11. Article

No tiesībām uz taisnīgu tiesu neizriet valsts pienākums ikvienas kategorijas lietai paredzēt pārsūdzību apelācijas un, vēl jo vairāk, kasācijas instances tiesā. Tomēr tad, ja valsts šādas iespējas ir paredzējusi, tiesas procesam jāatbilst tiesas pieejamības, taisnīgas procedūras un citiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 10.2. punktu vai ECT spriedumus lietās "Staroszczyk v. Poland", no. 59519/00, para. 125, 22 March 2007; "Dunayev v. Russia", no. 70142/01, para. 34, 24 May 2007). Tomēr tas arī nenozīmē, ka valstij, kurā ir izveidota apelācijas vai kasācijas instances tiesa, būtu pienākums nodrošināt attiecīgas instances tiesu visās lietās. Minētā atziņa interpretējama tādējādi, ka tajās lietās, kuras tiek izskatītas arī augstākā instancē, ir jānodrošina tiesībām uz taisnīgu tiesu atbilstošs process un tā pieejamība. Piemēram, pārsūdzības iesniegšanas termiņam jābūt saprātīgam, nav pieļaujami nesamērīgi finansiāli vai cita veida ierobežojumi apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanai, jātiek ievērotam pušu līdztiesības principam, tiesnešiem jābūt objektīviem un neieinteresētiem u.tml. (sk.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 134. lpp.). Pieteikumu iesniedzēju norādītie argumenti galvenokārt ir attiecināmi uz tiesas pieejamības ierobežojumu. Pieteikumu iesniedzējas pauž viedokli, ka Senāts nedrīkstētu atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc kasācijas sūdzības, kura atbilst visām CPL prasībām. Valsts pienākums nodrošināt tiesības uz tiesas pieejamību izpaužas pirmkārt tādējādi, ka valstij jāizveido tiesa, kurā personas var vērsties strīda atrisināšanai vismaz vienā instancē. Kā redzams no lietas materiāliem, abu Pieteikumu iesniedzēju lietas ir izskatītas gan pirmās instances tiesā, gan arī apelācijas tiesvedības kārtībā. Tādējādi ir nodrošināts pat plašāks tiesību apjoms nekā tiesas pieejamības principa pieprasītais minimums. Tiesas pieejamības principu zināmā mērā var attiecināt arī uz pieeju apelācijas un kasācijas instances tiesai. Šo tiesas instanču pieejamība nevarētu tikt ierobežota, piemēram, ar nesamērīgi īsiem procesuālajiem termiņiem vai nesamērīgi augstām valsts nodevām. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzējām pieeja kasācijas instances tiesai netika liegta. Pieteikumu iesniedzējas ir iesniegušas katra savu kasācijas sūdzību, un abas sūdzības ir izskatītas Senāta rīcības sēdē (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-458/2012 un 2012. gada 25. jūlija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1280/2012). Tiesības uz pieeju apelācijas un kasācijas instances tiesai neietver prasību ikvienu lietu izskatīt pēc būtības un sagatavot pilnu tiesas spriedumu. Līdz ar to apstrīdētā norma neaizskar no Satversmes 92. panta pirmā teikuma izrietošās tiesības uz pieeju tiesai.