4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Augstākā tiesa - norāda uz nemitīgi pieaugošo Civillietu departamentā saņemto un neizskatīto lietu skaitu un pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma esot saprātīgs, samērīgs, loģisks un konsekvents solis, kas palīdz nodrošināt Civillietu departamenta pienācīgu darbu. Raugoties gan no tiesas, gan no procesa dalībnieka viedokļa, esot jāatzīst, ka apstrīdētā norma veicina civilprocesa efektivitāti un procesuālo ekonomiju. Apstrīdētā norma ļaujot Senātam izmantot pieejamos resursus to problēmu risināšanai, kurām nepieciešama padziļināta izpēte. Turklāt Augstākā tiesa norāda, ka Satversmes tiesa lietā Nr. 2007-22-01 esot vēlējuma izteiksmē ietvērusi priekšlikumu par apstrīdētās normas ieviešanu. Augstākā tiesa uzsver, ka, izlemjot jautājumu par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā, nepieciešams iepazīties ar visiem lietā esošajiem materiāliem, tāpēc senatoru kolēģijas lēmuma pieņemšanas process esot pielīdzināms lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Būtiski esot tas, ka senatoru kolēģijā, kas rīcības sēdē izskata pieteikumu, ietilpst senatori - tie paši tiesneši, kuri izskata lietas kasācijas instances tiesas sēdē. Turklāt kasācijas tiesvedības ierosināšana nevarot tikt atteikta, ja lietā ir neskaidrs, apšaubāms tiesas spriedums un senatoru kolēģija nav pārliecināta par tā tiesiskumu. Augstākā tiesa piekrīt Saeimas argumentiem par jēdziena "taisnīga tiesa" interpretāciju, kā arī vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Satversmes 92. pants negarantējot tiesības uz vairākpakāpju pārsūdzību. Turklāt apstrīdētā norma neierobežojot tiesības iesniegt kasācijas sūdzību, bet tikai precizējot un paplašinot Senāta rīcības sēdes funkcijas sūdzību izskatīšanā.