4. Article

Konkrētie tirgi [20] Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. [21] Atbilstoši Ziņojumā sniegtajai informācijai CB un GEMB ir universālas bankas, kuru pakalpojumu klāstā ir šādi produkti: 1) dažādi aizdevumi (komerckredīti, hipotekārie un patēriņa aizdevumi, overdrafti u.c.); 2) noguldījumi (termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma noguldījumi); 3) norēķinu pakalpojumi (nacionālie un starptautiskie naudas pārskaitījumi, skaidras naudas iemaksas un izmaksas, darījumu konti, čeki u.c.); 4) maksājumu kartes (debetkartes un kredītkartes), kā arī citi bankas pakalpojumi. CB un GEMB klienti ir gan fiziskas, gan juridiskas personas. [22] CAM ir ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrība Latvijā. CAM aktīvu un līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus piedāvā gan vietējiem, gan starptautiskajiem klientiem - privātpersonām, korporatīvajiem klientiem, investīciju fondiem, kā arī valsts fondēto pensiju, privāto pensiju fondu un apdrošināšanas kompānijām. [23] GEMAM ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas papildus ieguldījumu fondu pārvaldīšanai sniedz valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu un privātā pensiju fonda pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus, kā arī individuālo klientu līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus. [24] CAPF un GEMAPF ir atklātie pensiju fondi, kas sniedz privāto pensiju fondu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, tai skaitā izstrādājot pensiju plānus, kuros tiek noteikta kārtība, kādā pensiju plānos var iestāties un no tiem izstāties pensiju plāna dalībnieki, brīvprātīgi veicot papildu uzkrājumu savai pensijai. [25] Apvienošanās darījumā iesaistīto dalībnieku klienti ir fiziskas un juridiskas personas. Aktīvi, kurus apvienošanās rezultātā no GE Money grupas pārņems Citadele grupa norādīti Lēmuma 2.punktā. 4.1. Konkrēto preču tirgus [26] Izvērtējot pārņemamos Aktīvus, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas un KP praksi, iesniedzēju ieskatā konkrētās apvienošanās ietvaros tiek ietekmēti šādi Ziņojumā norādītie tirgus segmenti: 1) Aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojumu tirgus; 2) Noguldījumu pakalpojumu tirgus; 3) Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus; 4) Ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu tirgus; 5) Aktīvu un līdzekļu turēšanas pakalpojumu tirgus; 6) Valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus; 7) Trešā līmeņa pensiju pakalpojumu tirgus; 8) Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus; 9) Aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumu institucionāliem klientiem tirgus; 10) Privāto pensiju fondu administrēšanas (pārvaldes) pakalpojumu tirgus. [27] Eiropas Komisija attiecībā uz banku pakalpojumu aizstājamību norādījusi2, ka no piedāvājuma puses virkne banku pakalpojumu vērtējami kā daļēji aizvietojami, jo to sniegšanai tiek izmantoti vieni un tie paši izplatīšanas kanāli, tās pašas ēkas un tehnika, daudzi no pakalpojumiem ir standartizēti, jo īpaši privātpersonām piedāvātie pakalpojumi. Tai pat laikā ir banku pakalpojumi, kuru izveidei un realizācijai ir nepieciešami kā specifiski resursi tā arī zināšanas, piemēram, ieguldījumu fondu pakalpojumi. Savukārt no pieprasījuma puses banku produktu aizvietojamība ir minimāla, jo, pat ja dažādu pakalpojumu izmantošanas mērķi ir līdzīgi, tad to izvēles kritēriji var ievērojami atšķirties. Piemēram, bankas klients var gūt peļņu kā ieguldot līdzekļus noguldījumu kontā, tā arī ieguldot tos investīciju fondā, bet pakalpojuma cena, ieguldījuma risks, sagaidāmā peļņa un citi rādītāji būtiski atšķiras. [28] Saskaņā ar Eiropas Komisijas praksi3 banku pakalpojumus no pieprasījuma puses var sadalīt šādos segmentos: 1) pakalpojumi privātpersonām (retail banking) - pakalpojumi, kas sniegti privātpersonām/ mājsaimniecībām/ maziem uzņēmumiem un sastāv no noguldījumiem, aizdevumiem (ieskaitot kredītkartes), fondiem un citiem aktīvu pārvaldīšanas veidiem; 2) pakalpojumi juridiskajām personām (corporate banking) - pakalpojumi korporatīvajiem klientiem, t.sk. pakalpojumu sniegšana noguldījumiem, aizdevumiem, starptautiskiem maksājumiem, kredītvēstulēm un ieteikumiem saistībā ar apvienošanos un sabiedrību iegūšanu; 3) finanšu pakalpojumi (financial market services) - akciju un obligāciju, derivatīvu, forex, valūtas tirdzniecība u.c.; 4) faktorings (factoring) - apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem. Ņemot vērā apvienošanās nebūtisko ietekmi uz konkurenci, KP šajā lietā nenodala pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām atsevišķi. [29] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 " Par va/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex banka" apvienošanos"4 norādījusi, ka vērtējot banku pakalpojumu tirgu no piedāvājuma puses, to var sadalīt šādos tirgus segmentos: 1) noguldījumu tirgus segments; 2) izsniegto kredītu tirgus segments; 3) faktoringa pakalpojumu tirgus segments; 4) līzinga pakalpojumu tirgus segments; 5) valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus segments u.c. segmentos, atkarībā no attiecīgas bankas sniegtajiem pakalpojumiem. 4.1.1. Noguldījumu pakalpojumu tirgus [30] Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.panta 6.punktu noguldījums ir naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana ir finanšu pakalpojums saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos no neierobežota klientu loka atļauts vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm, kā arī citu dalībvalstu kredītiestādēm un to filiālēm, kas Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā. [31] Bankas piedāvā dažādus noguldījumu pakalpojumus, kā piemēram, termiņnoguldījumi, krājkonti, pieprasījuma noguldījumi u.c., kas var būt daļēji aizvietojami no piedāvājuma puses. No pieprasījuma puses dažādi noguldījuma veidi var tikt uzskatīti par neaizvietojamiem, jo atšķiras kā noguldījumu mērķis, tā arī termiņi un nosacījumi ieguldījumu atgūšanai un pakalpojuma cena. Tomēr, ņemot vērā apvienošanās iespējamo ietekmi uz konkurenci, KP vērtējumā nav lietderīgi sašaurināt konkrētās preces tirgu, un lietas ietvaros KP vērtē noguldījumu pakalpojumu tirgu. 4.1.2. Aizdevumu pakalpojumu tirgus [32] Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteiktajam, kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas. Kredīti tiek izsniegti saskaņā ar kredītiestādes izstrādātu kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku (kredītpolitiku) un citiem kredītriska pārvaldīšanas dokumentiem un instrumentiem. Detalizētu regulējumu minētajiem procesiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK), izdodot attiecīgām kredītiestādēm saistošus normatīvus aktus un kontrolējot to ievērošanu. Kreditēšana notiek saskaņā ar skaidri noteiktiem kredītu piešķiršanas kritērijiem. Tie nosaka, kam un cik lielu kredītu var piešķirt, kāda veida kredīti ir pieejami un saskaņā ar kādiem noteikumiem tie jāpiešķir. [33] Kredīts ir aizdevuma darījums, kurā fiziska vai juridiska persona aizņemas noteiktu naudas summu uz noteiktu laiku ar noteiktu procentu likmi, kas ir samaksa par darījumu. Bankas piedāvā klientiem dažādus aizdevuma veidus - patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, studiju kredītus u.c. [34] Līdzīgi kā noguldījuma pakalpojumu gadījumā, arī dažādi aizdevuma veidi no piedāvājuma puses uzskatāmi par daļēji aizvietojamiem, jo nav būtiskas atšķirības pakalpojuma sniegšanas prasībās un nepastāv būtiskas barjeras jaunu aizdevuma veidu ieviešanai. Vērtējot no pieprasījumu puses, kredītu piešķiršanas mērķi liecina par atšķirīgām vajadzībām, kuru nodrošināšanai klients vēlas saņemt aizdevumu. Nosacījumi katra konkrētā aizdevuma saņemšanai un atmaksai ir dažādi - kā aizdevuma termiņi, tā arī aizdevuma summas ierobežojumi un maksa par pakalpojumu - procentu likmes apmērs. Līdz ar to, no pieprasījuma puses dažādu kredītu veidu aizstājamība ir minimāla. Tomēr, izvērtējot Citadele grupas pārņemamo Aktīvu apjomu un iespējamo ietekmi uz konkurenci, šīs lietas ietvaros nav nepieciešams dažādus kredītu veidus noteikt kā atsevišķu konkrētās preces tirgu, un KP vērtē apvienošanās ietekmi aizdevuma pakalpojumu tirgū. 4.1.3. Līzinga pakalpojumu tirgus [35] Kā norādīts Ziņojumā, lielākā daļa Latvijas līzinga uzņēmumi ir universālas līzinga kompānijas, kas piedāvā saviem klientiem pilnu līzinga pakalpojumu klāstu. Piedāvātie līzinga pakalpojumi klasiski ietver gan finanšu, gan operatīvo līzingu pēc finansēšanas veida, gan jaunu un lietotu automašīnu, komerctransporta un industriālās tehnikas, u.c. līzingu pēc līzinga objekta veida. [36] Neatkarīgi no līzinga objekta veida, līzinga devējs iegādājas no trešās personas līzinga ņēmēja izraudzītu lietu un nodod to līzinga ņēmēja lietošanā apmaiņā pret līgumā noteiktajiem maksājumiem. Līzinga objekti parasti ir transporta līdzekļi, vai arī var būt citas identificējamas un nepatērējamas kustamas lietas, kas, tās pareizi un atbilstoši funkcionalitātei lietojot, netiek pārveidotas vai pārbūvētas tā, ka tās kļūst par blakus lietām vai piederumiem citai galvenajai lietai. Līzinga attiecību gadījumā, banka kļūst par līzinga objekta īpašnieku un līguma neizpildes gadījumā atprasa to no klienta kā savu lietu. [37] Finanšu līzinga gadījumā klients līzinga perioda laikā izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā īpašnieku. Savukārt, operatīvā līzinga (nomas) gadījumā klients līzinga objektu neizpērk pilnībā, bet, piemēram, transportlīdzeklis tiek nodots klienta lietošanā līdz līzinga termiņa beigām. [38] Ievērojot līdzšinējo KP praksi attiecībā uz līzinga pakalpojumiem,5no piedāvājuma (līzinga kompāniju) viedokļa operatīvo un finanšu līzingu var uzskatīt par savstarpēji aizvietojamiem pakalpojumiem, jo to nodrošināšana ir līdzīga (abos gadījumos līzinga kompānija veic pilnu samaksu par līzinga objektu tā pārdevējam un līzinga perioda laikā saglabā īpašumtiesības uz līzinga objektu) un līzinga kompānijām nepastāv būtiskas barjeras nodrošināt abus līzinga veidus. Tomēr no pieprasījuma, t.i., klientu, puses minēto līzinga veidu aizvietojamība ir ierobežota, ņemot vērā, ka katrs līzinga veids tiek izvēlēts atkarībā no tā, vai finansēto objektu klients vēlas iegūt īpašumā vai tikai lietošanā uz noteiktu laiku. Finanšu līzinga gadījumā iespējams finansēto preci iegūt īpašumā, bet operatīvā līzinga gadījumā lietošanā uz noteiktu laiku, kā arī īpašumā. Tādēļ, ievērojot finansēšanas veidu, finanšu un operatīvais līzings ir vērtējami kā atsevišķi konkrētās preces tirgi. Šāds līzinga tirgus dalījums atbilst arī līdzšinējiem Eiropas Komisijas lēmumiem6. [39] Kā norādīts Ziņojumā, GEMB nav operatīvā līzinga darījumu, kurus paredzēts nodot CB, līdz ar to, konkrētās apvienošanās ietvaros izvērtējama tās ietekme finanšu līzinga pakalpojumu tirgū. 4.1.4. Brokeru pakalpojumu tirgus [40] Ziņojumā norādīts, ka ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu tirgus ietvaros CB pārņems no GEMB ar klientiem noslēgtos brokeru pakalpojumu līgumus. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē brokeru pakalpojumi ir noteiktu ieguldījumu pakalpojumu un blakus pakalpojumu sniegšana, tas ir, ieguldītāju rīkojumu par finanšu instrumentiem pieņemšana, nodošana izpildei, kā arī klientu finanšu instrumentu turēšana. Pamatā tiek nodrošināta darījumu veikšana ar sekojošiem finanšu instrumentiem: - Parāda vērtspapīriem (obligācijas); - Kapitāla vērtspapīriem (akcijas); - Ieguldījumu fondu apliecībām. [41] Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.pantu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu sniegšanu, kredītiestāde pēc attiecīgo līgumu noslēgšanas klientam atver un apkalpo finanšu instrumentu kontu un naudas kontu vērtspapīru pirkšanas/pārdošanas operāciju nodrošināšanai. [42] Raugoties no pieprasījuma viedokļa Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.pantā definētie ieguldījumu un ieguldījumu blakus pakalpojumi var nebūt aizvietojami, tomēr klientiem, konkrēta mērķa īstenošanai, nepieciešams vairāku pakalpojumu kopums, kā, piemēram, konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos, finanšu instrumentu turēšana, ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei, finanšu analīzes vai citas vispārējas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem u.tml. [43] Izvērtējot minētajā likumā iekļauto ieguldījumu un to blakus pakalpojumu definējumu saistībā ar katras lietas faktiskajiem apstākļiem, ikviens likumā definētais pakalpojums no piedāvājuma puses varētu tikt vērtēts kā atsevišķs konkrētās preces tirgus, piemēram, finanšu instrumentu turēšana, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturēšana, ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu u.c. Ņemot vērā Ziņojumā minētos pārņemamos Aktīvus un apvienošanās nebūtisko ietekmi uz konkurenci, konkrētās apvienošanās ietvaros KP konkrētā tirgus definīciju atstāj atvērtu un vērtē brokeru pakalpojumu tirgu. Ieguldījumu pārvalde [44] Ziņojuma iesniedzēji noteikuši vairākus konkrētos tirgus attiecībā uz pensiju un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumiem. Šāds dalījums veidots, galvenokārt vadoties no iepriekš minētās Eiropas Komisijas prakses, iedalot pakalpojumus: 1) privātpersonām (retail banking), kas konkrētajā gadījumā ietver tiešu sadarbību ar klientu, to piesaiste konkrēta pārvaldītāja pensiju plānam, ieguldījuma fonda izvēle; 2) juridiskajām personām (corporate banking), šajā gadījumā veicot ieguldīto līdzekļu turēšanas un pārvaldīšanas funkciju. [45] Vispārējie noteikumi kā attiecībā uz pensiju fondu, tā arī atklāto ieguldījumu fondu pārvaldību un līdzekļu turēšanu ietverti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Papildus tam darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un turēšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums, bet privāto pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanā un turēšanā - likums "Par privātajiem pensiju fondiem". [46] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 1.pantu pārvaldes pakalpojumi ir: "ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšana". Šie pakalpojumi atbilstoši minētā likuma 5.panta pirmajai daļai ietver: 1) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu; 2) fonda administratīvo vadību (fonda juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošana, informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma, fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana, fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība, fonda ienākuma sadale, ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana, norēķinu par līgumsaistībām izpilde, ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana, fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošana); 3) fonda mārketingu (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi). [47] Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums nosaka, ka darījumus ar fonda mantu ieguldījumu sabiedrība veic ar turētājbankas starpniecību. Galvenais iemesls, kādēļ papildus fondu līdzekļu pārvaldniekam ir nepieciešama turētājbanka, ir nepieciešamība nodrošināt neatkarīgu uzraudzību pār to, vai konkrētais līdzekļu pārvaldnieks savā darbībā ievēro attiecīgos līdzekļu pārvaldes noteikumus un principus (piemēram, fonda prospektu un tajā definētos ieguldījumu objektus, ieguldījumu stratēģiju). [48] Turētājbanka ir persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem, veic regulāru uzraudzību pār pārvaldnieka darbību atbilstību Latvijas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem, tajā skaitā FKTK izdotajiem noteikumiem, kā arī veic citus likumos un turētājbankas līgumā ar ieguldījumu sabiedrību (pārvaldītāju) noteiktos pienākumus. Turētājbankas un pārvaldītāju savstarpējās tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska turētājbankas līguma, kas ir reģistrēts FKTK, pamata. Tiesību aktos tiek noteiktas minimālās prasības attiecībā uz šāda līguma saturu, tai skaitā tiesības, pienākumi, turētājbankas atlīdzības apjoms un samaksas kārtība, izdevumu segšanas kārtība u.c. Turētājbanka, izpildot savus pienākumus, darbojas neatkarīgi no pārvaldītāja un vienīgi ieguldītāju vai dalībnieku interesēs, nepieciešamības gadījumā ceļot prasības, t.sk. pret pārvaldītāju, ziņojot FKTK par pārkāpumiem, kas radušies pārvaldītāja darbību rezultātā, un pilnā mērā atbildot fonda ieguldītājiem, pensiju plānu dalībniekiem, sabiedrībai un trešajām personām, par zaudējumiem kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus. [49] Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguldījumu pārvaldīšana un ieguldīto līdzekļu turēšana (turētājbankas pakalpojumi) ir uzskatāmas par neatņemamām funkcijām jebkura pensiju un ieguldījumu fonda darbībā. [50] Kopš 2001.gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas ietver 1.līmeni - valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, 2.līmeni - valsts fondēto pensiju shēma un 3.līmeni - privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Bankas un to saistītie uzņēmumi piedalās valsts fondēto pensiju un privāto pensiju shēmas pakalpojumu sniegšanā. [51] Attiecībā uz banku sniegtajiem pensiju pakalpojumiem, KP līdz šim ir definējusi tādus konkrētās preces tirgus kā "valsts fondēto pensiju pakalpojumu" tirgus7 un "pensiju 3.līmeņa" tirgus8. 4.1.5. Valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus [52] Valsts obligātā fondēto pensiju shēma (valsts pensiju sistēmas 2.līmenis) saskaņā ar 2000.gada 17.februārī Saeimā pieņemto Valsts fondēto pensiju likumu savu darbību uzsāka ar 2001.gada 1.jūliju, un to administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA). Valsts fondēto pensiju shēmas mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus, iegūt pensijas palielinājumu. [53] Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001.gada 1.jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu vecumā (dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi.9 [54] Valsts fondēto pensiju shēmā iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai. Katram pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties un mainīt pensiju fondos iemaksāto līdzekļu pārvaldītāju un/vai ieguldījumu plānu. [55] Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma 11.panta pirmo daļu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic shēmas dalībnieku veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu, kas tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu pārvaldīšanu. Kā atlīdzību par valsts fondēto pensiju sistēmas plānu pārvaldīšanu ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības saņem komisiju, kas izteikta kā noteikts procents no vidējās plānu aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites periodā. [56] 2.pensiju līmeņa pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības filiāle Latvijā, kas ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs drīkst sākt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu tikai pēc reģistrācijas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē FKTK. Savukārt VSAA slēdz līgumu ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, kurā ietver - pārvaldīšanas noteikumus, to neievērošanas sekas un atbildību. Lēmumu par līguma slēgšanu ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, kā arī par jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā un par šāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu pieņem VSAA direktors. Par fondu līdzekļu glabāšanu un citu pienākumu veikšanu līdzekļu pārvaldītājs slēdz līgumu ar turētājbanku. 4.1.6. Privātās pensiju shēmas pakalpojumu tirgus [57] Privātā brīvprātīgā pensiju shēma (pensiju sistēmas 3.līmenis) darbojas kopš 1998.gada 1.jūlija un šīs shēmas mērķis ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas. Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību. Jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu uzkrāto kapitālu, vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa daļām. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no tā, kas veicis iemaksas, turklāt uz to attiecas mantojuma tiesības. Attiecībā uz brīvprātīgajā pensiju shēmā ieguldītajiem līdzekļiem ir noteikti arī ienākumu nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi.10 [58] Privāto pensiju fonds ir Latvijas Republikas komercreģistrā ierakstīta akciju sabiedrība, kurai FKTK ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai. Pensiju fonds saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem papildpensiju. [59] Atbilstoši likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 3.panta pirmo daļu un 4.pantu pastāv divu veidu pensiju fondi - atklātie un slēgtie. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir pensiju fonda viena dibinātāja (akcionāra) vai vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki. Atklāts pensiju fonds ir tāds pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir: 1) banka, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī; 2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī. [60] Likums "Par privātajiem pensiju fondiem" nosaka, ka pats privātais pensiju fonds veic fondu administrēšanu (pārvaldi), kas ietver: fonda juridisko un grāmatvedības kārtošanu, fonda ienākuma sadali, norēķinus, mārketingu. [61] Saskaņā ar likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 20.pantu par privāto pensiju fondu līdzekļu pārvaldniekiem drīkst būt šādas komercsabiedrības: 1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakus pakalpojumus Latvijā; 2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā; 3) ieguldījumu brokeru vai pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai pārvaldes pakalpojumus Latvijā; vai 4) zināmos apstākļos - arī pats privātais pensiju fonds. Turētājbankas un privātā pensiju fonda savstarpējās tiesiskās attiecības veidojas uz rakstiska turētājbankas līguma, kas ir reģistrēts FKTK, pamata. [62] Likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 23.panta pirmā daļa nosaka, ka pensiju plāna naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem, ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas izmaksu saistībām. 4.1.7. Ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus [63] Ieguldījumu fondu dibina ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu un noslēdzot turētājbankas līgumu. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem pārvaldīšanas līgums netiek slēgts, jo ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārvalda pašas izveidotos ieguldījumu fondus, ieceļot katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku, kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu. Fonda reģistrēšanai FKTK cita starpā nepieciešams iesniegt līgumu ar turētājbanku. [64] Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 1.pantu ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar fonda mantu. Savukārt, fonda manta ir lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu, bet ieguldījumu apliecība - pārvedama vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. [65] Šā paša likuma 20.panta pirmā daļa nosaka: "Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona." [66] Tādējādi fondos tiek apvienoti vairāku ieguldītāju - kā privātpersonu tā arī juridisku personu - līdzekļi, ar mērķi gūt peļņu, ieguldot līdzekļus dažādos ieguldījumu objektos. Saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, noguldīt kredītiestādēs un ieguldīt citos finanšu instrumentos. Kā atlīdzību par atvērto ieguldījumu fondu pārvaldīšanu ieguldījumu sabiedrības saņem komisiju, kas izteikta kā noteikts procents no vidējās fondu aktīvu vērtības attiecīgajā atskaites periodā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības piedāvā veikt ieguldījumus fondos ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, tradicionāli tiek piedāvāti tādi fondi kā akciju, obligāciju, sabalansētie u.c., bet sabiedrībai ir tiesības un pienākums ieguldīt tikai fonda prospektā paredzētajos ieguldījumu objektos, ievērot tajā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Turklāt, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums iegūt pietiekami plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu objektiem, kā arī pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to personu finansiālo stāvokli, kuru finanšu instrumentos ir vai tiks ieguldīti fonda līdzekļi. [67] Ņemot vērā iepriekš minēto, no piedāvājuma puses ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pakalpojumi valsts fondēto pensiju shēmas, privātās brīvprātīgās pensiju shēmas un atvērto ieguldījumu fondu darbības ietvaros vērtējami kā daļēji aizvietojami, jo, neraugoties uz atšķirīgām administratīvajām barjerām, kā piemēram, sadarbības nosacījumu izpilde ar VSAA fondēto pensiju shēmas ietvaros u.c., vispārējie darbības nosacījumi gan attiecībā uz darbības uzsākšanu un pārtraukšanu, gan pakalpojumu sniegšanu un uzraudzību, ir vienoti, atbilstoši kā Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam tā arī citām normatīvo aktu un FKTK prasībām. [68] Vērtējot piedāvājuma aizstājamību attiecībā uz līdzekļu pārvaldīšanas un turētājbankas funkciju, secināms, ka tās nav savstarpēji aizstājamas un ir uzskatāmas par viena pakalpojuma - pensiju fonda vai ieguldījumu fonda - darbības neatņemamām sastāvdaļām. Līdz ar to, pastāv iespēja savstarpējai konkurencei starp līdzekļu pārvaldītājiem un starp turētājbankām, kas liecina par to, ka turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumi ir atsevišķi konkrētās preces tirgi. Tomēr, lai gan līdzekļu pārvaldītāji var izvēlēties jebkuru attiecīgu komercbanku kā turētājbanku, kā norādīts Ziņojumā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības gandrīz visos gadījumos (izņēmums ir tikai viena ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) ir Latvijā darbojošos komercbanku, kas veic turētājbankas funkciju, meitas sabiedrības, vai arī banku grupā ietilpstošu uzņēmumu meitas sabiedrības. Klientu piesaistei ieguldījumu pārvaldes izmanto komercbanku - turētājbanku - klientu apkalpošanas tīklu. Arī konkrētās apvienošanās darījuma ietvaros no GE Money grupas tiks pārņemta gan ieguldījumu fondu pārvaldīšanas, gan turētājbankas funkcija un abas funkcijas nodrošinās viens tirgus dalībnieks - Citadele grupa. Ņemot vērā iepriekšminētos faktiskos apstākļus tirgū, KP šīs lietas ietvaros apvienošanās ietekmi izvērtē, nenodalot turētājbanku un līdzekļu pārvaldītāju pakalpojumus atsevišķi, un atstāj konkrētā tirgus definīciju atvērtu. No pieprasījuma puses valsts fondēto pensiju shēmas, privāto pensiju shēmas un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumi nav uzskatāmi par savstarpēji aizstājamiem, jo ieguldījumi pensiju shēmās vai ieguldījumu fondos tiek veikti ar dažādu mērķi, nosacījumi, lai pievienotos un izstātos kādā no pensiju shēmām vai ieguldījumu fondā, veiktu iemaksas un saņemtu veikto ieguldījumu atmaksu, ir atšķirīgi. Līdz ar to, apvienošanās ietekme uz banku grupu sniegtajiem pensiju un ieguldījumu fondu pakalpojumiem šajā lietā vērtēta valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū, privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgū un atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgū. 4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus [69] KP 22.11.2008. lēmumā Nr.119 "Par va/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un a/s "Parex banka" apvienošanos" ir norādījusi, ka "banku pakalpojumu sniegšanas tiesiskais regulējums visā Latvijas teritorijā ir vienāds, tāpat arī dabiskās un valstiskās barjeras ienākšanai tirgū ir pietiekami līdzīgas visiem tirgus dalībniekiem". Arī Eiropas Komisija savos lēmumos11 ir atzinusi, ka attiecībā uz banku pakalpojumiem konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir nacionāls, tādējādi Citadele grupas un GE Money grupas apvienošanās lietā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas Republikas teritorija. 4.3. Konkrētais tirgus [70] Ņemot vērā augstāk minēto, šajā lietā KP izvērtē šādus ietekmētos tirgus: 1) Noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 2) Aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 3) Finanšu līzinga pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 4) Brokeru pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 5) Valsts fondēto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 6) Privāto pensiju shēmas pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā; 7) Atvērto ieguldījumu fondu pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā.