tiesas spriedums šajā gadījumā esot vienīgais līdzeklis, ar kuru Pieteikuma iesniedzēji varot panākt savu aizskarto tiesību aizsardzību. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī tiem nevarēja būt zināms Pārejas noteikumu 63. punkta saturs. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt par neatbilstošu Satversmes 92. pantam un spēkā neesošu arī Pārejas noteikumu 63. punktu. Pretējā gadījumā Pieteikuma iesniedzēju tiesību aizskārums būšot novērsts tikai šķietami. Tieši Pārejas noteikumu 63.punkts pieļaujot to, ka pret Pieteikuma iesniedzēju interesēm vērstā protesta procedūra tiek turpināta, lai gan apstrīdētā norma vairs nav spēkā. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēji nenoliedz, ka Pārejas noteikumu 63.punkta pienācīga piemērošana, proti, protesta izskatīšana kasācijas tiesvedības kārtībā pilnā Senāta Civillietu departamenta sastāvā, var novērst viņu pamattiesību aizskārumu.