3. Article — Vispārīgās prasības izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un darbībai reglamentētajās profesijās

(1) Minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītības programmām nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi. 2) Reglamentētajā profesijā ir tiesības darboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vai ieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina likumā noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai citās valstīs izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas atzīti Latvijas Republikā saskaņā ar šo likumu un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem. (3) Latvijas Republikā tiek atzīti bijušās PSRS izglītības iestāžu izdotie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, izņemot: 1) bijušo PSKP un VĻKJS izglītības iestāžu izdotos dokumentus; 2) dokumentus, kas neatbilst starptautiskajās konvencijās un Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām. (4) Personai, kura gatavojas pirmo reizi uzsākt darbu reglamentētajā profesijā, ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ierobežot tiesības uz darba uzsākšanu, nosakot prasību iegūt profesionālo praksi izglītības programmas apguves laikā vai pēc tās, darbojoties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā, vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu, vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šādas profesionālās prakses saturu, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstu iekļauj prasībās, kas izvirzītas reglamentētajai profesijai. Profesionālo praksi persona var iegūt ārvalstīs, un tā tiek atzīta, ja atbilst profesionālās prakses satura, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstam. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā. (5) Darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā likumā vai Ministru kabineta noteikumos atsevišķām reglamentētajām profesijām var izvirzīt šādas papildu prasības: 1) zvēresta vai svinīga solījuma nodošana; 2) profesionālās ētikas kodeksa ievērošana; 3) atbilstoša reputācija, persona nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi saistībā ar attiecīgās profesionālās darbības normu pārkāpumiem; 4) atbilstoša veselība; 5) civiltiesiskās atbildības vai finansiālā riska apdrošināšana; 6) atbilstošs valsts valodas zināšanu līmenis; 7) regulāra atkārtota profesionālā sertifikācija (resertifikācija) vai atestācija, ko veic pēc noteikta laika; 8) papildu noteikumi darbībai pašnodarbinātas personas statusā, to skaitā speciālas licences nepieciešamība atsevišķiem darbības veidiem. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 04.11.2004. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
  1. (1)) Minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītības programmām nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi.
  2. 2)) Reglamentētajā profesijā ir tiesības darboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vai ieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina likumā noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai citās valstīs izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas atzīti Latvijas Republikā saskaņā ar šo likumu un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
  3. (3)) Latvijas Republikā tiek atzīti bijušās PSRS izglītības iestāžu izdotie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, izņemot:
  4. 1)) bijušo PSKP un VĻKJS izglītības iestāžu izdotos dokumentus;
  5. 2)) dokumentus, kas neatbilst starptautiskajās konvencijās un Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām.
  6. (4)) Personai, kura gatavojas pirmo reizi uzsākt darbu reglamentētajā profesijā, ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ierobežot tiesības uz darba uzsākšanu, nosakot prasību iegūt profesionālo praksi izglītības programmas apguves laikā vai pēc tās, darbojoties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā, vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu, vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šādas profesionālās prakses saturu, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstu iekļauj prasībās, kas izvirzītas reglamentētajai profesijai. Profesionālo praksi persona var iegūt ārvalstīs, un tā tiek atzīta, ja atbilst profesionālās prakses satura, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstam. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā.
  7. (5)) Darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā likumā vai Ministru kabineta noteikumos atsevišķām reglamentētajām profesijām var izvirzīt šādas papildu prasības:
  8. 1)) zvēresta vai svinīga solījuma nodošana;
  9. 2)) profesionālās ētikas kodeksa ievērošana;
  10. 3)) atbilstoša reputācija, persona nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi saistībā ar attiecīgās profesionālās darbības normu pārkāpumiem;
  11. 4)) atbilstoša veselība;
  12. 5)) civiltiesiskās atbildības vai finansiālā riska apdrošināšana;
  13. 6)) atbilstošs valsts valodas zināšanu līmenis;
  14. 7)) regulāra atkārtota profesionālā sertifikācija (resertifikācija) vai atestācija, ko veic pēc noteikta laika;
  15. 8)) papildu noteikumi darbībai pašnodarbinātas personas statusā, to skaitā speciālas licences nepieciešamība atsevišķiem darbības veidiem.
asgovernmentinsurancejoint-stocklegislationmkoctasaeimaself-employed

Cited by (2)