6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrijas darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei loceklis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Mg. iur. Mārcis Krūmiņš - norādīja, ka protesta institūts aplūkojams kopsakarā ar visu tiesu sistēmu un visiem civilprocesuālo tiesību aizsardzības līdzekļiem. Tas būtiski atšķiroties no tiesvedības uzraudzības kārtībā, kas bijusi raksturīga padomju tiesību sistēmai. Tāpēc, atsaucoties uz ECT praksi un citu valstu normatīvo regulējumu, būtu rūpīgi jāizvērtē visi lietas faktiskie apstākļi un jāņem vērā Latvijas normatīvā regulējuma īpatnības. Apstrīdētā norma atbilstot Satversmes 92. pantam, jo esot vērsta uz trešo personu aizsardzību civilprocesā. Turklāt protestu varot iesniegt tikai likumā noteiktos gadījumos un noteiktā termiņā. Protestu izskatīšanas kārtība atbilstot arī objektīvas tiesas kritērijiem, jo Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja amats esot organizatorisks amats, kas neietekmējot tiesas spriešanu tiesas sēžu zālē konkrētā lietā. Savukārt senatori esot neatkarīgi un padoti vienīgi likumam. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kaut kādā veidā varētu ietekmēt senatorus, kuri izskata protestu kasācijas tiesvedības kārtībā. Savukārt Pārejas noteikumu 63. punkts esot paredzēts jau iesniegto protestu izskatīšanas kārtības noregulēšanai un aizsargājot personu tiesības uz taisnīgu tiesu gadījumos, kad taisīti prettiesiski spriedumi. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka šāds regulējums būtu pretrunā ar Satversmes 92. pantu.