8. Article

Pieaicinātā persona - tiesību zinātņu doktore Solvita Olsena - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Līdzīgi kā Pieteikuma iesniedzēja un Ministru kabinets, S. Olsena secina, ka apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tomēr S. Olsena, pretēji Ministru kabineta viedoklim, norāda, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot personu pamattiesības. Kopš apstrīdētās normas pieņemšanas brīža neesot izstrādāti un pieņemti tiesiski pamatoti un neatkarīgi pārbaudāmi kritēriji, kas būtu jāievēro, nosakot vai mainot C sarakstā iekļauto zāļu saņēmēju skaitu. Šis fakts liecinot par to, ka zāļu kompensācijas sistēmas organizēšanā pietiekama uzmanība nav pievērsta taisnīguma un vienlīdzības principiem. Zāļu ražotājs, kas iesniedzis reģistrācijas pieteikumu, pacientu skaitu nosakot provizoriski un neprecīzi. Tātad jau sākotnēji tiekot pieļauta iespēja, ka zāles saņems nevis visi pacienti, kuriem tās nepieciešamas, bet tikai daļa no viņiem. Tiesību akti neparedzot Nacionālajam veselības dienestam pienākumu regulāri apzināt faktisko to pacientu skaitu, kuru veselības uzturēšanai ir būtiskas C sarakstā iekļautās zāles. Zāļu kompensācijas sistēmas mērķis esot nevis valsts budžeta aizsardzība, bet gan indivīdu tiesību nodrošināšana. Līdz ar to atsaukšanās uz budžeta līdzekļu nepietiekamību neesot pieļaujama. Taisnīgu valsts resursu sadali paredzot Satversmes 1. pantā nostiprinātais demokrātiskas valsts princips. Savukārt pienākumu veselības aprūpei piešķirt maksimāli nepieciešamos līdzekļus paredzot Satversmes 111. pants. Pienākums nodrošināt tiesības uz veselības aizsardzību liekot valstij veikt visus šo tiesību īstenošanai nepieciešamos pasākumus. Ministru kabinets un Saeima neesot pietiekamā mērā pildījuši savu pienākumu veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka personas var īstenot savas tiesības uz veselību. Ministru kabinets jau vairākus gadus sagatavojot un iesniedzot Saeimā pieņemšanai tādu budžeta projektu, kurā veselības aprūpei atvēlēts mazāk līdzekļu, nekā būtu nepieciešams. Secinājumu daļa