5. Article

Apvienošanās ietekmes izvērtējums 5.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Latvijā kopumā 5.1.1. Barjeras komercdarbības uzsākšanai un paplašināšanai Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. EPLL 16.panta otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (...) valsts, pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 04.04.2006.noteikumi Nr.256 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, t.sk. to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas, savukārt, samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku. Jāpiemin arī, ka šķēršļus kabeļtelevīzijas infrastruktūras izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība, ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas. Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. Vienlaicīgi KP norāda, ka telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības process notiek ļoti strauji. Līdz ar to maksas televīzijas tirgū arvien vairāk ienāk interneta televīzija, kur televīzijas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot interneta pieslēgumu. Ievērojot teikto, KP secina, ka barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai šajā tirgū samazinās. 5.1.2. Konkrēto tirgu struktūra Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis un vai var tikt būtiski samazināta konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, KP pieprasīja informāciju par abonentu skaitu no vairākiem tirgus dalībniekiem. Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Bet, ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, kā arī mazākā vai lielākā mērā atšķiras piedāvājums (dažādas pakas, dažāds kanālu skaits), KP uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stāvokli Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr.7, 8, 9, 10, 11, 1215. Analizējot tirgus daļas pa atsevišķām pilsētām, KP norāda, ka aprēķinu tabulās nav norādīti dati par Viasat AS Latvia filiāles tirgus daļām, jo Viasat AS Latvia filiāle neveic abonentu uzskaiti atsevišķi pa pilsētām. Tirgus struktūra Rīgā un apvienošanās ietekme uz tirgu Ziņojumā norādīts, ka ar maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas teritorijā darbojas sekojoši apvienošanās dalībnieku saistītie uzņēmumi: SIA "IPTV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "BALTINET DATA", SIA "MFL Serviss", AS "BALTICOM", SIA "IZZI", SIA "IZZI FAO". SIA "BALTINET DATA" un SIA "MFL Serviss" maksas televīzijas pakalpojumus ar savu infrastruktūru nenodrošina. Ja formāli SIA "BALTINET DATA" un SIA "MFL serviss" arī slēdz līgumus ar abonentiem par televīzijas pakalpojumiem, fiziski tiek izmantota SIA "BALTCOM TV" infrastruktūra. Attiecīgi dati par SIA "MFL Serviss" un SIA "BALTINET DATA" tiek faktiski pieskaitīti SIA "BALTCOM TV" datiem. Bez apvienošanās dalībniekiem - BALTCOM grupas un IZZI grupas - maksas televīzijas pakalpojumu Rīgas teritorijā sniedz arī šādi tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", Viasat AS Latvia filiāle, AS "BALTICOM", SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T.", SIA "Ardi" u.c. Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2011.gadā pēc abonentu skaita pārsniedza 40% (*), bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). Savukārt BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2012.gadā samazinājās un bija (*)(>40%) pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*)(>50%). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.7. Tabula Nr.7 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM (1) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) TELEVIDEO TĪKLS (2) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IPTV (3) (*) (<1) (*) (<1) BALTCOM KOPĀ (1+2+3) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) IZZI (5) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) IZZI FAO (6) (*) (*) (<1) (*) (<1) IZZI KOPĀ (5+6) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) IZZI grupa un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2+3+4+5+6) (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom IP (7) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom virszemes TV - maksas (8) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom KOPĀ (7+8) (*) (*) (<20) (*) (*) <30) Pārējie kabeļu televīzijas operatori (*) (*) (>20) (*) (*) (>20) PAVISAM KOPĀ 262 700* 100 253 200* 100 *pēc SIA "TNS Latvia" sniegtās informācijas (19.02.2013. vēstule Nr.2013/02-01). KP secina, ka Rīgā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%), otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija SIA "Lattelecom" ar (*) (<20%). Kā trešais pēc abonentu skaita ir IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (<20%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas tirgus daļa ir (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<20%), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<30%)16. Izvērtējot datus par 2012.gadu un salīdzinot tos ar 2011.gada rādītājiem, KP secina, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus daļa ir pieaugusi par (*) %. Izvērtējot tirgus struktūras dinamiku maksas televīzijas tirgū Rīgas teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., citi kabeļtelevīzijas operatori, SIA "Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu politiku. Vienlaicīgi KP norāda, ka tuvāko mēnešu laikā notiks konkurss "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" (turpmāk - Konkurss), kura rezultāti var mainīt maksas televīzijas tirgus struktūru Latvijas teritorijā (arī Rīgas teritorijā). Atkarībā no konkursa rezultātiem (ja BALTCOM grupas uzņēmums uzvarēs konkursā) tirgus struktūra var izmainīties un konkurence var būtiski samazināties, jo zemes apraides platforma (maksas zemes televīzija) ir nozīmīga alternatīva kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, it īpaši tiem patērētājiem, kas vēlas izmantot tikai televīzijas pakalpojumus, bez interneta pakalpojumiem17, vai arī vēlas, lai tiem kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumus nodrošinātu dažādi operatori. Vienlaicīgi nevar noliegt, ka attīstās jauna alternatīva - interneta televīzija, kuru piedāvā SIA "Lattelecom" u.c. tirgus dalībnieki un perspektīvā arī mobilo sakaru operatori. Tirgus struktūra Balvos un apvienošanās ietekme uz tirgu Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki18: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom" un vēl, iespējams, daži mazi, nenozīmīgi tirgus dalībnieki. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.8. Tabula Nr.8 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM (1) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) IZZI (2) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) kopā (1+2) (*) (*) (>60) (*) (*) (>60) Lattelecom IP televīzija (3) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas (4) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) kopā (3+4) (*) (*) (<20) (*) (*) (>20) Citi (*) (*) (<30) (*) (*) (<20) PAVISAM KOPĀ* (*) 100 (*) 100 *Informācija no Ziņojuma. KP secina, ka Balvos 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%), otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija IZZI grupa ar (*) (<20%). Kā trešais ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa bija (*) (<20%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas tirgus daļa ir (*) (>40%), IZZI grupai (*) (<20%), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<30%). Konkrētajā tirgū Balvos laika periodā no 2011. līdz 2012.gadam ir novērojams pieaugums BALTCOM grupas tirgus daļai par (*) %, IZZI grupai - samazinājums par (*) %. Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa šajā periodā ir pieaugusi par (*) %. Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa laika periodā no 2011.gada līdz 2012.gada beigām ir pieaugusi par (*) %. Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki un daži mazi operatori, ieskaitot Viasat AS Latvia filiāli. Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū Balvu teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu politiku. Vienlaicīgi KP norāda, ka secinājumi par tirgus struktūras iespējamām izmaiņām Konkursa rezultātā ir attiecināmi arī uz Balvu tirgu. Tirgus struktūra Jēkabpilī un apvienošanās ietekme uz tirgu Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki19: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom" un daži mazākie operatori. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc abonenta skaita un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.9. Tabula Nr.9 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM (1) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) IZZI (2) (*) (*) (<40) (*) (*) (<30) kopā (1+2) (*) (*) (>60) (*) (*) (>50) Lattelecom IP televīzija (3) (*) (*) (<30) (*) (*) (<40) Lattelecom Virszemes TV - maksas (4) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) kopā (3+4) (*) (*) (<40) (*) (*) (>40) PAVISAM KOPĀ (*) 100 (*) 100 KP secina, ka Jēkabpilī 2011.gadā trīs lielākajiem maksas televīzijas operatoriem tirgus daļas bija aptuveni vienādas: SIA "Lattelecom" (*) (<40%), BALTCOM grupai (*) (<40%), IZZI grupai (*) (<40%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (>40%), BALTCOM grupai - (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<30%). Izvērtējot BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējo tirgus daļu Jēkabpilī, KP konstatē, ka tā 2011.gadā bija (*) (>60%). Dati par 2012.gadu liecina, ka BALTCOM grupai uz IZZI grupai kopējā tirgus daļa Jēkabpilī bija (*) (>50%). Vērtējot tirgus tendences laika periodā no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada beigām, ir novērojams BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējās tirgus daļu samazinājums par (*) %. Savukārt SIA "Lattelecom" tirgus daļa minētajā laika posmā ir pieaugusi par (*) %. Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" rada konkurences spiedienu. Situācija var mainīties atkarībā no Konkursa rezultātiem. Jēkabpilī pēc apvienošanās būs divi lieli tirgus dalībnieki, mazo tirgus dalībnieku tirgus daļa ir niecīga, bet Viasat AS Latvia filiāles tirgus daļa nav zināma, jo dati par satelīta televīzijas pakalpojuma realizācijas apjomiem nav pieejami pa atsevišķām pilsētām, tabulā Nr.9 informācija par satelīta televīziju nav iekļauta. Izvērtējot tirgus struktūru Jēkabpils teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu politiku. Līdzīgi kā Rīgā un Balvos, situācija Jēkabpilī var mainīties atkarībā no Konkursa rezultātiem, kā arī uz Jēkabpili attiecās secinājumi par jaunajām alternatīvajām pakalpojumu tehnoloģijām. Tirgus struktūra Ludzā un apvienošanās ietekme uz tirgu Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus dalībnieki20: BALTCOM grupa, IZZI grupa un SIA "Lattelecom". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2012.gadā pārsniedza 70 % pēc abonentu skaita (*) un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.10. Tabula Nr.10 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % IZZI (1) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) TELEVIDEOTĪKLS (BALTCOM grupa) (2) (*) (*) (<40) (*) (*) (<30) kopā (1+2) (*) (*) (>80) (*) (*) (>70) SIA "Vels" (*) (*) (<10) Lattelecom IP televīzija (3) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom Virszemes TV - maksas (4) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) kopā 3+4 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Citi (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ* (*) 100 (*) 100 *Informācija no Ziņojuma. KP secina, ka Ludzā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%), otrs lielākais uzņēmums bija BALTCOM grupa ar (*) (<40%). Trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa bija (*) (<20%). Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa ir (*) (>40%), BALTCOM grupas - (*) (<30%), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<20%). Izvērtējot situāciju laika periodā no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada beigām, kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū ir samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus daļa ir palielinājusies par (*) %. KP norāda, ka starp visiem ietekmētajiem konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem Ludza ir tas tirgus, kurā BALTCOM grupas un IZZI grupas tirgus daļa ir vislielākā. Pēc apvienošanās Ludzā būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki, kā arī daži mazāki tirgus dalībnieki un Viasat AS Latvia filiāle. Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū Ludzas teritorijā, KP secina, ka tirgū ir pietiekamas alternatīvas, lai izdarītu spiedienu uz apvienoto tirgus dalībnieku. Turklāt šajā teritorijā vēl darbojas salīdzinoši liels interneta pakalpojuma piegādātājs - SIA "Velss". Tāpat tirgus struktūru var ietekmēt Konkursa rezultāti (ja uzvar apvienotais tirgus dalībnieks) un tāpat alternatīvu piedāvājumu var veidot attīstošā interneta televīzija. Tabula Nr.11 Kopējais IZZI, BALTCOM grupas, SIA "Lattelecom", SIA "Livas KTV" abonentu skaits 2011. un 2012.gadā Operators Abonentu skaits 2010.gada 1.cet.