5. Article

Pieteikuma iesniedzējs tiesas sēdē norādīja, ka līdz brīdim, kad viņš stājies tiesneša amatā, apstrīdētā norma bijusi spēkā jau ilgu laiku, ka viņš apzinājies un labprātīgi uzņēmies ar tiesneša amatu saistītos ierobežojumus un ka doma par iesaistīšanos partijā viņam radusies tikai vēlāk. Ja apstrīdētā norma būtu viņam piemērota, tad aizskārums būtu nepārprotams, taču tādā gadījumā viņš būtu pārkāpis apstrīdētajā normā noteikto aizliegumu. Savukārt šāda prasība nevarot tikt izvirzīta, jo tādējādi viņš tiktu mudināts uz pretlikumīgu rīcību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 16. - 17., 142. - 143. lpp.). Neapstrīdot Pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu, ka doma par iesaistīšanos politiskajā partijā viņam varēja rasties laika gaitā pēc iecelšanas tiesneša amatā, kā arī tiesību zinātnē izteikto atzinumu, ka pretlikumīga rīcība nevar būt leģitīms kritērijs konstitucionālās sūdzības priekšnoteikumu izpildei (sk.: Rodiņa A. Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 161. lpp.), tomēr nevar piekrist Pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem, ka no viņa tiek gaidīta pretlikumīga rīcība. Iepriekšējā punktā minētās darbības, tādas kā tiesnešu korpusa uzrunāšana, rosināšana izdarīt grozījumus likumā un Tiesnešu ētikas kodeksā, nav atzīstamas par pretlikumīgu rīcību. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs šādas iespējas jau ir izmantojis, mudinot atcelt citus tiesnešiem noteiktos ierobežojumus. Proti, 2010. gada 10. februārī viņš kā Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs vērsās ar iesniegumu Saeimas Juridiskajā komisijā, rosinot pārskatīt tiesnesim noteiktos vēlēšanu tiesību ierobežojumus (sk. lietas materiālu 1. sēj. 138. lpp.).