3. Article

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi - demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana. Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem. Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus. Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku. Dalībvalstu - tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes politiku - kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā. Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai, saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības pieņemšanu vai nepieņemšanu. Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības jomā. Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā. Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos. Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu, kā arī savu aizsardzības spēju būtību. Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos kādā militārā operācijā. IV SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI