8. Article — Vispārīgās prasības arhitekta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

(1) Personas tiesības uzsākt darbību arhitekta profesijā apliecina augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas arhitektūras studiju programmas apguvi. (2) Arhitekta izglītība iegūstama studijās, kas noslēdzas ar arhitekta diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, diploma izdošanu un profesijas nosaukuma piešķiršanu un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 1) kopējais izglītības iegūšanas ilgums augstskolā ir vismaz četri pilna laika studiju gadi un divus gadus ilga praktiskā darba pieredze sertificēta arhitekta uzraudzībā; 2) vismaz piecus gadus ilgas pilna laika studijas augstskolā. (3) Arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šā panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi sertificēta arhitekta uzraudzībā vai pie komersanta, kas sniedz arhitektūras pakalpojumus. Pārbaudījumi atbilst šā panta otrās daļas 2.punktā minētajām prasībām, kuras tiek piemērotas pilna laika studiju izglītībai. (4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likumu piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes. (5) Likumā noteiktajā kārtībā arhitekta profesijas nosaukumu var piešķirt par izciliem sasniegumiem arhitektūras jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Šādos gadījumos izsniedz arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.11.2005., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.) 8.1 pants. Vispārīgās prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās būvniecības jomā Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajās profesijās apliecina būvspeciālista sertifikāts, kas iegūts saskaņā ar būvniecības jomas normatīvajiem aktiem, kā arī: 1) būvdarbu vadītāja profesijā — pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms; 2) būvinženiera profesijā — otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms; 3) būveksperta profesijā — šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajam vai šā panta 2. punktam atbilstošs augstākās izglītības diploms. 11 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)
  1. (1)) Personas tiesības uzsākt darbību arhitekta profesijā apliecina augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas arhitektūras studiju programmas apguvi.
  2. (2)) Arhitekta izglītība iegūstama studijās, kas noslēdzas ar arhitekta diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, diploma izdošanu un profesijas nosaukuma piešķiršanu un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
  3. 1)) kopējais izglītības iegūšanas ilgums augstskolā ir vismaz četri pilna laika studiju gadi un divus gadus ilga praktiskā darba pieredze sertificēta arhitekta uzraudzībā;
  4. 2)) vismaz piecus gadus ilgas pilna laika studijas augstskolā.
  5. (3)) Arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šā panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi sertificēta arhitekta uzraudzībā vai pie komersanta, kas sniedz arhitektūras pakalpojumus. Pārbaudījumi atbilst šā panta otrās daļas 2.punktā minētajām prasībām, kuras tiek piemērotas pilna laika studiju izglītībai.
  6. (4)) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likumu piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes.
  7. (5)) Likumā noteiktajā kārtībā arhitekta profesijas nosaukumu var piešķirt par izciliem sasniegumiem arhitektūras jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Šādos gadījumos izsniedz arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.
  8. 1)) būvdarbu vadītāja profesijā — pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms;
  9. 2)) būvinženiera profesijā — otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms;
  10. 3)) būveksperta profesijā — šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajam vai šā panta 2. punktam atbilstošs augstākās izglītības diploms.
asbuilding-codeconstructionjoint-stock

Cited by (2)