1511. Article — ), un atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tieši

līdzējiem ir pienākums izpildīt ar līgumu nolīgto. Līdz ar to iepriekšējais dabasgāzes piegādes līgums nedrīkst ietekmēt jaunos lietotājus, tostarp uzlikt tiem pienākumus vai radīt tiesiskās sekas. 88 Līdzīgi par parādu samaksas nodrošināšanu no iepriekšējā lietotāja un parādu veidošanās priekšnoteikumu novēršanu ir atbildīga arī LG. Ja LG nebūtu iespējas nodrošināt parāda samaksu no jaunā lietotāja, proti, LG nebūtu dominējošā stāvoklī un jaunie lietotāji nebūtu atkarīgi no LG un varētu pirkt dabasgāzi no citiem piegādātājiem, tad, kā jebkurš cits tirgus dalībnieks konkurence apstākļos, LG rūpīgāk vērtētu savu sadarbības partneru un klientu (lietotāju) finansiālās iespējas maksāt par dabasgāzes piegādi, jo pastāvētu risks nesaņemt samaksu par piegādāto dabasgāzi. LG būtu savlaicīgi un patstāvīgi jāvēršas pret nemaksātājiem, kā arī LG nestu atbildību par savu noslēgto līgumu pienācīgu izpildi un parādu neatgūšanas risku, kuru ņem vērā jebkurš tirgus dalībnieks, kurš darbojas konkurences apstākļos. 89 KP vienlaicīgi secina, ka, atsakot slēgt dabasgāzes piegādes līgumus ar jaunajiem lietotājiem, LG atsakās no ienākumu gūšanas, ko sniegtu dabasgāzes tirdzniecība jaunajiem lietotājiem. Proti, LG neuzsāk sadarbību ar jaunajiem lietotājiem, kuri vēlas saņemt dabasgāzi un maksāt par patērēto dabasgāzi. KP ieskatā, šāda rīcība nav samērīga parādu atgūšanas nodrošināšanai, jo nonāk pretrunā ar pašas LG finansiālajām interesēm, ciešot zaudējumus neiegūtās samaksas par jaunajiem lietotājiem nepiegādāto dabasgāzi dēļ. 90 Parādu atgūšanas prakses uzspiešanas fakts izpaužas arī, slēdzot cesijas līgumus, ar kuru LG cedē iepriekšējā lietotāja parādu jaunajam lietotājam apmaiņā pret iespēju noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu. Cedēšana liek jaunajam lietotājam samaksāt iepriekšējā lietotājā parādu un liek uzņemties risku un izmaksas par samaksātā parāda atgūšanu no iepriekšējā lietotāja. Tādējādi LG, uzspiežot cesijas līguma noslēgšanu, pārliek uz jaunajiem lietotājiem parāda atgūšanas risku un nepamatoti liek uzņemties saistības, kuras nav objektīvi nepieciešamas dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. 91 LG, piemērojot parādu atgūšanas praksi, nodrošina iepriekšējā lietotāja parāda samaksu, atsakot jaunajam lietotājam dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu. Iepriekšējo parādu atgūšanas nodrošināšana no jaunajiem lietotājiem KP ieskatā neizriet no Regulatoru likuma 24.panta pirmās daļas, Dabasgāzes piegādes noteikumiem vai Civillikuma regulējuma. Turklāt iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanu LG var veikt un tai jāveic patstāvīgi, neiesaistot un nepadarot no tā atkarīgus jaunos lietotājus. Tādēļ parādu atgūšanas prakse, nodrošinot parādu samaksu no jaunā lietotāja, pārkāpj normatīvo regulējumu un pārsniedz apjomu, kas objektīvi nepieciešams parādu atgūšanas mērķa sasniegšanai. Šādos apstākļos KP konstatē, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana nav samērīga parādu atgūšanas mērķa sasniegšanai. 92 Vienlaicīgi noraidāms LG atbildē uz Paziņojumu paustais, ka parādu atgūšanas prakses samērīgums vērtējams atbilstoši tās nepieciešamībai atgūt parādus, nevis dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai. KP lietā vērtē parādu atgūšanas prakses piemērošanu pret jauniem lietotājiem, nevis pret esošiem lietotājiem. Līdz ar to parādu atgūšanas prakses samērīguma pārbaude izdarāma, iepriekšējo lietotāju parādu samaksas nodrošināšanai pretstatot jauno lietotāju tiesības noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu. 3.6. Parādu atgūšanas prakses ietekme uz patērētājiem un komersantiem 93 KP konstatēja, ka parādu atgūšanas prakse piemērota attiecībā pret patērētājiem (fiziskām personām). Parādu atgūšanas prakses piemērošanā daļā pret patērētājiem ietekme uz konkurenci nav jākonstatē, jo patērētāju tiesiskās intereses ar ekspluatējošu praksi tiek aizskartas tieši (lēmuma 58.rindkopa). Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas arī uz gadījumiem, kad netiek konstatēta ietekme uz konkurenci, ja tieši tiek skartas patērētāju intereses37. No pārkāpuma konstatēšanas viedokļa ir pietiekami, ka dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks izmanto savu stāvokli ar tādām metodēm, kuras tas brīvas konkurences apstākļos neizmantotu un kuru izmantošanu raksturo objektīvā attaisnojuma trūkums. Pienākums atturēties no šādas rīcības izriet no dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašās atbildības noteikt un piemērot taisnīgus tirdzniecības noteikumus. Līdz ar to nav obligāti katrā gadījumā konstatēt ļaunprātīgas izmantošanas ietekmi uz konkurenci. Pārkāpums izpaužas pašā ļaunprātīgas izmantošanas faktā, jo ir darbība, kas vērsta pret brīvu konkurenci. 94 Vienlaicīgi KP konstatē, ka parādu atgūšanas prakse negatīvi ietekmē komersantu konkurenci. Pirmkārt, LG nepiegādājot dabasgāzi vai klientiem pārņemot un sedzot trešo personu parādsaistības pret LG, komersanti tiek nostādīti konkurences ziņā sliktākā situācijā nekā to konkurenti, jo, ņemot vērā, ka LG ir neatņemams darījumu partneris objektiem ar izbūvētu dabasgāzes apgādes infrastruktūru, uzņēmumiem ir kavēta saimnieciskā darbība vai jānovirza naudas līdzekļi izmaksām, kuras konkurences apstākļos dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū uzņēmumiem nebūtu jāsedz, jo uzņēmumiem būtu iespējams izvēlēties citu darījumu partneri. Radušās izmaksas dabasgāzes neesamības vai papildus maksājumu par citu personu parādiem gadījumā palielina saimnieciskās darbības izmaksas, tādējādi nostādot uzņēmumus konkurences ziņā sliktākā situācijā nekā to konkurenti. Lai segtu radušās papildu izmaksas, uzņēmumiem var nākties piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus, kas ir dārgāki, pasliktina uzņēmumu finanšu rādītājus, samazina iespēju piesaistīt ārējo finansējumu citiem mērķiem un rezultātā var radīt vēl lielāku konkurētspējas samazinājumu. Turklāt LG pāradu atgūšanas prakse var radīt uzņēmumiem papildu saistības, piemēram, soda naudas par savlaicīgu saistību neizpildi, kas ne tikai tiešā veidā uzņēmumiem rada zaudējumus, bet var izpausties arī uzņēmuma reputācijas zudumā. Otrkārt, LG klienti, dabasgāzes neesamības dēļ vai nespēdami segt LG īstenotās parādu atgūšanas prakses rezultātā radušās papildus izmaksas, var tikt izspiesti no konkrētā tirgus, kurā darbojas uzņēmums, jo konkrētos gadījumos dabasgāzes apgāde ir tieši saistīta ar uzņēmumu spēju sniegt pakalpojumus vai ražot preces, līdz ar to, atsakot uzņēmumiem dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes apgādi, uzņēmumi zaudē spēju veikt saimniecisko darbību vai saimnieciskās darbības veikšana tiek kavēta. 3.7. Parādu atgūšanas prakses piemērošana dažādiem lietotājiem: 95 KP konstatēja, ka parādu atgūšanas prakses universāla piemērošana ir netaisnīgs tirdzniecības noteikums KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta ietvaros, jo LG nodrošina iepriekšējo lietotāju parādu samaksu, atsakot jaunajiem lietotājiem dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzi piegādi. Vienlaicīgi KP konstatē, ka izņēmuma gadījumos jaunajam lietotājam var pastāvēt līdzatbildība par iepriekšējā lietotāja parāda samaksu, kā tas skaidrots šajā apakšnodaļā. Tādējādi praksē var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kad iepriekšējā lietotāja parāda sasaistīšana ar dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu ar jaunu lietotāju var būt pamatota. 96 KP izvērtē dažādas jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas situācijas, atkarībā no iepriekšējā un jaunā lietotāja savstarpējām tiesiskām attiecībām, ņemot vērā Euro metal, OTTO, citu iesniedzēju iesniegumus, publiskās konsultācijas ietvaros apkopoto informāciju un LG sniegto informāciju, tajā skaitā mutiskās uzklausīšanas laikā LG norādītās situācijas. 3.7.1. jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka parādu 97 Atbilstoši lēmuma 3.4. un 3.5.apakšpunktā konstatētajam parādu atgūšanas prakses piemērošana jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka parādiem ir netaisnīga. Minēto vērtējumu nemaina arī fakts, ja jaunais īpašnieks ir iepriekšējā īpašnieka hipotekārā aizdevuma izsniedzējs. Aizdevuma izsniegšana nerada pamatu jaunā lietotāja līdzatbildībai par iepriekšējā lietotāja (LG un hipotekārā aizdevēja parādnieka) parādiem. 98 Atbildē uz Paziņojumu LG ir norādījusi, ka "LG atgūst vidēji 1% no kreditoru prasījumos norādītās parāda summas, minētie dati uzskatāmi ilustrē, kā LG dēļ tiesiskā regulējumā neesošajiem tiesību aizsardzības mehānismiem, pēdējā pusotra gada laikā ir spiesta ciest zaudējumus gandrīz Ls 200 000 apmērā tikai dēļ iestājušajiem maksātnespējas gadījumiem." No LG norādītā saprotams, ka tās ieskatā parādu atgūšanas prakse ir attaisnojama pret īpašniekiem, kuri īpašumtiesības ieguvuši izsolē lietotāja maksātnespējas gadījumos. 99 KP norāda, ka LG nav nostādāma priviliģētā statusā attiecībā pret citiem kreditoriem parādu atgūšanā. LG jāizmanto tādus pašus parādu piedziņas līdzekļus, kādi pieejami citiem kreditoriem. Turklāt LG primāri ir jānodrošina klientu parādu samazināšana pirms maksātnespējas iestāšanās, piemērojot normatīvajos aktos noteiktos instrumentus (dabasgāzes atslēgšana, prasība tiesā u.c.), lai parādi neveidotos ievērojamā apjomā. Gadījumos, kad fiziskai vai juridiskai personai par saistību neizpildi vai maksātnespējas rezultātā tiek atsavināts gazificētais objekts, LG ir tiesības vērsties pie maksātnespējas administratora un pieteikt kreditora prasījumu parādsaistību apjomā. Lai gan LG ir pieteikusi kreditora prasības maksātnespējas procesu ietvaros, LG nav pieteikusi kreditora prasības visos gadījumos. 100 Kreditoru tiesību aizsardzības mehānismi maksātnespējas procesā ir risināmi ar normatīvajiem aktiem, nevis ar ekspluatējošu rīcību, kas nav pieļaujama dominējošam uzņēmumam. KP nesaskata apstākļus, kādēļ LG rīcība būtu attaisnojama iepretim citiem tirgus dalībniekiem, kuri arī sastopas ar LG norādīto situāciju maksātnespējas gadījumos kā kreditori. 101 Šādos apstākļos KP secina, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana pret Euro metal ir bijusi netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē. 102 Vienlaicīgi KP secina, ka praksē var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kad LG atteikums dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka parādu nebūtu vērtējams kā netaisnīgs. Atbildē uz Paziņojumu LG ir norādījusi, ka vienā no Publiskās konsultācijas ietvaros apkopotajiem gadījumiem LG atteikusi, jo jaunais lietotājs bija uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar parādnieku (jaunajam dabasgāzes piegādes līguma slēdzējam un parādniekam ir tie paši dalībnieki un amatpersonas), un tādējādi novērsusi krāpniecisku rīcību, lai izvairītos no saistību izpildes par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem 11 000 LVL apmērā. 103 KP ieskatā, izņēmumā gadījumā LG var atteikt dabasgāzes piegādes līguma pārslēgšanu starp vairākām juridiskām personām viena tirgus dalībnieka ietvaros, ja tādējādi LG faktiski novērš viena tirgus dalībnieka ļaunprātīgu izvairīšanos no parādu samaksas. Līdzīgi LG būtu pamatoti atteikt arī gadījumā, ja gazificētā objekta īpašumtiesību maiņa notiek starp fiziskām personām vienas mājsaimniecības ietvaros (iepriekšējam un jaunajam lietotājam gazificētajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta). 3.7.2. īpašniekam par īrnieka parādu 104 Dabasgāzes piegādes noteikumu 76.punkts attiecībā uz dabasgāzes lietošanu mājsaimniecībās nosaka, ja mājsaimniecības lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu 36.punktā minēto prasību ievērošanu ir atbildīgs gan lietotājs, gan objekta īpašnieks. Dabasgāzes piegādes noteikumu 36.5.apakšpunkts paredz lietotāja pienākumu līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un ziņot sistēmas operatoram, kā arī izdarīt maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā. Tādējādi īpašnieks ir atbildīgs par to, lai īrnieks līgumā noteiktajā termiņā veic maksājumus par patērēto dabasgāzi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" (Noteikumi Nr.999) 1. un 2.punkts paredz izīrētājam un īrniekam tiesības izvēlēties veidu, kādā dzīvojamās telpas īrnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Tāpat, Noteikumu Nr.999 6.punktā ir noteikts, ka "izīrētājam ir tiesības ne biežāk kā reizi mēnesī rakstiski pieprasīt no īrnieka, kurš ar pakalpojumu sniedzēju norēķinās patstāvīgi, informāciju par veiktajiem maksājumiem. Īrniekam ir pienākums septiņu dienu laikā sniegt rakstisku atbildi, ja nepieciešams, iesniedzot maksājumus apliecinošu dokumentu kopijas". 105 Izvērtējot minētās normatīvo aktu normas, KP secina, ka tajās paredzētais izņēmums nav pretrunā ar KL 13.panta pirmajā daļā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Līdz ar to parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā netaisnīga pret īpašnieku par tā īrnieka parādu. Ņemot vērā minēto, KP nesaskata, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana OTTO gadījumā bija netaisnīga, ņemot vērā OTTO iesniegumā minētos faktiskos apstākļus. Vienlaicīgi KP secina, ka īpašniekam nav jācieš, ja parāds pastāv iepriekšējam īrniekam, kurš bijis tikai iepriekšējo īpašnieku īrnieks. Kā izriet no lēmuma 3.7.1.apkšpunkta un Dabasgāzes piegādes noteikumu 76.punkta, īpašnieks atbild tikai par sevi un saviem īrniekiem. 3.7.3. īpašniekam par nomnieka parādu 106 Īpašnieka atbildība par tam piederošā gazificētā objekta lietotāju parādiem sakarā ar lietotāju noslēgtiem dabasgāzes piegādes līgumiem nav absolūta. Kā konstatēts lēmuma 3.7.2.apakšpunktā, īpašnieks ir līdzatbildīgs par sava īrnieka parādu. Tomēr tas ir izņēmuma gadījums. Citos gadījumos, piemēram, ja lietotājs ir nomnieks, kas izmanto gazificēto objektu savas saimnieciskās darbības veikšanai, īpašnieka līdzatbildības princips neizplatās. Arī Dabasgāzes piegādes noteikumi neparedz gazificētā objekta īpašnieka līdzatbildību par nomniekam piegādāto dabasgāzi un šajā aspektā Dabasgāzes piegādes noteikumi nav pretrunā un saskan ar KL 13.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu dominējošā stāvoklī esošajam tirgus dalībniekam piemērot netaisnīgus darījuma noteikumus. 107 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana īpašniekam par nomnieka parādu ir netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē. 3.7.4. īrniekam par īpašnieka vai iepriekšējā īrnieka parādu 108 Situācija, kad mainās gazificētā objekta īrnieks, bet paliek tas pats īpašnieks, tiek vērtēta pēc 3.7.2.punktā nostiprinātā principa, bet ir uzskatāma par izņēmumu, jo dabasgāzes piegāde gazificētajā objektā joprojām saistīta ar īpašnieku, kurš ir līdzatbildīgs par tā īrnieka patērētās dabasgāzes apmaksu. Tādēļ parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā netaisnīga pret īrnieku, ja parāds pastāv iepriekšējam īrniekam. Proti, lai gan no dabasgāzes piegādi regulējošo normatīvo aktu viedokļa īrniekam nav jācieš dabasgāzes atslēgums (tam nav parāds), īrniekam ir iespēja salīdzinoši vienkārši pārslēgties uz citu telpu īri, tajā pašā laikā īpašniekam būtu jānodrošina iepriekšējā īrnieka parāda apmaksu, ja tas vēlas izīrēt gazificēto objektu un gūt ienākumus (veikt saimniecisku darbību). Lai īpašnieks būtu motivēts kontrolēt īrnieka dabasgāzes apmaksu, un novērstu gadījumus, kuros īpašnieks cenšas izvairīties no īrnieka parāda samaksas nodrošināšanas, parādu atgūšanas prakses piemērošana pret jauno īrnieku, kurš slēdz ar LG līgumu par dabasgāzes piegādi, nav vērtējama kā netaisnīga. 109 Tāpat parādu atgūšanas prakses piemērošana pret īrnieku nav vērtējama kā netaisnīga, ja parāds pastāv īpašniekam, proti, lai īpašnieks būtu motivēts nomaksāt savu parādu, un novērstu gadījumus, kuros īpašnieks cenšas izvairīties no sava parāda nomaksas, līgumu slēdzot jaunajam īrniekam, nevis īpašniekam. 110 Vienlaicīgi KP secina, ka jaunajam īrniekam, kurš vēlas noslēgt līgumu ar LG, nav jācieš, ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam vai iepriekšējam īrniekam, kurš bijis tikai iepriekšējo īpašnieku īrnieks. Tā kā minētajā gadījumā esošais īpašnieks nav atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka parādu un nav līdzatbildīgs, jo tam nav bijusi iespēja ietekmēt iepriekšējā īpašnieka īrnieka saņemtās dabasgāzes apmaksu, parādu atgūšanas prakses piemērošana jaunajam īrniekam šādos apstākļos ir netaisnīga. Pat ja īrniekam pastāv iespēja īrēt telpas no cita īpašnieka, parādu atgūšanas prakses piemērošana īrniekam būtiski kavē esošo īpašnieku iespējas izīrēt gazificēto objektu un gūt ienākumus (veikt saimniecisko darbību) jo tas neatbild par iepriekšējā īpašnieka rīcību, tai skaitā pret tā īrnieku. 111 Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakses piemērošana īrniekam par iepriekšējā īpašnieka vai iepriekšējā īpašnieka īrnieka parādu ir netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē, savukārt par esošā īpašnieka vai tā iepriekšējā īrnieka parādu, nav vērtējama kā netaisnīga. 3.7.5. nomniekam par īpašnieka vai iepriekšējā nomnieka parādu 112 Īpašnieks, iznomājot gazificēto objektu, veic saimniecisko darbību, tādēļ īpašniekam būtu jānomaksā savi parādi, ja tas vēlas iznomāt gazificēto objektu (veikt saimniecisko darbību). Tādējādi KP secina, ka īpašnieka saimnieciskās darbības ierobežojums, dabasgāzes atslēgums nomniekam, nav netaisnīgs, ja īpašniekam ir parādsaistības par dabasgāzi. Līdz ar to KP secina, ka parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā netaisnīga pret nomnieku, ja parāds pastāv gazificētā objekta īpašniekam. 113 Vienlaicīgi KP secina, ka jaunajam nomniekam nav jācieš, ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam, jo esošais īpašnieks nav atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka parādu un var brīvi iznomāt gazificēto objektu jebkuram nomniekam. 114 Ņemot vērā, ka īpašniekam nav jāatbild par nomnieka parādu, arī jaunajam nomniekam par to nav jāatbild, tādēļ parādu atgūšanas prakses piemērošana pret nomnieku par iepriekšējā nomnieka parādu ir netaisnīga. 115 Pat ja nomniekam pastāv iespēja nomāt telpas no cita īpašnieka, parādu atgūšanas prakses piemērošana nomniekam būtiski kavē esošo īpašnieku iznomāt gazificēto objektu un gūt ienākumus (veikt saimniecisko darbību), kā arī nomniekam uzsākt saimniecisko darbību. 116 Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakses piemērošana nomniekam par iepriekšējā īpašnieka vai iepriekšējā īpašnieka nomnieka parādu ir netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē, savukārt nomniekam par esošā īpašnieka parādu nav vērtējama kā netaisnīga. 3.7.6. pārvaldniekam 117 Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta pirmajai daļai pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu. Līdz ar to pārvaldnieks ir īpašnieka pilnvarotā persona, kas rīkojas īpašnieka vārdā. Tādējādi KP secina, ka pienākums noslēgt līgumu un piegādāt dabasgāzi ar pārvaldnieku apspriežams pēc tādiem pašiem noteikumiem kā īpašniekam. 118 Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakses piemērošana pret pārvaldnieku nav netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē gadījumos, kuros parāds pastāv īpašniekam (pilnvarotājam) vai lietotājam, par kura parāda apmaksu ir līdzatbildīgs esošais īpašnieks. Tajā skaitā, ņemot vērā īpašnieka atbildību par tā īrnieka parādiem (skatīt lēmuma 3.7.2.apakšpunktu), parādu atgūšanas prakse pret pārvaldnieku nav vērtējama kā netaisnīga gadījumos, kuros parāds pastāv īpašnieka (pilnvarotāja) īrniekam. 3.7.7. Secinājumi 119 Izvērtējot lietā konstatētos gadījumus un lēmuma 3.4 un 3.5.apakšpunktā norādīto, KP secina, ka atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas 4.punktam LG nepamatoti piemēroja parādu atgūšanas praksi pret (i) jauno īpašnieku, ja pastāv iepriekšējā īpašnieka parāds, izņemot ja dabasgāzes piegādes līgums tiek pārslēgts viena tirgus dalībnieka vai vienas mājsaimniecības ietvaros; (ii) jauno īpašnieku, ja parāds pastāv īrniekam, kurš ir bijis tikai iepriekšējā īpašnieka īrnieks; (iii) īpašnieku, ja parāds pastāv nomniekam; (iv) īrnieku, ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam vai īrniekam, kurš ir bijis tikai iepriekšējā īpašnieka īrnieks; (v) nomnieku, ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam vai iepriekšējā vai esošā īpašnieka nomniekam. 120 Savukārt parādu atgūšanas prakse pret pārvaldnieku, īrnieku vai nomnieku gadījumos, kuros esošajam īpašniekam ir parāds, un pret īpašnieku, tā pārvaldnieku vai īrnieku gadījumos, kuros esošais īpašnieks ir līdzatbildīgs par īrnieka parāda apmaksu, parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā netaisnīga. 121 Vienlaicīgi KP vērš uzmanību, ka, ņemot vērā LG ievērojamo klientu skaitu, praksē var pastāvēt citi izņēmuma gadījumi, kuros parādu atgūšanas prakses piemērošana nav vērtējama kā netaisnīga. Konkrētās lietas ietvaros KP sniedza vērtējumu izplatītākajām lietā konstatētajām faktiskajām situācijām. Lēmuma mērķis nav un tas nav arī KP pienākums sniegt izsmeļošu risinājumu visām iespējamām situācijām jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai ar jaunu lietotāju, ja gazificētajā objektā pastāv iepriekšējā lietotāja parāds. Faktisko apstākļu novērtēšana pārkāpuma novēršanai un KL 13.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu ievērošanai ir jebkura dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka patstāvīgs pienākums. 3.8. LG viedokļa izvērtējums 122 KP sniedz savu vērtējumu par lietā paustajiem LG apsvērumiem, tajā skaitā LG 20.12.2012 vēstulē Nr.01-7/622 un LG atbildē uz Paziņojumu un LG vēstulēm (lēmuma 21.rindkopa). 3.8.1. KP kompetence 123 LG uzskata, ka konsekventi ir piemērojusi Regulatoru likumā un citos nozares normatīvajos aktos ietvertās tiesību normas atbilstoši Regulatora pieņemtajiem lēmumiem un veiktajai tiesību normu iztulkošanai. KP nav tiesīga patstāvīgi vērtēt regulējamās nozares uzraugošās iestādes pieņemto lēmumu un sniegto atbilžu tiesiskumu, jo tiktu būtiski aizskarta LG tiesiskā paļāvība un tas nonāktu pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, kas noteic valsts pārvaldes pienākumu darboties normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. LG arī pauž viedokli, ka KL 13.panta pirmās daļa ir vispārēja tiesību norma attiecībā pret Regulatoru likumu, kas ir speciālā tiesību norma. Tāpat atbilstoši Starptautisko konkurences iestāžu tīkla secinājumiem, konkurences tiesību uzraugošās iestādes nevar izvērtēt regulētā sektorā darbojušos komersantu rīcību, ja tā izpilda regulējošās nozares tiesisko regulējumu. 124 KP nepiekrīt, ka Regulatoram ir ekskluzīvas tiesības vērtēt parādu atgūšanas praksi. KP ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par KL interpretāciju un piemērošanu. Apstāklis, ka uz LG attiecas arī Regulatoru likums, neatceļ KL piemērošanu un neierobežo KP iespējas vērsties pret regulētā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja ekspluatējošu rīcību. Līdzīgi rīcības saskaņošana, konkrētajā lietā nepareiza saskaņošana (lēmuma 125.-126.rindkopas38), ar Regulatoru likumu nepadara praksi automātiski atbilstošu KL un neizslēdz KL piemērošanu. 125 KP ieskatā, dabasgāzes mazumtirdzniecības nozares speciālais regulējums neparedz un nekad nav paredzējis LG tiesības nodrošināt iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanu, atsakot jaunajiem lietotājiem noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus un atjaunot dabasgāzes piegādi. Kā LG skaidroja atbildē uz Paziņojumu39, parādu atgūšanas prakses piemērošana bija saistīta ar (i) 2008. - 2009.gadā Latvijā piedzīvoto ekonomisko krīzi un maksātspējas mazināšanos, (ii) LG novēroja dabasgāzes lietotāju parādu pieaugumu, (iii) pastāvošie parādu piedziņas līdzekļi nesniedza LG efektīvu parādu pieauguma apturēšanas risinājumu, (iv) LG bija izvēle no vienas puses turpināt atjaunot dabasgāzes padevi pēc visiem jauno īpašnieku lūgumiem, vai no otras puses sasaistīt parādu ar nekustamo īpašumu, (v) LG ieskatā visatbildīgākais un efektīvākais risinājums, kas kopumā vismazāk un vissamērīgāk ietekmēja dabasgāzes lietotāju intereses, bija dabasgāzes piegādes nodrošināšana tikai gadījumos, kad par iepriekš gazificētajā objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini. LG skaidrojums liecina, ka LG patstāvīgi izšķīrās par parādu atgūšanas prakses piemērošanu. Tādējādi arguments, ka LG bija spiesta izpildīt spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas noveda pie konkurences tiesību pārkāpuma, nav pamatots. 126 Turklāt tikai normatīvais regulējums, kas tieši izslēdz dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka jebkādu rīcības brīvību, var ierobežot konkurences noteikumu piemērošanu. Tomēr, ja nozares speciālais regulējums neparedz konkrētu rīcību, t.i., nekavē dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka rīcības brīvību ievērot konkurences noteikumus, tad konkurences noteikumi ir piemērojami (EST spriedums lietā C-359/95P Landbroke Racing, 34.rindkopa). 127 Attiecīgi arī nozares speciālais regulējums, kas mudina vai atvieglo tirgus dalībnieka spēju patstāvīgi izdarīt pārkāpumu, neatbrīvo šo tirgus dalībnieku no konkurences noteikumu ievērošanas (EST spriedums lietā 40/73 Suiker Unie, 36.-73.rindkopas; EST spriedums lietā C-198/01 CIF, 56.rindkopa). Konkurences noteikumi attiecas arī uz regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīgu izmantošanu.40 Tāpat konkurences noteikumi attiecas uz gadījumu, kad nacionālais regulators pieļauj tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (EST spriedums C-280/08 P Deutsche Telekom, 84.rindkopa). KP ieskatā, nozares speciālais regulējums neļāva un nemudināja LG izdarīt pārkāpumu un tā interpretāciju nevar uzskatīt par neskaidru, pie tam arī Regulators ne vienmēr akceptējis LG parādu atgūšanas prakses piemērošanu jaunajiem lietotājiem. Ņemot vērā minēto un to, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana ir LG patstāvīgi veikta rīcība, KP nav ierobežota vērtēt parādu atgūšanas praksi atbilstoši KL. 128 Apstāklis, ka KP atsevišķos gadījumos norādīja privātpersonām uz iespēju vērsties ar sūdzību Regulatorā, neietekmē KP kompetenci un neizslēdz KL piemērošanu. Ir izšķirami izolēti gadījumi, kad tiek ietekmētas tikai atsevišķu privātpersonu intereses, no sistemātiskas prakses, kad ietekmēto skaits sasniedzis plašu apmēru un netaisnīgā prakse pieņem tirgu ekspluatējošu raksturu. Katrā gadījumā KP piemīt plaša diskrētā vara attiecībā uz KL piemērošanu, pieņemot lēmumu pārsūtīt privātpersonu iesniegumus, norādot uz citu institūciju iespēju atrisināt konkrēto tiesisko strīdu, ierosināt pārkāpuma lietu, atzīt pārkāpumu par mazsvarīgu vai arī pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu. Apstāklis, ka KP nav uzsākusi lietas izmeklēšanu pēc pirmā iesnieguma saņemšanas, nekavē uzsākt lietas izmeklēšanu vēlāk, pārskatot to pašu iesniegumu vai saņemot līdzīga satura iesniegumu. Nekavējoša lietas izmeklēšanas neuzsākšana nevar tikt uzskatīta par konkludentu piekrišanu dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcībai. KL ievērošana ir jebkura tirgus dalībnieka pienākums neatkarīgi no izmeklēšanas lietas ierosināšanas brīža vai pirms lietas ierosināšanas saņemto sūdzību skaita. 129 Salīdzinot ar sākotnēji saņemtajiem atsevišķiem iesniegumiem (lēmuma 130.rindkopa), konkrētās pārkāpuma lietas ietvaros KP veica publisko konsultāciju un LG sniedza apstiprinājumu parādu atgūšanas prakses universālai piemērošanai (lēmuma 65.rindkopa), kas kopumā ietekmē LG klientu lielo skaitu (lēmuma 23.rindkopa). Tas, savukārt, liecina par parādu atgūšanas prakses sistemātiskumu un tirgu ekspluatējošo raksturu, kas ir pamats vērsties KL ietvaros pret LG parādu atgūšanas praksi. 3.8.2. LG tiesiskā paļāvība 130 Atbildē uz Paziņojumu un 05.09.2013. vēstulē Nr.01-7/3497 LG norāda uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. LG radās tiesiskā paļāvība par parādu atgūšanas prakses tiesiskumu no konkurences tiesību aspekta, kas liedz KP konstatēt pārkāpumu parādu atgūšanas prakses piemērošanā. LG pamato savu tiesisko paļāvību ar KP 12.05.2011. vēstuli Nr.1121 ('vēstule Nr.1121'), 21.06.2011. vēstuli Nr.1569 ('vēstule Nr.1569') un 27.06.2011. vēstuli Nr.1590 ('vēstule Nr.1590'). LG uzskata, ka KP nevar mainīt parādu atgūšanas prakses piemērošanu par periodu līdz Paziņojuma sastādīšanai.41 LG atzīst iespēju mainīt parādu atgūšanas prakses piemērošanu attiecībā uz nākotni.42 LG pamato tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ar Ģenerāladvokātes viedokli EST lietā C-681/11 Schenker. Pēc KP lūguma precīzu laiku, kad tai kļuva zināmas vēstules, LG neidentificē, norādot vienīgi, ka vēstules Nr.1121 kopiju tā saņēma no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, iespējams, 2011.gada maija beigās vai jūnija pirmajās nedēļās. 131 EST Schenker lietā nosprieda, ka persona nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ja kompetentā iestāde šai personai nav devusi precīzu, beznosacījumu un saskaņotu solījumu.43 KP konstatē, ka neviena no vēstulēm nav adresēta LG. Vēstulē Nr.1121 sniegts skaidrojums Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Vēstule Nr.1569 ir adresēta Ekonomikas ministrijai ar ierosinājumu izvērtēt iespēju grozīt normatīvo regulējumu. Savukārt vēstule Nr.1590 ir atbilde fiziskai personai. Līdz ar to secināms, ka KP nav devusi LG solījumu sakarā ar parādu atgūšanas prakses atbilstību KL un nav piešķīrusi tiesības, kuru izmantošana būtu aizsargājama44. Atbilstoši Senāta judikatūrai, vērtējot tiesiskās paļāvības principu, konkrētajā gadījumā nepastāv "kaut kas, uz ko [LG] varēja paļauties"45. 132 Turklāt, tikai solījums vai informācija, kura ir precīza, bez nosacījumiem un saskaņota un kuru pauž kompetentā iestāde, var būt par pamatu adresāta tiesiskai paļāvībai46. KP secina, ka nevienā no vēstulēm nav noteikts konkrētais tirgus, nav sniegts dominējošā stāvokļa izvērtējums un nav sniegts precīzs parādu atgūšanas prakses novērtējums. Vēstulē Nr.1121, balstoties uz Regulatora atzinumu, ka LG rīcība nav pretrunā ar energoapgādi regulējošiem normatīvajiem aktiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centram vienīgi pausts pieļāvums, ka LG darbībās, iespējams, nav konstatējams KL pārkāpums. Savukārt vēstulēs Nr.1569 un Nr.1590 norādīts, ka: (i) LG ļaunprātīgi interpretē Dabasgāzes piegādes noteikumu 85. un 86.punktu, jo pārtrauc un neatjauno dabasgāzes piegādi jaunajam lietotājam, ignorējot faktu, ka tam nav parādsaistības pret LG; (ii) LG rīkojās pretēji labai ticībai un uzspiež pienākumu jaunajam lietotājam segt iepriekšējā lietotāja parādu. Turklāt KP vēstulēs pauda pārliecību, ka (iii) dabasgāzes piegādātājam būtu nosakāms pienākums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar jaunu lietotāju, izņemot, ja jaunajam lietotājam ir neizpildītas līgumsaistības pret dabasgāzes piegādātāju. Tādēļ vēstulē Nr.1569 un Nr.1590 norādītais tieši pretēji apliecina, ka KP neatbalsta parādu pieprasīšanu jaunajam lietotājam. Līdz ar to norādītās vēstules nesniedz precīzu, beznosacījuma vai saskaņotu solījumu vai informāciju veidā, kā to uztver LG. 133 Tāpat jāņem vērā, ka KP ir koleģiāla institūcija (KL 5.panta pirmā daļa) un vienīgi padomē pieņemtie lēmumi atbilstoši KL 8.panta pirmajai daļai var būt par pamatu privātpersonas paļāvības vērtēšanai. Ārpus minētajiem lēmumiem KP var vienīgi saistīt Administratīvā procesa likuma ('APL') 9.nodaļas kārtībā sniegtā uzziņa par personas tiesībām. LG norādītās vēstules nav ne padomes lēmums, ne padomes uzziņa. 134 KP arī konstatē, ka LG uzsāka piemērot parādu atgūšanas praksi vēl pirms norādītājām vēstulēm47. Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka LG piemēroja parādu atgūšanas praksi kopš 30.10.200948. Turklāt pēc KP lūguma LG nevarēja precīzi norādīt laiku, kad tai kļuva zināma kāda no vēstulēm, kuras datētas 2011.gada maijā-jūnijā. Tas nozīmē, ka LG rīkojās - pārkāpa KL 13.panta pirmo daļu - patstāvīgi, nevis atbilstoši kādai no KP vēstulēm.49 Arī sniedzot skaidrojumu KP par parādu atgūšanas prakses atbilstību konkurences tiesību normām50, LG savā atbildē 20.02.2012. Nr.01-7/622 nav minējusi nevienu no vēstulēm51, kas vismaz atbildes uz Paziņojumu kontekstā ir viens no svarīgākajiem LG subjektīvas attieksmes raksturojošiem argumentiem parādu atgūšanas prakses tiesiskuma vērtējumam konkurences tiesību ietvaros. Līdz ar to, atbilstoši Senāta judikatūrai vērtējot, vai attiecīgā persona tiešām ir paļāvusies uz iestādes solījumu52, KP secina, ka LG nav un faktiski nevarēja paļauties uz jebkuru no norādītajām vēstulēm. 135 Tāpat jāņem vērā, ka, ierosinot pārkāpuma lietu par KL 13.panta pirmās daļas pārkāpumu, LG vairs nevar paļauties uz savas rīcības atbilstību konkurences noteikumiem. Ierosinot pārkāpuma lietu, KP pauž nepārprotamu iestādes attieksmi par KL 13.panta pirmās daļas iespējamo attiecināšanu uz strīdus praksi. Arī atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796 23.1.1.apakšpunktam atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu var tikt mīkstināta, ja tirgus dalībnieks pārtrauc pārkāpumu, tiklīdz saņēmis no KP informāciju par iespējamo KL 13.panta pārkāpumu. No lietas materiāliem izriet, ka arī pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas LG turpināja piemērot parādu atgūšanas praksi. KP saņēma informāciju par parādu atgūšanas prakses piemērošanu arī pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas53, tajā skaitā LG turpināja piemērot parādu atgūšanas praksi pret Euro metal54. Tādējādi parādu atgūšanas prakses piemērošanas fakts vairs nevar būt saistīts ar LG tiesisko paļāvību, bet gan ar konkurences noteikumu klaju ignorēšanu. 136 Ņemot vērā minēto un to, ka konkurences tiesību aizsardzība, saglabāšana un attīstība ir aizsargājama sabiedrības interese atbilstoši Satversmes 1.pantam55, KP vienlaicīgi secina, ka LG subjektīvā attieksme par parādu atgūšanas prakses tiesiskumu, pamatojoties uz apgalvoto tiesisko paļāvību, konkrētajā gadījumā nav aizsargājama un ir noraidāma. 3.8.3. Publiskās konsultācijas rezultātu izmantošana 137 Paziņojumā LG secina, ka publiskajā konsultācijā iegūtie rezultāti ir bijuši vieni no būtiskākajiem pierādījumiem, lai konstatētu LG rīcības prettiesiskumu, un norāda, ka iepriekš minētie rezultāti ir nepieļaujami pierādījumi, jo tie nav bijuši balstīti uz jebkādu objektīvu KP analīzi, bet atspoguļo nepārbaudītu informācijas daudzumu. LG norāda, ka viedokļa iesniegšanas termiņš ir pārāk īss, lai LG pārbaudītu visus gadījumus. 138 KP norāda, ka lietas izpētes gaitā tā ir veikusi ne tikai publisko konsultāciju, bet arī saņēmusi ievērojamu skaitu iesniegumus, ko KP vērtē kopsakarā, tai skaitā, ievērojot LG sniegto informāciju par to, ka LG parādu atgūšanas praksi piemēro visos lietotāju maiņas gadījumos no 2009.gada (LG 20.02.2012 vēstule Nr.01-7/622). Papildus publiskā konsultācija ļāva KP apzināt dažādas situācijas, kurās LG īstenojusi parādu atgūšanas praksi, tādējādi nodrošinot objektīvu LG rīcības tiesiskuma izvērtēšanu. 139 Vienlaicīgi KP norāda, ka publiskās konsultācijas ietvaros apkopotām ziņām nav obligāti jāatspoguļo visi gadījumi, kad parādu atgūšanas prakses piemērošana būtu uzskatāma par netaisnīgu atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas 4.punktam. KL neparedz KP rīcību pēc obligāta iesniedzēja iesnieguma56. Proti, KP var patstāvīgi veikt dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcības izvērtējumu, tajā skaita, kā tas konstatēts konkrētajā lietā - LG parādu atgūšanas prakses universālu piemērošanu. 140 LG arguments par to, ka tai nav bijis pietiekami laika, lai pārbaudītu visus konstatētos gadījumus nav pamatots un ir noraidāms. KP nosūtīja Paziņojumu LG 23.04.2013., savukārt vēl 13.05.2013. vēstulē Nr.802 aicināja LG iesniegt informāciju līdz 20.05.2013. Tādēļ LG bija pietiekams laiks, lai konstatētu gadījumus, kuri tās ieskatā neliecina par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. 3.8.4. Vienlīdzības principa ievērošana 141 LG Paziņojumā norāda, ka KP pārkāpj vienlīdzības principu, jo LG rīcība šajā lietā un izmeklētā rīcība SIA "Sabiedrība Mārupe" lietā ir kvalificēta atšķirīgi un vērtēta saskaņā ar atšķirīgām tiesību normām. Saskaņā ar APL 6.pantā nostiprināto un no Satversmes izrietošā vienlīdzības principa salīdzināmas situācijas iestādei ir jāvērtē saskaņā ar vienu un to pašu tiesisko pamatu. 142 KP norāda, ka lieta ierosināta kopumā par KL 13.panta pirmās daļas pārkāpumu un KL 13.panta pirmās daļas punktos minētās darbības uzskaitītas piemērveidā. LG bija informēta par pārkāpuma būtību un tas, pēc kāda pirmās daļas punkta KP skata konkrēto lietu, neietekmē nedz pārkāpuma būtību, nedz atbildību. Tādējādi, KP noraida LG argumentu par vienlīdzības principa neievērošanu lietā. 3.8.5. Ekonomiskā labuma gūšana 143 Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka parādu atgūšanas prakse nedod tai nekādu ekonomisku labumu, jo tā ietver tikai tādas naudas summas (parāda) apmaksāšanu, kas LG pienākas saskaņā ar likumu par jau piegādāto dabasgāzi. 144 KP norāda, ka LG, izmantojot tirgus varu un atgūstot iepriekšējo lietotāju parādus, ietaupa finanšu līdzekļus uz jauno lietotāju rēķina, ko citādi LG būtu jāiegulda parādu piedziņai, tai skaitā tiesas un ārpustiesas ceļā. Līdz ar to LG pārliek uz jauniem lietotājiem parādu atgūšanas izmaksas un nepamatoti nodrošina iepriekšējo lietotāju parādu atgūšana. Tādējādi LG ir guvusi un turpina gūt labumu no parādu atgūšanas prakses piemērošanas. 3.8.6. LG rīcība nevairo patērētāju un sabiedrības labklājību 145 Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka parādu atgūšanas prakse ir attaisnojama, jo tā ir leģitīma LG interešu aizsardzība. Prakse vairo patērētāju un sabiedrības labklājību. Šāds vērtējums balstās uz "ekonomikas efektivitātes kritērijiem, un tam ir jābūt saskaņotam ar patērētāju interesēm." Proti, ir jānosaka, vai "ieguvumi tādas efektivitātes ziņā, kura sniedz labumu patērētājiem, varētu līdzsvarot vai pārsniegt" attiecīgās darbības negatīvo efektu. Prakse rada vismaz divus efektivitātes ieguvumus: samazināts parādu apjoms un samazināti parādu piedziņas izdevumi. Parādu atgūšanas prakse ir obligāts priekšnoteikums šiem diviem efektivitātes ieguvumiem, jo nepastāv lētāks alternatīvs veids, kā samazināt parādu apjomu vai parādu piedziņas izdevumus. Līdzīgi arī 03.07.2013. LG Mutiskās uzklausīšanas laikā LG norāda, ka tās rīcība rada divējādus efektivitātes ieguvumus - dinamisko efektivitātes ieguvumu, kas nozīmē, ka samazinās parādu apjoms, un statisko efektivitātes ieguvumu, kas nozīmē, ka samazinās parādu piedziņas izmaksas. 146 LG norāda, ka tās rīcības radītie iespējamie efektivitātes ieguvumi atsver jebkuru varbūtējo negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētāja labklājību attiecīgajos tirgos. LG ieskatā tās rīcība nerada absolūti nekādu negatīvu ietekmi uz konkurenci, līdz ar to tā automātiski rada tikai pozitīvu efektu. LG rīcība arī nerada negatīvu ietekmi uz patērētāju labklājību - gluži otrādi, tā rada efektu, ka par parādu faktiski norēķinās parādnieks un nevis visi LG klienti, no kuriem lielākā daļa ir patērētāji. 147 LG norāda, ka arī tiesību un ekonomikas literatūrā ir analizēts un atzīts, ka gadījumos, kad iepriekšējam aktīvu īpašniekam un šo aktīvu pircējam ir vienāda (simetriska) informācija par atbildību, kas ir saistīta ar šiem aktīviem, ir ekonomiski efektīvi uzlikt pienākumu īpašuma pircējam nest atbildību par pārdevēja rīcību: "Tā kā P [pārdevēja - iepriekšējā aktīvu īpašnieka] vadībai un jebkuram pircējam […] ir tā pati informācija un tāds pats novērtējums par atbildības iespējamību, pircējs samazinās cenu, ko viņš ir gatavs piedāvāt, par summu, kas ir tieši vienāda ar summu, kuru P [iepriekšējā aktīvu īpašnieka] vadība pārdošanas brīdī paredz ietaupīt no tā, ka tā būs atbrīvota no iespējamās atbildības." Tiesību un ekonomikas zinātnē ir skaidri pamatots, ka efektivitātes ieguvumu dēļ aktīvu jaunajam īpašniekam būtu jābūt atbildīgam par iepriekšējā īpašnieka saistībām, jo "pārņēmēja atbildīgas jēga ir nevis likt pārņēmējam [aktīvu jaunajam īpašniekam] segt izmaksas par priekšgājēja [aktīvu iepriekšējā īpašnieka] defektīgajiem produktiem, bet būt par instrumentu, kas nodrošina, ka priekšgājējs sedz izmaksas". Līdz ar to atbildības uzlikšana pircējam mudina pārdevēju samazināt savu atbildību, kas šajā lietā ir parādnieka - iepriekšējā objekta īpašnieka, parāds LG. Ir atzīts, ka atbildības uzlikšana pircējam nerada negatīvu ietekmi uz konkrēto tirgu, kurā tiek pārdots konkrētais aktīvs. Tādējādi "no tiesībpolitikas skatupunkta nepastāv iemeslu S [pircēju] atbrīvot no atbildības vairāk nekā P [iepriekšējo aktīvu īpašnieku]. Sabiedrības uzstādījums, ka ir saprātīgi padarīt atbildīgu P [iepriekšējo aktīvu īpašnieku], nozīmē, ka ir līdzvērtīga jēga padarīt atbildīgu arī S [šo aktīvu pircēju]." LG norāda, ka tādējādi no kopējā sabiedrības un patērētāju labklājības viedokļa LG rīcība ir visoptimālākais iespējamais risinājums un ir pilnībā attaisnojama. 148 LG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka, tikai atsakot dabasgāzes piegādi gadījumos, kad par iepriekš saņemtajiem pakalpojumiem nav veikti norēķini, tā ir vienīgā iespēja esošajos apstākļos (pēcapmaksas pienākums un tehniskas grūtības pārtraukt pakalpojuma piegādi) radītos zaudējumus neiekļaut tarifā un sekojoši neattiecināt uz visiem dabasgāzes lietotājiem, it īpaši tiem, kas nav ne tieši, ne netieši saistīti ar gazificēto objektu. Proti, pastāvot lielai iespējai parādus par piegādāto dabasgāzi neatgūt, LG var rasties būtiski zaudējumi, kurus tai nav nedz pienākums, nedz arī iespējas subsidēt šobrīd noteiktā tarifa ietvaros. Savukārt 03.07.2013. LG Mutiskās uzklausīšanas laikā LG norāda, ka parādu atgūšanas prakses aizliegšana palielinātu tarifus, respektīvi pirmajā lietotāju grupā, kas patērē dabasgāzi līdz 0,5 tūkst.m3 gadā tarifs pieaugtu par 80%, bet otrajā grupā, kas patērē no 0,5 līdz 25 tūkst.m3 gadā, tarifs pieaugtu par 33%. 149 KP norāda, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam ir iespēja piedzīt parādus civiltiesiskā ceļā, tādējādi tā intereses ir aizsargātas. Pastāvot sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja interešu aizsardzībai, dominējoša uzņēmuma prasība jaunajam īpašniekam segt citas personas parādu, lai ar to noslēgtu līgumu, nav savienojama ar dominējošam uzņēmumam pieļaujamu rīcību. 150 KP norāda, ka parādu atgūšanas prakses piemērošanas samērību ar LG mērķi samazināt parādu apjomu, kā arī ietekmi uz konkurenci KP izvērtē lēmuma 3.5.apakšpunktā. Attiecībā uz parādu apjoma samazināšanos no lietotāju maksāšanas disciplīnas viedokļa, iespējams izdarīt arī pretēju secinājumu, ka parādu atgūšanas prakses pieļaušana palielina lietotāju parādu apjomu, jo lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, netiek motivēti maksāt par pakalpojumu, un, parādu piedzīšanu sasaistot ar īpašnieka maiņu, LG netiek motivēta laicīgi veikt parādu piedziņu. 151 KP norāda, ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu jaunam lietotājam nav jāatbild par iepriekšējā lietotāja parādu, iepriekšējam nekustamā īpašuma (gazificētā objekta) īpašniekam un tā pircējam nav vienāda (simetriska) informācija par atbildību, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka visos gadījumos parādi ietekmē īpašuma cenu. Vienlaicīgi secināms, ka nekustamā īpašuma cenu pārdevējs vai pircējs nevar ietekmēt, ja īpašums tiek pirkts izsolē. Atbilstoši LG sniegtajai informācijai LG parādu atgūšanas praksi piemēro visos gadījumos. Turklāt, pat ja pircējs un pārdevējs ir vienojušies par pirkuma maksas samazinājumu, LG nav pamata iejaukties pircēja un pārdevēja līgumiskajās attiecībās. LG var prasīt parāda apmaksu no pārdevēja, un pēc tam pārdevējs var risināt strīdu ar pircēju, ja pirkuma maksa ir tikusi samazināta. 152 KP norāda, ka no Dabasgāzes piegādes noteikumu 41.punkta izriet, ka LG ir tiesīga noteikt lietotājiem priekšapmaksu, tādēļ nav pamatoti norādīt, ka LG ir pienākums nodrošināt pēcapmaksu. 153 KP norāda, ka atbilstoši Regulatora 27.02.2008. lēmumam Nr.58 "Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodika" tarifu aprēķināšanas metodika neparedz LG debitoru parādu iekļaušanu dabasgāzes tirdzniecības tarifā. Tādēļ nav pamatoti norādīt, ka parādu apjoms ietekmē tarifu un ka parādu atgūšanas prakses aizliegšana palielinātu tarifu. 154 KP norāda, ka saskaņā ar Dabasgāzes piegādes noteikumu 86.punktu mājsaimniecības lietotājam dabasgāzes padevi atjauno piecu darbdienu laikā pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir pilnībā samaksājis par patērēto dabasgāzi un nokavējuma procentus, kā arī sedzis sistēmas operatora aprēķinātos dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus. Tādējādi secināms, ka dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus LG var pieprasīt atsevišķi no tarifa. Līdz ar to nav pamatoti norādīt, ka dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumi ietekmē tarifu un ka parādu atgūšanas prakses aizliegšana palielinātu tarifu. 155 KP lietā aplūkotie gadījumi skar nelielu daļu LG debitoru parādu apjomu un parādnieku skaitu, proti, gazificētā objekta iepriekšējos lietotājus un to parādu apjomu īpašumtiesību un valdījuma maiņas gadījumos. Iepriekšminēto apliecina arī LG, atbildē uz Paziņojumu norādot, ka "LG Rīcība attiecās tikai uz pavisam nelielu daļu no objektiem, kuriem LG piegādā dabasgāzi, turklāt minētie objekti veido ļoti mazu daļu no LG kopējā apgrozījuma". Kā norādīts 4.tabulā, LG noslēgto cesijas līgumu skaits 2009.gadā veidoja 0,03% no kopējā parādnieku skaita, 2010.gadā attiecīgi - 0,17%, bet 2011.gadā - 0,28% un to apjoms veidoja 0,7% no kopējā parādsaistību apjoma 2009.gadā, 2,25% - 2010.gadā un 2,01% - 2011.gadā, kas ir neliela parādnieku un parāda apjoma daļa. Tā kā lietā aplūkoto parādu skaits un apjoms pret visu parādnieku skaitu un parāda apjomu ir neliels, tad secināms, ka parādu piedziņas izdevumu pieaugums arī būtu neliels. 156 KP secina, ka parādu piedziņa var palielināt LG izdevumus, tomēr komersanta parādu piedziņas izdevumi ir uzskatāmi par pašsaprotamiem komercdarbībā un tie uzskatāmi par ekonomiski pamatotiem, lai arī parādu piedziņas izdevumi attiecas uz visiem lietotājiem. Svarīgi uzsvērt, ka parādu piedziņas izdevumi LG rodas par parādu atgūšanu no lietotājiem gan pirms, gan pēc īpašumtiesību un valdījuma maiņas, gan arī no lietotājiem, kuri pastāvīgi ir gazificēto objektu īpašnieki un valdītāji, nemainoties īpašuma un valdījuma tiesībām. KP nesaskata apstākļus, kādēļ parādu piedziņas izdevumu samazināšana ar parādu atgūšanas prakses piemērošanu būtu attaisnojama iepretim parādu piedziņas izdevumiem gadījumos, kuros nenotiek lietotāju maiņa un kuri veido lielāko parāda apjomu (skatīt 4.tabulu). LG būtu jāveic efektīva parādu piedziņa, lai samazinātu parādu apjomu gan LG, gan visu lietotāju interesēs. Atbrīvojot LG no parādu piedziņas un pieļaujot, ka LG ir tiesīga sagaidīt lielāku parāda apjomu (atbilstoši parādu atgūšanas praksei LG pārtrauc dabasgāzes padevi tajos gazificētajos objektos, kuros dabasgāzes padeves pārtraukšana ir samērojams līdzeklis ar parādsaistību apjomu un raksturu (lēmuma 188.rindkopa)) vai sagaidīt īpašuma un valdījuma tiesību maiņu, parādu apjoms pieaugtu pretēji LG un lietotāju interesēm. 3.8.7. Tiesības saņemt nepārtrauktus sabiedriskos pakalpojumus 157 LG norāda, ka, izvērtējot, vai pakalpojuma pieprasījums ir pamatots un neaizskar citu pakalpojuma saņēmēju intereses saņemt kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu, ir nepieciešams sistēmiski piemērot Regulatoru likuma 1.pantu, kā arī Enerģētikas likuma 3.pantu un Eiropas Enerģētikas Hartu, no kā izriet sabiedrisko pakalpojumu virsmērķis - nodrošināt visiem pakalpojuma saņēmējiem tiesības saņemt nepārtrauktus, efektīvus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un garantē ieguldīto investīciju aizsardzību. 158 KP norāda, ka atbilstoši lēmuma 3.5.apakšpunktam parādu atgūšana kopumā aizsargā LG komerciālās intereses un saskan ar mērķi nodrošināt dabasgāzes piegādi. Tomēr LG piemēro parādu atgūšanas praksi apjomā, kas pārsniedz objektīvo nepieciešamību mērķa sasniegšanai, t.i., nepamatoti nodrošinot iepriekšējā lietotāja parādu, atsakot dabasgāzes piegādi jaunajam lietotājam. Turklāt, atsakoties no ienākumiem no jauniem lietotājiem, LG ierobežo savas finansiālās iespējas un apgrūtina savu spēju nodrošināt citiem lietotājiem nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu dabasgāzes piegādi par ekonomiski pamatotām izmaksām atbilstošu tarifu (cenu). Pienākums segt parādus nav samērīgs ar monopoluzņēmuma izvēli atvieglot savu parādu atgūšanu. 3.8.8. Dabasgāzes pieslēguma pieprasījuma pamatotība 159 LG norāda, ka atbilstoši Regulatoru likuma 24.panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu, t.sk. dabasgāzes apgādes pakalpojuma sniedzējiem ir noteikts pienākums sniegt pakalpojumu tikai tādos apstākļos, ja izteiktais pakalpojuma pieprasījums ir pamatots un neaizskar pakalpojuma sniedzēja finansiālās vai tehniskās iespējas, likumdevējs ir ex ante noteicis, ka objektīvs šķērslis dabasgāzes padeves atjaunošanai ir nevis lietotāja maiņa gazificētajā objektā, bet gan pats parāda esamības fakts. 160 KP norāda, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam LG ir tiesīga nepieslēgt dabasgāzi tikai lietotājam, kurš ir parādā, nevis lietotājam, kuram nav parādu pret LG, un parāds pastāv iepriekšējam lietotājam. Arī Regulatoru likuma 24.panta pirmā daļa nedod LG tiesības nepieslēgt dabasgāzi jaunajam lietotājam. Tā kā objekti, kuros ir iepriekšējo lietotāju parādi par dabasgāzes piegādi, ir gazificēti objekti, LG nav jāveic finansiāli ieguldījumi to gazificēšanai. Līdz ar to likumdevējs nav noteicis, ka iepriekšējo lietotāju parādu esamība ir objektīvs šķērslis dabasgāzes piegādei un jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai ar jauno lietotāju (lēmuma 77.-79.rindkopas). 3.8.9. Iepriekšējā lietotāja līguma laušana 161 Vairāku KP rīcībā esošo patērētāju iesniegumu pielikumos "Par dabasgāzes piegādes līgumu" LG līguma noslēgšanas atteikumu pamato, ka joprojām ir spēkā starp LG un lietotāju noslēgtais līgums, LG ir izpildījusi savu kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt dabasgāzes padevi, un atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" tiesību normām LG nav pienākums noslēgt vēl vienu līgumu par dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā. Minētā nostāja nepārtraukt noslēgto līgumu ir arī pamatota ar Enerģētikas likuma 42.1panta pirmo prim daļu, tādējādi nosakot, ka LG objektīvi attaisnojamos apstākļos - ja pastāv parādsaistības par saņemto dabasgāzi - nav pienākuma vienpusēji pārtraukt jau noslēgto līgumu, pat ja iepriekšējais dabasgāzes lietotājs ir zaudējis īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesības. 162 KP norāda, ka Enerģētikas likuma 42.1panta pirmā prim daļa, Regulatoru likums un Dabasgāzes piegādes noteikumi neuzliek LG pienākumu, bet arī neaizliedz LG pārtraukt līgumu ar iepriekšējo īpašnieku, tādējādi atkāpšanos no iepriekšējā līguma par dabasgāzes piegādi un jauna līguma noslēgšana ir atkarīga no LG gribas. LG gribas realizācija nevar negatīvi ietekmēt jauno lietotāju tiesības saņemt dabasgāzes pakalpojumu. Enerģētikas likuma 42.1panta pirmā prim daļa paredz energoapgādes komersantam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi dabasgāzes lietotājam, ja tas vairs nav gazificētā objekta īpašnieks vai īrnieks/nomnieks. Paredzot tiesības atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi, energoapgādes komersantam ir dota rīcības brīvība pārtraukt vai nepārtraukt līgumu par dabasgāzes piegādi un dabasgāzes padevi. Attiecībā uz konkrētiem gadījumiem LG izmanto minētās tiesību normas interpretācijas iespēju, lai attaisnotu nevēlēšanos pārtraukt līgumu, tulkojot to tādējādi, ka tai nav pienākumu pārtraukt līgumu ar iepriekšējo gazificētā objekta īpašnieku vai īrnieku/nomnieku. LG rīcība ir neloģiska, jo faktiski ir zināms, ka parādniekam vairs nav īpašuma vai valdījuma tiesības uz konkrēto gazificēto objektu un ir skaidri zināms, ka tas vairs nepatērēs dabasgāzi konkrētajā nekustamajā īpašumā un ka faktiski iepriekšējais dabasgāzes lietotājs jau ir atkāpies no līguma. LG, interpretējot šo tiesību normu kopsakarā ar Dabasgāzes piegādes noteikumu 85. un 86.punktu, nepamatoti atsakās noslēgt līgumu ar potenciālo lietotāju un faktiski piespiež jauno lietotāju samaksāt iepriekšējo lietotāju parādus. Dabasgāzes piegādes noteikumu 85.punkts paredz, ka sistēmas operatoram ir tiesības pārtraukt dabasgāzes padevi lietotājam, ja tas noteiktajā termiņā nav norēķinājies par patērēto dabasgāzi, savukārt šo noteikumu 86.punkts nosaka, ka dabasgāzes padevi atjauno pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir pilnībā samaksājis par patērēto dabasgāzi. Lai arī parāda gadījumā Dabasgāzes piegādes noteikumu 85. un 86.punkts piešķir LG tiesības pārtraukt un pienākumu atjaunot dabasgāzes piegādi attiecībā uz vienu un to pašu mājsaimniecības lietotāju, LG nepamatoti interpretē un piemēro minētās tiesību normas vienādi gan tādos gadījumos, kad dabasgāzes lietotājs nav mainījies, gan gadījumos, kad dabasgāzes lietotājs ir mainījies, t.i., parāda gadījumā atslēdz dabasgāzes padevi un atjauno tikai pēc tam, kad jaunais gazificētā objekta īpašnieks vai īrnieks/nomnieks ir pilnībā samaksājis par nekustamajā īpašumā patērēto dabasgāzi, neatkarīgi no tā, kas ir bijis dabasgāzes lietotājs. Tomēr šāda tiesību normu interpretācija gadījumos, kad pastāv parāds, bet lietotājs ir mainījies, nav pamatota, jo jaunajam īpašniekam nav jācieš dabasgāzes padeves pārtraukšanas sekas. 