2. Article

Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. apbūve teritorijā izvietotu esošu vai plānotu ēku, inženierbūvju, inženiertīklu un labiekārtojuma elementu kopums; 2.2. apbūves parametri skaitliskie rādītāji, kas raksturo apbūves izvietojumu un apjomu noteiktā teritorijā (piemēram, kvartālā vai zemes vienībā); 2.3. apkaime nosacīta lieluma apdzīvota vide pilsētās, ciemos un lauku teritorijā ar savu identitāti, ko nosaka apbūves raksturs, ainava un iedzīvotāju kopības izjūta; 2.4. apstādījumi iekoptas un mākslīgi apaudzētas dabas teritorijas (piemēram, parki, dārzi, skvēri, alejas, koku rindas, ielu un ceļu stādījumi); 2.5. ārtelpas elementi objekti, kas izvietoti ārpus ēkām, paredzēti labiekārtojumam un teritorijas funkciju uzlabošanai (piemēram, skulptūras, strūklakas, apgaismojuma laternas, nožogojumi, rotaļu laukumi, reklāmas un informācijas zīmes); 2.6. būvlaide projektētā līnija, kas nosaka attālumu starp ielas sarkano līniju un tuvāko virszemes būvi (pilsētās un ciemos) vai autoceļa aizsargjoslu un tuvāko virszemes būvi (lauku teritorijās); 2.7. daudzstāvu apbūve apbūve, kurā virszemes stāvu skaits ir četri un vairāk stāvu; 2.8. gājēju iela ielas posms vai iela, kas prioritāri paredzēta un labiekārtota gājēju satiksmei un kurā ierobežota vai slēgta transporta kustība; 2.9. galvenā izmantošana teritorijas izmantošanas veids, kas ir dominējošs funkcionālajā zonā; 2.10. funkcionālā zona pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļa ar definētām robežām, kurai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikti atļautie izmantošanas veidi un apbūves parametri; 2.11. iedibinātā būvlaide ielas frontāla līnija, ko veido esošā apbūve, ja attiecīgā kvartāla robežās vismaz 50 % ēku atrodas uz šīs līnijas; 2.12. inženiertehniskā teritorijas sagatavošana inženiertehnisko pasākumu komplekss, ko veic, lai noteiktā teritorijā būtu tehniski iespējams veikt būvniecību; 2.13. izmantošanas veids teritorijas izmantošanas, saimnieciskās darbības, būvju un zemes izmantošanas kopums, kas noteikts teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā; 2.14. kempings teritorija, kas sagatavota un labiekārtota telšu, pārvietojamu mājiņu, treileru un citu vieglas konstrukcijas būvju un objektu izvietošanai un paredzēta viesu izmitināšanai; 2.15. krastmala teritorija ūdensobjektu krastā un tā tuvumā, kurā nodrošināta publiska piekļuve un publiskas funkcijas; 2.16. kvartāls pilsētas vai ciema teritorija, ko pa perimetru norobežo ielas, zemes vienību robežas, meži, ūdeņi vai, ja nav izveidojusies ielu struktūra, kādi citi dabiski šķēršļi; 2.17. laukums teritorija, ko izmanto sabiedriskiem nolūkiem, tai skaitā publiskiem pasākumiem, un kur var būt ierobežota transporta satiksme; 2.18. mazstāvu apbūve apbūve, kurā virszemes stāvu skaits nepārsniedz trīs stāvus; 2.19. peldbūve uz pontona vai peldošas platformas izvietots objekts, kam ir konkrēta funkcija; 2.20. papildizmantošana teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam, to uzlabo vai veicina; 2.21. publiskā ārtelpa sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai; 2.22. publiskiem mērķiem paredzēta teritorija teritorija, kas nepieciešama publisko objektu izglītības, veselības, sociālās aprūpes un kultūras iestāžu izvietošanai, kā arī publiskās ārtelpas, kas paredzētas, piemēram, ielu, ceļu un laukumu izveidošanai; 2.23. stāvparks publiski pieejama, patstāvīga, lielas ietilpības automašīnu novietne, kas izveidota, lai atslogotu pilsētas centru no privātā autotransporta un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu; 2.24. transporta infrastruktūra būvju komplekss, kas ietver visu veidu transportam nepieciešamos objektus un to teritorijas ielas, ceļus, tuneļus, viaduktus, satiksmes pārvadus, dzelzceļus ar dzelzceļa stacijām, jūras un upju ostas, lidostas, kanālus kā arī citus to izmantošanai un uzturēšanai nepieciešamos objektus un sastāvdaļas; 2.25. vēja parks vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas; 2.26. vides piekļūstamība iespēja jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai; 2.27. terminālis ar infrastruktūru un iekārtām aprīkota teritorija vai atsevišķa būve, vai būvju komplekss, kurā notiek kravu vai pasažieru apkalpošana un apkalpošanas veida maiņa no viena transporta veida uz citu, un kravu loģistikas pakalpojumi (piemēram, uzglabāšana, apstrāde, sadale). 3 (Grozīts ar MK 13.10.2020. noteikumiem Nr. 630; MK 12.11.2024. noteikumiem Nr. 711)