7. Article

SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja" viedoklis [91] SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja" pēc iepazīšanās ar Lietā esošajiem pierādījumiem un secinājumiem norādīja, ka KP ir konstatējusi divu uzņēmumu ciešu sadarbību un nav gūti tieši pierādījumi, ka abi uzņēmumi būtu tieši vienojušies par cenām vai piedalīšanos/nepiedalīšanos kādā konkrētā iepirkumā. [92] SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja" noliedz, ka būtu vienojušies par cenām vai piedalīšanos/nepiedalīšanos Iepirkumā, tomēr atzīst, ka starp uzņēmumiem pastāv cieša sadarbība. Ciešā sadarbība starp uzņēmumiem ir izveidota, lai varētu optimizēt abu uzņēmumu resursus. Šīs sadarbības ietvaros abu uzņēmumu grāmatvedību apkalpo viens uzņēmums, kurš atrodas adresē Kalvenes ielā 22a, Rīgā, tādēļ arī abi uzņēmumi izmanto vienu un to pašu faksa aparātu. Tāpat šī resursu optimizācija izpaužas faktā, ka ar attiecīgu pilnvarojumu viena uzņēmuma pārstāvis, dodoties uz jebkādām valsts un pašvaldību iestādēm, var vest arī savu saimnieciskās darbības partneru lietas, t.sk. saņemt izziņas, kuras ir nepieciešamas ne tikai, lai piedalītos iepirkumos. Tas pats attiecas uz dalību publiskās piedāvājumu atvēršanās. [93] Izvērtējot SIA "BELSS" un SIA "Jaunmāja" sniegtos apsvērumus, KP uzskata, ka lietas dalībnieki nav ticami izskaidrojuši, ka aizliegta vienošanās to starpā nepastāv. Arī, optimizējot uzņēmumu resursus, nav atļauta uzņēmumu saskaņota rīcība Iepirkumā. [94] KP Lēmums nav balstīts uz konstatēto faktu atrautu vērtējumu, kā to savā viedoklī centušies izskaidrot lietas dalībnieki, bet uz secinājumiem, kuri iegūti tiešo un netiešo pierādījumu analīzes rezultātā. Iegūtie pierādījumi, vērtējot tos kopsakarā, atklāj principus, kā uzņēmumi ir organizējuši darbību saskaņošanu Iepirkumā. Ar Eiropas Savienības tiesas un LR Augstākās tiesas Senāta judikatūru ir nodibināts, ka pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību un norāžu. Ievērojot, ka par vienošanos par saskaņotu rīcību konkurentu starpā tiek piemēroti bargi sodi, nav sagaidāms, ka konkurējoši tirgus dalībnieki atstās evidentus pierādījumus par to. Attiecīgi Pamatā pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir pārbaudāma ņemot vērā netiešus pierādījumus, kuri, skatīti kopā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var veidot pierādījumu par konkurences normu pārkāpumu8. Saskaņošanas un sadarbības kritēriji, kas ir iedibināti tiesu judikatūrā attiecībā uz saskaņotas darbības jēdzienu un kas nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam, ir jāsaprot tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam ir neatkarīgi jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt tirgū9. Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz vienu vai dažiem citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru sagaida no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai vismaz akceptē šādu informācijas apmaiņu10. [95] Lietas dalībnieku atsūtītā viedokļa par lietas materiāliem kontekstā (*). Tāpat arī, aplūkojot uzņēmumu sniegtos paskaidrojumus, var redzēt, ka tie ir gandrīz identiski un vēstulēs bieži tiek skaidrots nevis katra uzņēmuma individuālais, bet abu uzņēmumu kopējais viedoklis. Iepriekš minētais vienīgi apstiprina lietā konstatētos faktus par saskaņotas rīcības esamību uzņēmumu darbībā.