* 2011.gads 2012.gads Rīgā BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) SIA "Livas KTV" (*) (*) Balvos BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) Jēkabpilī BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) Ludzā BALTCOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) *no KP 13.11.2010. lēmuma lietā Nr.1492/10/03.01.-01./13 "Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanos" 5.1.3. Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā, norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" 19.02.2013. vēstulē Nr.2013/02-01 sniegto informāciju Latvijā ir 814 000 mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors, 723 600 mājsaimniecību no tām ir maksas televīzijas abonenti. Tādējādi pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 90 400 mājsaimniecību, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams piesaistīt. Tabula Nr.12 Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % BALTCOM grupa (1) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) IZZI grupa (2) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IZZI grupa un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2) (*) (*)(<30) (*) (*) (<30) VIASAT (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) Lattelecom IP televīzija (3) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom virszemes TV - maksas (4) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) KOPĀ (3+4) (*) (*) (<30) (*) (*)(<30) Lattelecom Interneta (WEB) televīzija* (*) (*) Citi (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) PAVISAM KOPĀ21 (*) 100 (*) 100 * tirgus daļa netiek aprēķināta, jo interneta televīzija nav televīzija tās klasiskajā izpratnē. Vērtējot situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā kopumā, pēc lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas, KP secina, ka SIA "Lattelecom" palielina savu tirgus daļu. Tas notiek, t.sk. atņemot abonentus apvienošanās dalībniekiem, bet notiek lēni. Vienlaicīgi pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma ilgtermiņā palielināsies koordinējošās ietekmes starp SIA "Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku risks (par pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām), jo īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvā pēc apvienošanās darījuma vērā ņemamu konkurentu, kas varētu radīt efektīvu konkurenci apvienotam tirgus dalībniekam un SIA "Lattelecom", Latvijā kopumā nebūs. SIA "Lattelecom" ir vērtējams par nozīmīgu konkurentu, kas spēj izdarīt spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem, ja tirgus struktūra būtiski nemainīsies Konkursa rezultātā. Viasat AS Latvia filiāle ir vērtējama kā mazāk efektīvs konkurents. KP, vadoties no Viasat AS Latvia filiāles sniegtajiem datiem, secina, ka 2011.gadā Viasat AS Latvia filiāles abonentu skaits Latvijā bija (*), 2012.gadā - (*). Izvērtējot minētos datus, KP konstatē, ka ir novērojams Viasat AS Latvia filiāles abonentu skaita kritums, kas samazina šī uzņēmuma konkurences spiedienu lietā definētajos konkrētajos tirgos. Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa un BALTCOM grupa ir tuvākie konkurenti. To tirgus daļas atsevišķi Latvijas mērogā nav lielas, un, lai gan kopējā tirgus daļa ir ievērojama, tā nav vislielākā tirgū. 5.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos Latvijas teritorijā kopumā KP secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs tirgus varu maksas televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem. KP lietas izpētes gaitā nosūtīja informācijas pieprasījumus televīzijas satura piegādātājiem. SIA "TEM LV" (turpmāk - TEM) 18.02.2013. vēstulē Nr.13/030 norādīts, ka "TEM uzskata, ka apvienošanās ir kategoriski nepieļaujama sekojošu iemeslu dēļ: - Jebkura apvienošanās, sevišķi dotajā situācijā, noved pie konkurences samazināšanās un līdz ar to cietīs ne tikai programmu piegādātāji, bet pats galvenais - patērētāji, jo tiem praktiski nebūs izvēles iespējas; - Apvienošanās rezultātā tiks izdarīts spiediens uz TV programmu ražotājiem un izplatītājiem, ar mērķi samazināt cenas, kas savukārt nozīmē to, ka cenu samazināšanās rezultātā TV programmu ražotāji saņems mazāk ienākumus, kurus varēs ieguldīt TV programmas veidošanā, tās kvalitāte