5. Article

Lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4. punktu). Vai šīs prasības ir ievērotas, tas Satversmes tiesai bija jāizvērtē, noskaidrojot, vai teritorijas plānojumā paredzētais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Vērtējot teritorijas plānošanas procesu, Satversmes tiesa ir norādījusi: ja pieļauti būtiski pārkāpumi, teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta pienācīgā kārtībā. Teritorijas plānošanas principu pārkāpumi ir atzīstami par būtisku pārkāpumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 16. punktu). 5.1. Kā norādīts iepriekš, Pieteikuma iesniedzēja minētie argumenti par teritorijas attīstības plānošanas principu iespējamo pārkāpumu Satversmes tiesai bija jāizvērtē. Satversmes tiesas praksē līdz šim tikai vienā spriedumā iespējamie teritorijas plānošanas principu pārkāpumi tika sasaistīti ar īpašuma tiesību ierobežojuma samērīgumu. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 "Par Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" grafiskās daļas, kas noteic zemesgabala Kanāla ielā b/n (kadastra numurs 0100 128 2003) atrašanos apstādījumu un dabas teritorijā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 6. punktam" 16. punktā ir norādīts: "Tātad, lai noskaidrotu, vai apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi un ir ievēroti arī nepārtrauktības un pēctecības principi, nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp Pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām un Rīgas pilsētas tiesībām lemt par savas administratīvās teritorijas attīstību." Tomēr spriedumā lietā Nr. 2009-09-03 netika izmantota samērīguma izvērtēšanas shēma, kas minēta šo atsevišķo domu 3.1. punktā. Satversmes 105. panta pārkāpums minētajā spriedumā tika konstatēts, neizdarot secinājumu par neatbilstību samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 18. punktu). 5.2. Satversmes tiesa 2008. gada 12. novembra spriedumā lietā Nr. 2008-05-03 "Par Lažas pagasta padomes saistošo noteikumu Nr. 6 "Liepājas rajona Lažas pagasta teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam" Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas "d" apakšpunkta un 3.10.6. punkta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam" teritorijas plānošanas principu iespējamo pārkāpumu izvērtēja, noskaidrojot, vai īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.2. - 9.6. punktu). Minētā lieta bija ierosināta pēc Pieteikuma iesniedzēja savulaik iesniegtās konstitucionālās sūdzības par Lažas pagasta teritorijas plānojuma normām, kuras liedza būvēt un paplašināt lopkopības fermas. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka tādējādi pārkāptas viņam Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. 5.3. Var secināt, ka Spriedumā izmantotā teritorijas attīstības plānošanas principu izvērtēšanas metodoloģija neatbilst Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinātajai atziņai, proti, ka no teritorijas attīstības plānošanas principu ievērošanas ir atkarīgs tas, vai teritorijas plānojums ir izstrādāts un pieņemts pienācīgā kārtībā. Ja lietā par teritorijas plānojumā noteiktu īpašuma tiesību ierobežojumu ir strīds par teritorijas plānošanas principu ievērošanu, tad iespējamie šo principu pārkāpumi izvērtējami, noskaidrojot, vai ierobežojums ir noteikts ar atbilstošā kārtībā un procedūrā pieņemtu likumu. Pieteikuma iesniedzēja argumenti par pēctecības, vienlīdzīgu iespēju un savstarpējās saskaņotības principu pārkāpumiem Satversmes tiesai bija jāizvērtē, pārbaudot, vai pašvaldības noteiktais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.