3. Article — Likuma stāšanās

spēkā. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." [2] Atbilstīgi likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta ceturtajai daļai - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu [..]; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā [..] konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Savukārt 23.panta sestā daļa nosaka, ka CVK, izskatot iesniegto likumprojektu, var pieprasīt paskaidrojumus un atzinumus no valsts institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Lai konstatētu, vai likumprojekts "Par tautas līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā" pēc formas un satura ir pilnīgi izstrādāts un likumā noteiktā kārtībā reģistrējams, CVK lūdza izteikt atzinumus Saeimas Juridiskajam birojam, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei. Atzinumus iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs un Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. [3] Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka jau vairākkārt ir sniedzis viedokli par Satversmes 78.panta skaidrojumu un norādījis pilnīgi izstrādāta likumprojekta vērtēšanas kritērijus. Vēršot uzmanību, ka atbilstīgi Satversmes 78.pantam noteiktam skaitam vēlētāju ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu, ja likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc satura vai formas, tad atbilstīgi likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta piektajai daļai - tas ir noraidāms. [..] Iesniegtais likumprojekts iecerēts kā jauns (sākotnējs) likums nevis Satversmes grozījumu projekts. Līdz ar to secināms, ka paredzēts noteikt jaunu tautas nobalsošanas gadījumu - Saeimas ierosinātā cita Latvijas Republikā likumīga maksāšanas līdzekļa ieviešanas datuma apstiprināšanu tautas nobalsošanā. Likumprojekts stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. [..] Savukārt Satversmes tiesa atzinusi, ka demokrātiskā tiesiskā valstī ikvienai valsts varas institūcijai, tostarp arī Latvijas pilsoņu kopumam, ir pienākums ievērot Satversmes normas, principus un vērtības (sk. Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 23.punktu). Tādēļ pilnīgas izstrādātības prasībā ietverts vēlētāju pienākums iesniegt Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām atbilstošu likumprojektu (sk. turpat 18.3.punktu). Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā, iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā. Arī Satversmes tiesa secinājusi, ka Satversme noteic veidus, kādos tiek īstenota demokrātiska valsts iekārta Latvijā (sk. Satversmes tiesas 2009.gada 19.maija sprieduma lietā Nr.2008-40-01 11.punktu). Tādējādi Satversme paredz četrus veidus, kādos pilsoņi var īstenot savu gribu, proti: 1) tieši vēlot savus priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā - Saeimā (Satversmes 6.-9., 14.pants); 2) pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus vai Satversmes grozījumus (Satversmes 64., 65., 78.-80.pants); 3) lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai Satversmes grozījumiem (Satversmes 72.-75., 77.,79., 80.pants); 4) lemjot par citiem Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas nodoti tautas nobalsošanai (Satversmes 48.pants, 68.panta trešā un ceturtā daļa) (sk. turpat). Iesniegtajā likumprojektā paredzēts tautas nobalsošanu ieviest ar likumu, kas ir jauns veids, kādā pilsoņi varētu īstenot savu gribu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam. Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes grozījumiem.1 [4] Latvijas Republikas Tieslietu ministrija savā atzinumā secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta piektās daļas 2.punkta izpratnē. [..] Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tautas līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā uz citu likumīgo Latvijas Republikas maksāšanas līdzekli. Likumprojekta