kritīsies un cietējs atkal būs skatītājs". Viasat AS Latvia filiāles viedoklis (25.01.2013. Viasat AS Latvia filiāles vēstule Nr.25/01/2013): "Gan BALTCOM grupai, gan IZZI grupai ir ievērojams abonentu skaits, tādējādi jaunizveidotais tirgus dalībnieks spēs realizēt tirgus varu vairumtirdzniecības līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot VIASAT un citu maksas kanālu veidotāju iespēju nodrošināt pieeju gala skatītājam." "Tādējādi attiecībās ar maksas televīzijas vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam (programmu veidotājiem) apvienotajam tirgus dalībniekam izveidosies būtiska iepirkuma vara. Vietējo kanālu noiets būs lielā mērā atkarīgs no "BALTCOM/Izzi grupas iepirkuma, tādējādi padarot programmu veidotājus par ekonomiski atkarīgiem no minētajiem maksas televīzijas operatoriem un būtiski ietekmējot VIASAT konkurētspēju saistībā ar šo vietējā satura kanālu iepirkumu." Izvērtējot minētos viedokļus, KP secina, ka MTG Broadcasting AB un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk - AS "LNT") apvienošanās rezultātā22, kas notika 2012.gadā, MTG grupa ir nostiprinājusi savas pozīcijas tirgū un tā ir pietiekami spēcīga, lai nepieļautu, ka apvienotais tirgus dalībnieks vienpusēji veidotu sadarbības noteikumus; tā ir spējīga līdzsvarot apvienošanās ietekmi sarunās. Attiecībā par ārvalstīs ražotiem kanāliem KP uzskata, ka tas realizācijas apjoms, ko nodrošina apvienošanās dalībnieki (Latvijā), nav tik lielas, lai ārvalstu ražotāji varētu kļūt atkarīgi no apvienotā tirgus dalībnieka. t.i., tirgū pastāvēs t.s. kompensējošā tirgus vara (contraveiling market power). KP secina, ka attiecībā pret citiem piegādātājiem kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā apvienošanās rezultātā var rasties riski attiecībā uz maziem satura piegādātājiem, kuri piegādā savu produkciju tikai Latvijas teritorijā. Bet ievērojot pastāvošās un attīstošās alternatīvas, šis risks nav liels. Lielāks risks šajā ziņa var rasties, ja apvienotais tirgus dalībnieks uzvarēs Konkursā. 5.3. Apvienošanas ietekmes izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā kopumā Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu dažādību. Patērētājiem tiek piedāvāti interneta pieslēguma pakalpojumi ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts. Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk. vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, vai var tikt būtiski samazināta konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, KP pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja interneta pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas Tabulās Nr.13 un 14. Ziņojumā norādīts: "Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām personām, t.i., abonentu skaitu, jo Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām personām, t.i., "biznesa klientiem", kuriem Interneta piekļuves pakalpojumu sniedz SIA "Lattelecom"". Norādītajās tabulās nav minētas arī komercsabiedrības, kuras sniedz interneta piekļuves pakalpojumus lielākoties juridiskajām personām, piemēram, SIA "OPTRON", SIA "TELIA Latvija", VAS "Latvenergo telekomunikācijas", AS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" un SIA "LATNET". Tabula Nr.13 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Rīgā pēc abonentu skaita 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Lattelecom (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) AS Balticom (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) BALTCOM (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Baltinet Data (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) MFL Serviss (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) GLOBAL DVA (*) (<1) (*) (<1) INTERNETA PASAULE (*) (<1) (*) (<1) BALTCOM grupa kopā (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) IZZI (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IZZI FAO (*) (<1) (*) (<1) Com4tel sakari (*) (<1) (*) (<1) DT Komunikācijas (*) (<1) (*) (<1) Fastnets (*) (<1) (*) (<1) IZZI Ethernet (*) (<1) (*) (<1) Maksinets (*) (<1) (*) (<1) IZZI Ultracom (*) (<1) (*) (<1) IZZI COM (*) (<1) (*) (<1) IZZI grupa kopā (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) BALTCOM un IZZI kopā (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (<1) (*) (*)(<10) Citi operatori kopā (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) PAVISAM KOPĀ* (*) 100 (*) 100 *Ziņojumā iekļautā informācija. Tabula Nr.14 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2011.-2012.gadā Operators 2011.gads 2012.gads Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Lattelecom (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) SIA "Vels" (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) TELEVIDEOTĪKLS (BALTCOM grupa) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) IZZI (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) LCOM (IZZI grupa) (*) (<1) (*) (<1) BALTCOM un IZZI kopā (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Citi (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) PAVISAM KOPĀ* (*) 100 (*) 100 *Informācija no Ziņojuma. KP, izvērtējot minēto informāciju, secina, ka SIA "Lattelecom" tīkla pārklājums šajos konkrētajos tirgos ir lielāks nekā apvienošanās dalībniekiem, un aptver arī teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās teritorijās apvienošanās dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās teritorijās ar SIA "Lattelecom", kas ir efektīvs konkurents, piedāvā pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju vai IPTV, internetu un bezmaksas vietējās telefonsarunas. Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā norāda: "Šobrīd LATTELECOM veic vērienīgu optiskā tīkla izbūvi valstī, tas nodrošina Latvijas iedzīvotājiem iespēju lietot superātru internetu, kas ir viens no ātrākajiem Eiropā un pasaulē.23 Apvienošanās dalībnieku vērtējumā LATTELECOM būtiskākā konkurences priekšrocība ir sava optiskā tīkla pilnīgs pārklājums Rīgas un Ludzas pilsētās, kā arī citur Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem tiek nodrošināts plašs tīkla kompleksais piedāvājums (internets+ bezmaksas telefonsarunas LATTELECOM tīklā+ IP televīzija). Ņemot vērā, ka LATTELECOM ir lielākais fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad bezmaksas sarunu piedāvāšana nereti ir izšķirošais, lai pieslēgtu arī LATTELECOM internetu vai IP televīzijas pakalpojumu." KP secina, ka Rīgā un Ludzā konkurences apstākļi šajā tirgū atšķiras. Rīgas teritorijā lielākais operators ir SIA "Lattelecom", bet 2011.gadā Ludzā lielākais operators bija SIA "Vels", savukārt 2012.gadā SIA "Vels" tirgus daļa nedaudz samazinājās, bet palielinājās SIA "Lattelecom" tirgus daļa. Ziņojumā attiecībā par šķēršļiem ieiešanai konkrētajā tirgū ir sniegta šāda informācija: "Apvienošanās dalībnieki uzskata, ka citiem uzņēmumiem ir iespējams ienākt konkrētajā tirgū. Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras: - tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā ar interneta, fiksētās balss telefonijas un maksas televīzijas piekļuves pakalpojumiem; - izmaksas infrastruktūras izbūvei; - pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (piekļuve SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas infrastruktūrai); - administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts institūciju saskaņojumi un atļaujas. KP vērtējumā konkrētajā tirgū esošās barjeras ir vērtējamas kopsakarā ar faktu, ka tirgus nav piesātināts. Tāpēc barjeras ir pārvaramas jauniem tirgus dalībniekiem. Arī jauno tehnoloģiju (piemēram, 4G) ieviešana samazina barjeras un paplašina datu pārraides pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas piedāvās arī interneta televīziju. KP, analizējot interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgu, papildus tirgus daļas analīzei ņēma vērā konkurences situāciju raksturojošus apstākļus: - SIA "Lattelecom" interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū ir spēcīgs konkurents pārējiem tirgus dalībniekiem, jo pateicoties optisko kabeļu esamībai un plašai infrastruktūrai (pārklājumam) pārējiem tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar SIA "Lattelecom" piedāvājumu; - strauji attīstās mobilais internets, kas nākotnē varētu būt aizvietojums fiksētajam internetam, 4G attīstība; - interneta tirgū darbojas ļoti daudz mazo operatoru, kas arī veido konkurenci lielajiem operatoriem; - barjeras, ienākot interneta tirgū, ir līdzīgas, kā maksas televīzijas tirgū (sk. 5.1.1.punktā). Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka paziņotā apvienošanās neietekmēs interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus.