7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Mg. iur. Martins Osis - norādīja, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis - stiprināt tiesiskumu un nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu. Tajā esot nostiprināts mehānisms, kas noteiktos apstākļos ļaujot aizstāvēt Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās personu tiesības uz taisnīgu tiesu pat tad, ja lietā pasludinātais spriedums jau stājies likumīgā spēkā. Tādējādi apstrīdētā norma nevis ierobežojot kāda tiesības uz taisnīgu tiesu, bet, tieši otrādi, ļaujot efektīvi aizsargāt personu tiesības uz taisnīgu tiesu prettiesiska sprieduma gadījumā. Savukārt protesta iesniegšanas tiesību deleģēšana noteiktām amatpersonām esot vērsta uz tiesu sistēmas atslogošanu. Tā darbojoties kā filtrs. Noteiktas amatpersonas, kvalificētākie speciālisti savā jomā, saņemot iesniegumu no privāto tiesību personas, izvērtējot tā atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un pieņemot kvalificētu lēmumu par protesta iesniegšanu. Savukārt rīcības sēde šajā mehānismā esot otrs filtrs, kas izšķir jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Un tikai pēc tam Senāts konkrēto jautājumu, nu jau pēc būtības, skatot kasācijas instancē. Minētā kārtība atbilstot arī objektīvai tiesai izvirzītajiem kritērijiem. Likuma "Par tiesu varu" normas nosakot, kāda kvalifikācija, stāžs, pieredze un citas kvalitatīvas un kvantitatīvas īpašības ir nepieciešamas, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu. Tiesneši esot neatkarīgi un padoti vienīgi likumam. Turklāt tiesās pastāvot noteikta lietu sadales kārtība, kas esot balstīta uz noteiktiem principiem un nodrošinot lietu sadali pēc nejaušības principa. Savukārt Pārejas noteikumu 63. punkts nosakot tikai to, kā izskatāmas jau iesniegtās sūdzības. Nekas nemainītos arī tad, ja šādas normas nebūtu, jo visas procesuālās darbības tik un tā esot veicamas saskaņā ar izskatīšanas laikā spēkā esošo regulējumu, ja vien likumdevējs nav noteicis citādi. Šajā gadījumā likumdevējs Pārejas noteikumos paredzējis, ka līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai saņemto sūdzību izskatīšanu lietas ierosināšanas stadijā nosaka iepriekšējais regulējums. Pārejas noteikumu 63. punkts neesot attiecināms uz jau iesniegto protestu izskatīšanu pēc būtības Senātā. Pēc M. Oša ieskata, apstrīdētā norma un Pārejas noteikumu 63. punkts atbilst Satversmes 92.pantam. Secinājumu daļa