5. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.413 "Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2010.-2016.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 99., 203.nr.; 2011, 175.nr.). Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Ministru kabineta 2013.gada 17.jūnija rīkojums Nr.249) Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam kopsavilkums Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka eksporta veicināšanas un ārvalstu tiešo investīciju piesaistes politikas galvenos mērķus, principus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādņu uzdevums ir veidot vienotu, dinamisku, uz ciešu sadarbību balstītu eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes procesu, kurā ar noteiktu atbildību un kompetenci darbojas visas iesaistītās puses - valsts institūcijas, privātais sektors, pašvaldības un zinātniskās institūcijas. Galvenās pamatnostādnēs formulētās problēmas ir saistītas ar to, ka eksporta struktūrā ir zems tādu preču un pakalpojumu īpatsvars, kam ir augsta pievienotā vērtība, ir zems ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars sektoros, kas orientēti uz ražošanu un eksportu, pastāv eksporta uzsākšanai un paplašināšanai nepieciešamo resursu trūkums uzņēmumos, turklāt Latvijas uzņēmējdarbības videi raksturīgas dažādas nepilnības, kā arī sadrumstalota investīciju piesaistes un eksporta atbalsta institucionālā struktūra. Pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju atvērtos produktu (preču un pakalpojumu) un kapitāla tirgos. Lai īstenotu pamatnostādnēs izvirzīto mērķi, ir noteikti šādi apakšmērķi: 1) sekmēt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvara pieaugumu Latvijas eksportā; 2) piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas uz ārējo pieprasījumu orientētām nozarēm. Pamatojoties uz identificētajām problēmām un definētajiem mērķiem, ir noteikti šādi galvenie rīcības virzieni: