6. Article

Pamatojot apstrīdēto normu atbilstību samērīguma principam, Spriedumā norādīts, ka pienākums izstrādāt detālplānojumu visupirms izriet no likuma un spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem (sk. Sprieduma 11.3.2. punktu). Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumu Nr. 711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 711) 35.2. apakšpunkts paredz, ka lauku teritorijā detālplānojumu izstrādā, ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem. Laikā, kad tika izdoti Saistošie noteikumi Nr. 7, vēl nebija stājušies spēkā Noteikumi Nr. 711. Spriedumā nav pamatots, kāpēc tā argumentācijā būtu jāizmanto Noteikumi Nr. 711, nevis Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1148), kas bija spēkā Saistošo noteikumu Nr. 7 izstrādes un pieņemšanas laikā. Lietā pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - pamatoti norādījusi, ka Saistošo noteikumu Nr. 7 izstrādē Aizputes novada domei bija jāpiemēro attiecīgajā laikā spēkā bijušie normatīvie akti, tostarp Noteikumi Nr. 1148 (sk. Sprieduma 4. punktu). Noteikumos Nr. 711 un Spriedumā lietots jēdziens "lauku teritorija". Taču šāda jēdziena nav Noteikumos Nr. 1148. Tajos lietots jēdziens "lauksaimniecībā izmantojamā zeme" (sk. Noteikumu Nr. 1148 58. punktu). Spriedumā nav izskaidrots, vai jēdzieni "lauksaimniecībā izmantojamā zeme" un "lauku teritorija" satura ziņā ir identiski. Ņemot vērā minēto, secināms, ka Spriedumā sniegtais vērtējums par Saistošo noteikumu Nr. 7 434.23. un 572.6. apakšpunktā noteiktā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu nav pietiekams, lai secinātu, ka vietējās pašvaldības rīcība atbilst Satversmei. Satversmes tiesas tiesnesis K.Balodis 2013.gada 19.aprīlī