7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētā norma pēc būtības esot identiska APL 338.1 panta otrās daļas 2. punktam, kā arī atsaucas uz Satversmes tiesas lietā Nr. 2007-22-01 secināto, proti, ka Civilprocesa likumā šāds regulējums ir nepieciešams. Apstrīdētā norma neierobežojot personas tiesības iesniegt kasācijas sūdzību, bet tikai papildinot iespējamā kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamatu uzskaitījumu. Piekrītot Saeimas atbildes rakstā sniegtajam viedoklim, Tiesībsargs pauž uzskatu, ka likumdevēja noteiktā kasācijas sūdzību un protestu sākotnējā izvērtēšana Senāta rīcības sēdē esot piemērots līdzeklis kasācijas instances pienācīgas darbības nodrošināšanai. Tiesībsargs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka atbilstoši CPL 464. panta trešajai daļai Senāts rīcības sēdē var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību tikai tad, ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma. Ņemot vērā minēto, Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma pati par sevi nav pretrunā ar Satversmes 92. pantu, taču aizskārumu varot radīt apstrīdētās normas piemērošana kopā ar CPL 464. panta 4.1 daļu, kas paredz iespēju attiecīgo lēmumu pieņemt rezolūcijas veidā un lēmumā nenorādīt tā motivāciju. Tiesībsargs, norādot uz Satversmes tiesas praksi, pauž uzskatu, ka Senāta rīcības sēdes lēmumam nav jābūt izvērstam, tomēr vajadzētu ietvert kaut vai īsu tā motivāciju, jo pretējā gadījumā varot mazināties sabiedrības uzticība tiesas pieņemtajiem lēmumiem.