2. Article

Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots Sirds un asinsvadu slimību profilaksei un riska faktoru ietekmes mazināšanai nepieciešams papildu finansējums 82 872 latu apmērā, paredzot vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas, tai skaitā par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kurus var novērst, lietojot atbilstošu uzturu, par nepieciešamo fizisko aktivitāšu biežumu, intensitāti, veidiem dažādās vecuma grupās, par miokarda infarkta/stenokardijas ("sirdslēkmes") simptomiem, kampaņas, lai samazinātu tabakas lietošanu bērnu un jauniešu vidū un lai samazinātu bērnu pakļaušanu pasīvajai smēķēšanai, kā arī izstrādāt metodisko materiālu ģimenes ārstiem par "fiziskās aktivitātes receptes izrakstīšanu", tai skaitā apmācīt ģimenes ārstus metodisko materiālu izmantošanā, kā arī izstrādāt informatīvos materiālus pacientiem par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Nepieciešams papildu finansējums 316 911 latu apmērā, lai nodrošinātu sirds un asinsvadu slimību monitoringu (darbības izvērtēšanu), veicot nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu, kā arī pētījumus par Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) veselību ietekmējošiem paradumiem, Latvijas skolēnu veselību ietekmējošiem paradumiem, jauniešu smēķēšanu, bērnu antropometriskajiem parametriem un skolu vidi, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem pēc darbspējīgā vecuma un funkcionālo spēju, kā arī Latvijas pieaugušo iedzīvotāju (25-74 gadus vecu) kardiovaskulāro riska faktoru epidemioloģisku šķērsgriezuma pētījumu. Sirds un asinsvadu slimību profilaksei, riska faktoru ietekmes mazināšanai un monitoringam papildus plānotais finansējums ir 399 783 lati, no tiem 2014.gadā 259 783 lati, 2015.gadā 140 000 latu. Sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai un ārstēšanai primārajā līmenī papildus nepieciešami 1 929 023 lati, tai skaitā 3 000 latu, lai sagatavotu ģimenes ārstu praksēm metodiskos materiālus par rīcību, lai iedzīvotāju ikgadējās profilaktiskajās apskatēs noteiktu papildu sirds un asinsvadu slimību rādītājus un aprēķinātu kardiovaskulāro risku; augsta riska indivīdu atpazīšanu; rīcības algoritmu ģimenes ārstiem, ja profilaktiskās apskates laikā tiek konstatēta sirds un asinsvadu slimību patoloģija; profilaktisko pasākumu algoritmu; sasniedzamo mērķu definēšanu dažādām pacientu grupām; pacientu apmācību regulāras paškontroles veikšanai; rīcības algoritmu pacientiem ar rezistentu hipertensiju (atpazīšana un kritēriji nosūtīšanai pie speciālista), kā arī 497 454 lati, lai ģimenes ārstu prakses veiktu sirds un asinsvadu slimību skrīningu 11 gadu veciem bērniem un sievietēm 50, 55 un 60 gadu vecumā un vīriešiem 45, 50, 55 un 60 gadu vecumā, 1 420 661 lats, lai tiktu nodrošinātas kompensējamās zāles sirds un asinsvadu slimību skrīninga ietvaros atklātajiem pacientiem un 7 908 lati EHO izmeklēšanas nodrošināšanai augsta riska grūtniecēm 14.-16.grūtniecības nedēļā. Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai sekundārajā līmenī (reģionālie kardiologi un slimnīcu konsultācijas centri) papildus nepieciešami 1 053 459 lati, lai nodrošinātu iespēju kardiologam veikt padziļinātu sirds un asinsvadu slimību izmeklēšanu, funkcionālos izmeklējumus pa skrīninga grupām un pulsa oksimetrijas veikšanu jaundzimušajiem. Lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu terciārā līmenī un terciāro profilaksi, papildus ir nepieciešams finansējums 1 232 695 latu apmērā, kas ietver neatliekamās kardioloģiskās palīdzības apjoma palielināšanu, kā arī ortotopisko sirds transplantāciju ieviešanu (piecas operācijas gadā) un kompensējamo medikamentu nodrošināšanu pēc sirds transplantācijas. Sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošanai papildus nepieciešams finansējums 129 229 latu apmērā, paredzot stiprināt Nacionālā veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti, papildus izveidojot vienu štata vietu Nacionālajā veselības dienestā medicīnisko tehnoloģiju reģistrēšanai un vienu štata vietu Slimību profilakses un kontroles centrā veselības veicināšanas un profilakses nodrošināšanai sirds un asinsvadu slimību jomā, kā arī nodrošināt tādu kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetu darbību, kur strādā kardiologs un medicīnas māsa. Īstenojot minētos sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas pasākumus, kas sevī ietver papildu profilaktiskos, ārstnieciskos, atbalsta un izvērtēšanas pasākumus, kopējais papildus nepieciešamais finansējums veselības sektorā 2014.-2015.gadā - 4 744 189 lati, no tiem 2014.gadā 559 346 lati, 2015.gadā (un turpmāk katru gadu) 4 184 843 lati. Atsevišķi pasākumi tiks īstenoti, iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros rīkojot to kompetencē esošos pasākumus (veicot uzdevumus), kā arī ES fondu finansējuma ietvaros.