2. Article

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, bet tā paša panta sestās daļas 1. punkts prasa pamatot apgalvojumu, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības. Arī Satversmes tiesa norādījusi, ka saskaņā ar minētajām normām konstitucionālās sūdzības gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai tiešām ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 9. punktu). Tātad Satversmes tiesas kolēģijai, lai ierosinātu lietu pēc konstitucionālās sūdzības, ir jākonstatē, ka pieteikumā ietverts pietiekams tajā paustā "uzskata" juridiskais pamatojums, taču Satversmes tiesas kolēģijai nav pienākuma šo "uzskatu" izvērtēt līdz galam. Satversmes tiesa lietas izskatīšanas gaitā pārbauda pamattiesību aizskāruma esamību, ņemot vērā lietā apkopotos materiālus un viedokļus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 8. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 18. punktu). Satversmes tiesas prakse liecina, ka ne vienmēr ierosinātā lieta noslēdzas ar spriedumu par apstrīdētās normas atbilstību vai neatbilstību. Tāpat ne vienmēr arī pēc papildu precizējumu saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, bet apstākļu pilnīgākai un precīzākai noskaidrošanai to nepieciešams izskatīt tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Arī šajā lietā bija saņemti konstitucionālās sūdzības precizējumi, tomēr jautājums par aizskāruma rašanās brīdi un pierādījumiem, kas to varētu apstiprināt, Pieteikuma iesniedzējam tiesas sēdes laikā tika uzdots vairākkārt, pieļaujot pat to, ka Pieteikuma iesniedzējs vērsies Satversmes tiesā ar sūdzību vispārības labā. Satversmes tiesa norādījusi, ka jautājums par to, vai konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesības patiešām ir aizskartas, tai galvenokārt jāizlemj spriedumā. Pieņēmums, ka Satversmes tiesas kolēģijai, jau izskatot konstitucionālo sūdzību un lemjot par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu, ir jākonstatē, ka patiešām aizskartas personai Satversmē noteiktās pamattiesības, būtu pretrunā ar likumā noteikto Satversmes tiesas procesa loģisko virzību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.2. punktu). Tāpat Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka "sprieduma taisīšanas stadijā Satversmes tiesu nesaista pieteikuma iesniedzēja juridiskais pamatojums un tai jāizvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots lietas izskatīšanas gaitā" (Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.3. punkts).