4. Article

Konkrētie tirgi Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. SIA "BALTCOM TV" darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas un sabiedrības statūtiem ir: - kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red); - inženiersistēmu montāža (45.3, 1.1 red); - telekomunikācijas (61, 2.0 red); - darba mašīnu un iekārtu iznomāšana (71.3, 1.1 red); - ar kino un video saistīta darbība (92.1, 1.1 red); - radio un televīzijas darbība (92.2, 1.1 red). SIA "IZZI COM" darbības veids ir kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1, 2.0 red). Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, atbilstoši KP 13.11.2010.lēmumā Nr.83 norādītajam8, kā arī izvērtējot apvienošanās dalībnieku pašreizējās saimnieciskās darbības raksturu, saimnieciskā darbība pārklājas šādos konkrētajos preču tirgos: 1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus; 2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus; 3) fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgus. Apvienošanās rezultātā pārklājas sekojoši konkrētie preču tirgi: 1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā, Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā; 2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā un Rīgas pilsētā; 3) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā. Tabula Nr.5 Konkrētie tirgi, kuros darbojas BALTCOM grupa Konkrētais tirgus Iesaistītās sabiedrības Ģeogrāfiskais tirgus Maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "ALDEMS" Jelgava, Bauska, Iecava, Āne (Ozolnieku novads) SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" Salaspils SIA "BALTINET DATA" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Gaisma, Skulte SIA "Multitone Balt" Jelgava, Jelgavas rajons SIA "BALTCOM TV" Rīga, Rīgas rajons, Ogre, Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska, Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene SIA "TELEVIDEOTĪKLS" Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe, Ludzas rajons SIA "IPTV" Rīga SIA "IME PLUSS" Ogre SIA "MFL Serviss" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Gaisma, Skulte Fiksētās balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" Salaspils SIA "INTERNETA PASAULE" Rīga SIA "BALTCOM TV" Rīga, Salaspils Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "ALDEMS" Jelgava, Bauska, Iecava, Kalnciems, Āne (Ozolnieku novads) SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI" Salaspils SIA "BALTINET DATA" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte SIA "Multitone Balt" Jelgava, Ozolnieku novads (Ozolnieki, Brankas, Āne) SIA "BALTCOM TV" Rīga, Rīgas rajons, Ogre, Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska, Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene SIA "MFL Serviss" Rīga, Salaspils, Jūrmala, Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte SIA "LV DATS" Salacgrīva, Limbaži, Cēsis SIA "Tehnonet" Jēkabpils, Jēkabpils rajons, Pļaviņas, Koknese, Līvāni SIA "TELEVIDEOTĪKLS" Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe, Ludza rajons SIA "GLOBAL DVA" Rīga, Rīgas rajons SIA "LAIN NET" Olaine, Jaunolaine SIA "INTERNETA PASAULE" Rīga, Ķekavas novads SIA "IME PLUSS" Ogre Tabula Nr.6 Konkrētie tirgi, kuros darbojas IZZI grupa Konkrētais tirgus Iesaistītās sabiedrības Ģeogrāfiskais tirgus Maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "IZZI" Rīga, Rīgas rajons, Ropaži, Ādaži, Acone, Aiviekste, Alūksne, Balvi, Code (Bauskas rajons), Birzgale, Druva (Saldus rajons), Ikšķile, Jaunmārupe, Jēkabpils, Kalnciems (Jelgavas novads), Kārsava, Kuldīga, Liepa (Cēsu rajons), Lielvārde, Madona, Malnava (Ludza rajons), Pļaviņas (Aizkraukles rajons), Preiļi, Priedaine (Kuldīgas rajons), Skrunda, Talsi, Tukums, Tutāni (Ludzas rajons), Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons), Valmiera, Valle (Aizkraukles rajons), Viesīte (Jēkabpils rajons), Jēkabpils, Viļaka, Zaķumuiža,Žīguri (Balvu rajons), Dobele, Baloži un Titurga, Ķekava, Rēzekne, Ludza, Sigulda, Aizkraukle, Aizkraukles rajons SIA "IZZI FAO" Rīga, Lielvārde, Tukums, Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons), Tīraine SIA "Dobeles Telesat" Dobele Fiksētās balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "IZZI" Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži, Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanas tirgus SIA "IZZI" Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži, Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga SIA "Intentus Inkaso" Aizkraukle SIA "IZZI Ultracom" Rīga SIA "IZZI Ethernet" Rīga SIA "MAKSINETS" Rīga SIA "Fastnets" Rīga SIA "A Technologies" Rēzekne SIA "LCOM" Ludza Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas šādos konkrētajos tirgos: 1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā, Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā; 2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā un Rīgas pilsētā; 3) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā. 4.1. Maksas televīzijas pakalpojuma tirgus 4.1.1. Konkrētas preces tirgus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) 1.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt saskaņā ar EPLL 23.pantu raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas izplatīšanā elektroniskajos sakaru tīklos pastāv šādas tehnoloģijas jeb platformas: 1) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi); 2) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma (MMDS); 3) zemes televīzijas sistēma (DVB-T)9 (maksas televīzijas pakalpojumi); 4) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi); 5) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu. 1) "Kabeļtelevīzija (..) programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli" (EPLL 1.panta 12.punkts). Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem (individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu. Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "BALTCOM TV", SIA "IZZI", AS "BALTICOM", SIA "MiTS", SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c. Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Vels" u.c. mazākas sabiedrības. Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM TV" u.c. nelielas sabiedrības. Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM TV" u.c. nelielas sabiedrības. 2) saskaņā ar Ministra kabineta 06.10.2009. noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 31.12.2013. Tas nozīmē, ka SIA "BALTCOM TV"01.01.2014. būs jāpārtrauc signāla pārraide, izmantojot MMDS tehnoloģiju. Izņemot SIA "BALTCOM TV", nav zināmi citi tirgus dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS tehnoloģiju. 3) DVB-T vai zemes ciparu televīzija - televīzijas pakalpojumu platforma, kura 2009.gadā nomainīja zemes analogo televīziju, kuru nodrošināja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". 4) satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēju, un signāls tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis - karte. Šādu satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība Viasat AS Latvia filiāle. 5) interneta protokola televīzija (turpmāk - IPTV)10- televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav jāuzstāda satelītuztvērēji. Lietā šim maksas televīzijas veidam tiks izmantots arī nosaukums - interaktīvā televīzija. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju interneta protokola televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", SIA "Livas KTV", kā arī citi mazie IPTV operatori Rīgā. Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū, daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir pakalpojuma fiziskā pieejamība, dažādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s. "pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas tehnoloģijas. KP ir secinājusi, ka dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru11sniegtā informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski nav iespējams, jo: - nepieciešamas lielas investīcijas; - tirgus ir piesātināts; - nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, it īpaši uz bezvadu tehnoloģiju pamata, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samērīgā periodā)12. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, pastāv aizvietojamības šķēršļi un ar dažādām platformām nodrošinātais pakalpojums pamatā nav aizvietojams no piegādātāju puses. Zināma aizvietojamība pastāv interneta televīzijas gadījumā, ja operatoram jau ir kabeļtelevīzijas tīkls ar internetu, tad, iespējams, var attīstīt interneta televīziju. No patērētāju viedokļa attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, KP uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), mazāk svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks nodrošināts. Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi Latvijā ir aizvietojami neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas, ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, zemes televīzijas, IP televīzijas sistēmu izmantošana vai satelīttelevīzijas sistēmu izmantošana. Zemes televīzijas sistēmas, IP televīzija un satelīttelevīzija šobrīd patērētājiem ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem (ciktāl ir fiziskais tīklu pārklājums), ņemot vērā piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenu (televīzijas programmu paketes ar līdzīgu programmu skaitu ir līdzīgas cenās). Savukārt kabeļtelevīziju var aizvietot ar zemes televīziju, IP televīziju un satelīta televīziju. Ievērojot minēto, šajā apvienošanās lietā KP nosaka maksas televīzijas (mazumtirdzniecības) tirgu kā ietekmēto konkrētās preces tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzija, zemes maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu pārklājuma neesamība). 4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem. Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka to elektronisko sakaru tīkli, kuros tiek sniegti maksas televīzijas pakalpojumi, pārklājas Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā. Citās ģeogrāfiskās vietās apvienošanās dalībnieki nav uzskatāmi par konkurentiem maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, jo citur to elektroniskie sakaru tīkli nepārklājas. KP norāda, ka konkrētās preces - maksas televīzijas - tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo zemes televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī Viasat AS Latvia filiāle, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas tīkls. KP secina, ka televīzijas skatītāji parasti vēlas skatīties televīzijas programmas savās mājās. Tāpēc operatora spēja sacensties par noteiktām mājsaimniecībām ir ierobežota ar tā esošo tīklu. Tādējādi to konkurence pamatā notiek ar cenu, atlaidēm, dažādām akcijām. Kabeļtīklu operatori var aptvert mājsaimniecības apdzīvotākajos valsts reģionos, kamēr zemes un satelīta tīkli var sasniegt individuālas mājsaimniecības mazos un vidējas apdzīvotības reģionos. Tādējādi augstas un zemas apdzīvotības reģionos pastāv atšķirīgi konkurences apstākļi. KP savos iepriekšējos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls, teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to, nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā lietā KP pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus, KP, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas citās platformās. Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos, ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz KL 1.panta 3.punktu, KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju. Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA "Lattelecom" un Viasat AS Latvia filiāles televīzijas pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī ņemot vērā, ka BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās un to tīkli pārklājas ne katrā pilsētā (skat. tabulā Nr.5 un tabulā Nr.6 iekļauto informāciju), t.i., apstākļus, kas liecina par atšķirīgiem konkurences apstākļiem Latvijas teritorijā, KP uzskata, ka šajā lietā nav pamatoti kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet apvienošanās ietekme attiecībā uz visu Latvijas teritoriju ir jāizvērtē. Ņemot vērā, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas pakalpojumu nodrošinošie tīkli pārklājas tikai Rīgā, Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek noteikti: 1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā; 2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos; 3) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā; 4) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī. 4.2. Maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā KP konstatēja, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji Latvijā cenšas sadarboties ar lielākajiem TV programmdevējiem (TV3, LNT, LT1, NTV, MTV, Pirmais Baltijas Kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL u.c.)13, tādējādi retranslējamo kanālu saraksts ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto "noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā ir vienāds. Latgalē ir jāņem vērā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas faktors, jo šī reģiona iedzīvotājiem ir pieejama minēto valstu televīzija. Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos. Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka. Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā tirgū. Ievērojot iepriekš minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā. 4.3.Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus 4.3.1. Konkrētās preces tirgus Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) 12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā: 1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā 144 kilobiti sekundē"; 2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu līdz 144 kilobiti sekundē". Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma (turpmāk - ESL) 1.panta 11.punkta a) apakšpunktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti: - fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos); - mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos; - tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; - kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos; - elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai pārraidītu signālus. Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus, KP, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos14, kuros bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem, ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s). BALTCOM un IZZI grupas uzņēmumi - darbojas interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū. Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai starptautisku datu pārraidi. Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk - VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Tādējādi, konkrētās preces tirgus atbilstoši KL 1.panta 5.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus. 4.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus BALTCOM grupas uzņēmumi SIA "BALTINET DATA", SIA "MFL Serviss", SIA "ALDEMS", SIA "Multitone Balt", SIA "TEHNONET", SIA "LV Dats", SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI", SIA "Baltcom TV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "Global DVA", SIA "LAIN NET", SIA "INTERNETA PASAULE", SIA "IME PLUSS" darbojas interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū, sniedzot pakalpojumus galalietotājiem. Arī IZZI grupas uzņēmumi - SIA "IZZI", SIA "IZZI Ultracom", SIA "IZZI Ethernet", SIA "MAKSINETS", SIA "Fastnets", SIA "A Technologies", SIA "LCOM", SIA "Intentus Inkaso" sniedz interneta pakalpojumus galalietotājiem. Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas SIA "Lattelecom", kas pakalpojumus sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un galapatērētājiem. BALTCOM grupas un IZZI grupas uzņēmumi nesniedz starptautiskās interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina. Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu. Līdz ar to KP secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi atbilstoši KL 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza. Šajā lietā KP uzskata, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas teritorijā kopumā, tāpēc nav pamata kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju. Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti: 1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā; 2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzā. 4.4. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru gala iekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā. Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, KP ir secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTCOM grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā. Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, KP secina, ka apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās, gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to.