3.8.10. Pienākums pārliecināties par iepriekšējā lietotāja parādsaistībām 163 LG norāda, ka pirms gazificētā objekta iegādes jaunajam lietotājam ir iespēja pārliecināties, vai par gazificētajā objektā saņemto dabasgāzi ir veikti norēķini un nepastāv juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai. Saskaņā ar Dabasgāzes piegādes noteikumu 41. un 85.punktu LG ir tiesības pārtraukt dabasgāzes padevi, ja nav veikti norēķini par saņemto dabasgāzi. Tāpat LG uzsver, ka pretējā gadījumā (noslēdzot līgumus ar jaunajiem dabasgāzes lietotājiem gazificētajos objektos, kuros ir izveidojies parāds par dabasgāzes piegādi) izveidotos situācija, kad netiktu sasniegts Dabasgāzes piegādes noteikumu 85.punktā un Regulatoru likuma 22.panta piektās daļas mērķis - stimulēt pakalpojuma saņēmējus pēc iespējas ātrāk veikt samaksu par sniegto pakalpojumu un pārtraukt dabasgāzes padevi līdz pilnīgai saistību izpildei, kā arī tiktu veicināta dažādu simulatīvu un fiktīvu juridisku konstrukciju realizēšana, lai varētu nemaksāt par saņemto dabasgāzi. 164 KP norāda, jaunajiem lietotājam nav pienākums pārbaudīt iepriekšējā lietotāja parādsaistības pret LG, jo šīs parādsaistības izriet no līgumiskajām attiecībām starp iepriekšējo dabasgāzes lietotāju un pakalpojuma sniedzēju (LG). Minētais, citastarp, ir pamatots ar Dabasgāzes piegādes noteikumu 3.punktu, kas nosaka, ka "Dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un sistēmas operatora un lietotāja noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi". Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir secināms, ka parādsaistības par piegādāto dabasgāzi izriet no līguma, kurš ir saistošs tikai līgumslēdzējpusēm. Līdz ar to jaunajam gazificētā objekta ieguvējiem nav pamata uzskatīt, ka iepriekšējā lietotāja parāda par dabasgāzes piegādi esamība varētu būt šķērslis, lai pilnā apmērā spētu realizēt savas īpašuma vai valdījuma tiesības attiecībā uz gazificēto objektu, kā arī nav pamata uzskatīt, ka parāds tiktu izvērtēts kā risks un būtu notikušas izmaiņas ieguvēja rīcībā. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LG nav pamata piemērot ekspluatējošu praksi, lai tādā veidā samazinātu parādu apjomu. Lietotāju ļaunprātīgu rīcību, lai saņemtu dabasgāzes piegādi, ir vērtēta lēmuma 102. un 103.rindkopā. 3.8.11. Uz lietu gulstoša nasta vai apgrūtinājums 165 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 ir atsaukusies uz Civillikuma 1613.pantu, kurā ir noteikts, ka "atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi, vai vismaz pievēršot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt viņam apslēpti". LG atsaucas arī uz Civillikuma 864.pantu, kas nosaka, ka "visas uz lietu gulstošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam". 166 KP norāda, ka Civillikuma 1613.pants neregulē saistības starp LG un jauno īpašnieku, bet gan starp nekustamā īpašuma pircēju un pārdevēju, nosakot, ka nenozīmīgu trūkumu dēļ pircējam nav tiesību nepildīt ar līgumu uzņemtās saistības pret pārdevēju. No minētās tiesību normas neizriet, ka LG būtu tiesības neslēgt līgumu ar jauno īpašnieku, ja tas pirms nekustamā īpašuma iegādes nav pārliecinājies, vai par nekustamajā īpašumā patērēto dabasgāzi ir veikti norēķini. Jaunais lietotājs nav atbildīgs par iepriekš izveidojušos parādu. Iepriekšējā lietotāja parāds nav uzskatāms par nekustamā īpašuma trūkumu Civillikuma 1613.panta izpratnē, jo šis parāds nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai apgrūtinājums. Proti, parādsaistības ir izveidojušās uz iepriekšējā dabasgāzes piegādes līguma pamata un par to izpildi ir atbildīgas šī līguma slēdzējpuses. 167 KP arī norāda, ka Civillikuma 1081.pantā ir noteikts, ka "Ja īpašnieka rīcība par nekustamu īpašumu aprobežota ar tiesas lēmumu vai ar līguma vai testamenta noteikumu, tad šis aizliegums ir spēkā pret trešām personām tikai tad, kad tas ierakstīts zemes grāmatās", bet Civillikuma 928.pantā ir noteikts, ka "Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, īpašums ir neaprobežots". Līdz ar to ir secināms, ka saistības, kas izriet no divu pušu līgumiskajām attiecībām, nav saistošas trešajām personām, ja vien tās apzināti nav uzņēmušās no līguma izrietošās saistības. Minētais citastarp ir pamatots ar Civillikuma 1402.pantu, kurā ir noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Konkrētajā gadījumā starp LG un jauno gazificētā objekta īpašnieku nav noslēgts līgums, t.i., to starpā nav noticis tiesisks darījums. Līdz ar to ir secināms, ka iepriekšējā lietotāja parāda esamība nevar objektīvi attaisnot atteikumu noslēgt līgumu un piegādāt dabasgāzi jaunajam lietotājam. 3.8.12. Pienākums atlīdzināt nepieciešamos izdevumus 168 Lietā esošajās LG vēstulēs potenciālajiem dabasgāzes lietotājiem LG atsaucas uz Civillikuma 865.pantu, kas nosaka, ka "Kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma (..)", kā arī Civillikuma 866.pantu, kas, savukārt, nosaka, ka "nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā". 169 KP norāda, ka konkrētās izpētes lietas ietvaros parādsaistības par sabiedriskajiem pakalpojumiem nav uzskatāmas par nepieciešamajiem izdevumiem, jo parādsaistības izriet no līgumiskajām attiecībām starp LG un dabasgāzes lietotājiem, kuri ir faktiskie labuma guvēji no dabasgāzes apgādes pakalpojuma izmantošanas gazificētajā objektā, kā arī, ja nav lauzts līgums ar iepriekšējo dabasgāzes lietotāju, bet gazificētajā objektā ir nodrošināta dabasgāzes apgāde, nav uzskatāms, ka LG savas iniciatīvas un brīvas gribas vadīta būtu nodrošinājusi dabasgāzes pakalpojumu gazificētajā objektā, bet gan pildījusi no līguma izrietošās saistības pret lietotāju. Līdz ar to ir uzskatāms, ka LG nav taisījusi nekāda veida izdevumus jauno dabasgāzes lietotāju interesēs, lai gazificēto objektu pasargātu no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, un jaunie dabasgāzes lietotāji negūst labumu no dabasgāzes apgādes pakalpojumu izmantošanas. 170 Dabasgāzes piegādes līgums tiek noslēgts ar dabasgāzes lietotāju, nevis nekustamo īpašumu (gazificēto objektu). Minētais citastarp it pamatots ar Regulatoru likuma 4.panta otro daļu, kurā ir noteikts, ka "sabiedrisko pakalpojumu lietotāji ir fiziskās vai juridiskās personas (..)" un Dabasgāzes piegādes noteikumu 3.punktu, kas nosaka, ka "dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar (..) sistēmas operatora un noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi". Arī no Dabasgāzes piegādes noteikumu 69.punkta izriet mērķis nodalīt iepriekšējā un potenciālā dabasgāzes lietotāja atbildību par samaksu par izlietoto dabasgāzi. Proti, "ja lietotājs dabasgāzes iekārtu vai aparatūru ir nodevis citai personai un par to nav informējis sistēmas operatoru, lietotājs ir atbildīgs par saņemtās dabasgāzes samaksu līdz dienai, kad noslēgts līgums ar jauno lietotāju". Rīkojoties pretēji minētajiem principiem (neslēdzot līgumu par dabasgāzes piegādi un pārtraucot dabasgāzes padevi), LG jaunajiem lietotājiem faktiski uzliek atbildību par iepriekšējā lietotāja parādiem, jo jaunajiem lietotājam ir jācieš sekas (dabasgāzes atslēgumu, dabasgāzes piegādes pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus, parāda samaksu un piedziņu), kas izriet no cita līguma, noslēgta starp LG un iepriekšējo lietotāju. Ņemot vērā minēto, LG atsaukšanās uz Civillikuma 865. un 866.pantu nav pamatota un neattaisno parādu atgūšanas prakses piemērošanu. 3.8.13. LESD 106.panta, regulu Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011 piemērošana 171 LG norāda, ka jāņem vērā LESD 106.pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011 ietvertais regulējums. LG norāda, ka dabasgāzes apgāde ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. LG ir pienākums atbilstoši izsniegtajai licencei un Regulatoru likumam sniegt sabiedrisko pakalpojumu. Līdz ar to šāda pakalpojuma sniegšanā konkurences noteikumi nav piemērojami, ja tie kavē uzticēto uzdevumu veikšanu. 172 KP nesaskata regulu Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011 vai to atsevišķu pantu, kurus LG arī nav konkretizējusi, piemērošanu pārkāpuma lietā dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū vai attiecībā uz parādu atgūšanas praksi. Regula Nr. 713/2009 nodibina aģentūru sadarbības koordinēšanai starp ES dalībvalstu enerģētikas sektora regulatoriem. Savukārt regula Nr. 1227/2001 regulē dabasgāzes vairumtirdzniecību, nevis mazumtirdzniecību - tirgu, kurā KP izmeklē parādu atgūšanas prakses piemērošanu. 173 Vienlaicīgi LG vispārīgi atsaucas uz LESD 106.panta piemērošanu. Līdz ar to KP ir ierobežotas iespējas izvērtēt LG viedokli. Pārbaudot lietas materiālus, KP nenonāk pie secinājuma, ka dabasgāzes mazumtirdzniecība ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tāpat no lietas materiāliem neizriet, ka Latvijas valsts ir definējusi dabasgāzes mazumtirdzniecību kā pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Līdzīgi, EST judikatūra neliecina, ka dabasgāzes mazumtirdzniecība būtu atzīstama par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tādējādi KP secina, ka LG atsaukšanās uz LESD 106.pantu arī ir nepamatota, jo (i) dabasgāzes mazumtirdzniecība nav definējama kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi; (ii) LESD 106.panta otrā daļa neattaisno ekspluatējošu praksi; (iii) parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums dabasgāzes mazumtirdzniecībai. (i) Dabasgāzes mazumtirdzniecība nav definējama kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi 174 Atbilstoši LESD 106.panta pirmajai daļai ES dalībvalstīm nav aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības tirgus dalībniekiem, tādējādi radot monopolstāvokli. Vienlaicīgi monopolstāvoklis var radīt šķēršļus brīvai preču kustībai, jo ekskluzīvo tiesību darbības teritorijā citi tirgus dalībnieki nevar brīvi pārdot savas preces un sniegt pakalpojumus. Ekskluzīvās tiesības var izslēgt arī konkurenci, jo monopolists ir vienīgais tirgus dalībnieks, kas darbojas tiesību rezervētajā teritorijā. Ekskluzīvo tiesību ieguvējs var nonākt priviliģētā stāvoklī attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kas var pārkāpt diskriminācijas aizliegumu. Tādējādi dalībvalstīm, piešķirot ekskluzīvas tiesības, ir liegts ieviest vai uzturēt spēkā noteikumus, kas ir pretrunā ES dibināšanas līgumiem, it īpaši noteikumus, kas nonāktu pretrunā brīvai preču kustībai vai brīvai konkurencei (EST spriedums lietā C-159/94 Commission v France, 44.-47.rindkopas). 175 Tieši šo apsvērumu kontekstā saskaņā ar LESD 106.panta otro daļu ir vērtējami tirgus dalībnieka, kuram noteikts pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, rīcības pieļaujamie izņēmuma gadījumi (EST spriedums lietā C-159/94 Commission v France, 48.rindkopa). Proti, izņēmumu ir pamatoti piemērot, ja, nepastāvot ekskluzīvām tiesībām, tirgus dalībnieks nevarētu sniegt uzticēto pakalpojumu vai ekskluzīvo tiesību darbība nepieciešama, lai pakalpojuma sniegšana būtu ekonomiski pamatota (EST spriedums lietā C-437/09 AG2R, 76.rindkopa un citētā judikatūra; EST spriedums lietā C-320/91 Corbeau 14., 16.rindkopa). 176 Pretēji LG viedoklim, dabasgāzes mazumtirdzniecība - tirgus, kurā tiek piemērota parādu atgūšanas prakse - nav uzskatāma par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. No Regulatoru likuma 24.panta pirmās daļas izriet vispārējs pienākums nodrošināt jebkuram licences saņēmējam pienākumu sniegt pakalpojumus. Pirmkārt, šāds vispārīgs pienākums attiecināms uz visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Arī citās enerģētikas nozarēs tirgus dalībniekiem tiek izsniegta tāda paša formulējuma licences. Šāds vispārējs pienākums nekonstituē pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Otrkārt, pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu nav absolūts, bet ierobežots. Uz to norāda arī LG 19.10.2011 vēstulē Nr.20-4-314/12161P, ka atbilstoši Regulatoru likuma 24.panta pirmajai daļai LG pienākums nodrošināt dabasgāzes piegādi nav absolūts. Proti, ja pakalpojuma sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj. Līdz ar to LG nav uzlikts universāls pienākums piegādāt dabasgāzi jebkuram patērētājam Latvijas teritorijā. 177 Vērtējot arī dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus atvēršanu atbilstoši direktīvai Nr.2003/55/EK un Regulatora vērtējumam, Latvijas dabasgāzes tirgus ir izolēts no Eiropas dabasgāzes apgādes sistēmas starpsavienojuma trūkuma dēļ. Līdz ar to faktiskā tirgus situācija izslēdz konkurenci dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. Tādējādi konkrētajā gadījumā no konkurences viedokļa Latvijas tirgu nav nepieciešams tiesiski izolēt ar ekskluzīvo tiesību piešķiršanu, tādējādi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. 178 Vienlaicīgi direktīva Nr. 2003/55/EK uzstāj, ka dabasgāzes tirgus ir atverams konkurencei. Šādos apstākļos nav pieļaujams, ka dalībvalstis rezervētu dabasgāzes mazumtirdzniecību savā teritorijā, piešķirot ekskluzīvās tiesības vienam tirgus dalībniekam. Šāda tirgus pasargāšana nonāktu pretrunā ar ES iekšējā tirgus izvedi dabasgāzes tirdzniecībai. (ii) LESD 106.panta otrā daļa neattaisno ekspluatējošu praksi 179 Kā minēts iepriekš, LESD 106.panta otrās daļas mērķis ir norobežot tirgu no konkurences, piešķirot ekskluzīvas tiesības pakalpojuma sniegšanai. Piemēram, monopolstāvoklis ļauj izolēti no konkurences darboties tirgū un vērsties pret citiem tirgus dalībniekiem, kuru paralēla darbība nav savietojama ar pakalpojuma sniegšanu vai arī padara paša pakalpojuma sniegšanu par neiespējamu ekonomiski pamatotos apstākļos. Tā, pastāvot ekskluzīvām tiesībām, pakalpojuma sniegšana ļauj līdzsvarot mazāk pelnošos segmentus ar pelnošiem segmentiem. Ekskluzīvo tiesību ieguvēja konkurenti noteikti koncentrētos tieši peļņu nesošos tirgus segmentos un izkonkurētu ekskluzīvo tiesību ieguvēju, kuram paliktu vienīgi pienākums sniegt pakalpojumu zaudējumus nesošos tirgus segmentos. (EST spriedums lietā C-320/91 Corbeau, 17.-18.rindkopas). 180 Tādējādi LESD 106.panta otrā daļa var attaisnot vienīgi izslēdzošas prakses piemērošanu. Proti, nepieļaujot vai ierobežojot iespējamo konkurentu darbību konkrētajā tirgū, lai nodrošinātu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu. LG parādu atgūšanas prakse ir ekspluatējoša prakse. Proti, prakse, kas ļauj ekspluatēt dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka pakalpojuma pircējus, uzspiežot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus. Ņemot vērā minēto, nav pamatoti atsaukties uz LESD 106.panta otro daļu, lai attaisnotu ekspluatējošas prakses piemērošanu. (iii) Parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums dabasgāzes mazumtirdzniecībai 181 KP iepriekš norādīja, ka dabasgāzes mazumtirdzniecība konkrētajā gadījumā nav definējama kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tomēr, pat ja uz dabasgāzes mazumtirdzniecību attiektos LESD 106.panta otrās daļas izņēmums, konkurences ierobežošana būtu attaisnojama tikai tik tālu, cik tā kavē pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu (EST spriedums lietā C-1/12 OTOC, 106.rindkopa). Parādu atgūšanas prakses piemērošana, ekspluatējot lietotājus, pārsniedz konkurences ierobežojumu, kāds nepieciešams dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai. 182 Lietā konstatēts, ka LG piemēro pret dabasgāzes lietotājiem parādu atgūšanas praksi, kas ir ekspluatējoša prakse. Šādai praksei nav saistības ar konkurences līmeņa ierobežošanu, konkurentu izslēgšanu no tirgus vai tirgus noslēgšanu. Proti, LG ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijas teritorijā un citi potenciālie dabasgāzes piegādātāji Latvijā nedarbojas un pārredzamā nākotnē nedarbosies. Dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanai LG ir atvēlēts viss Latvijas tirgus bez jebkādām tiesiskām vai faktiskām iespējam citiem konkurentiem iejaukties un sākt konkurēt un tādējādi apdraudēt LG tirgus pozīciju un iespēju sniegt dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojumu lietotājiem Latvijā. 183 Neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis izriet no tiesiskā regulējuma, piemēram, piešķirot ekskluzīvas tiesības, vai tirgus faktiskās situācijas, dominējošā tirgus dalībnieka klientu, konkurentu vai patērētāju ekspluatācija nav pieļaujama. Ja šāda prakse tiek konstatēta, tā vienīgi liecina par ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu nevis par objektīvu nepieciešamību dabasgāzes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Kā lietā tika konstatēts, LG nodrošina iepriekšējo lietotāju parādu samaksu, atsakot jaunajiem lietotājiem jauna dabasgāzes līguma noslēgšanu. Šāda prakse pārkāpj Regulatoru likumu, Dabasgāzes piegādes noteikumus un Civillikuma regulējumu. Līdz ar to nav pieļaujams, ka jauno lietotāju pieprasījums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu kalpotu kā nodrošinājums iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanai. Iepriekšējo lietotāju parādu piedziņa LG ir jāveic patstāvīgi, bez jauno lietotājus iesaistīšanas vai tiesību ierobežošanas. 184 Šādos apstākļos KP secina, ka parādu atgūšanas prakse pārkāpj konkurences ierobežošanas apjomu, kāds nepieciešams dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai un dabasgāzes mazumtirdzniecības nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums un tās piemērošana nav attaisnojama LESD 106.panta otrās daļas izpratnē. 3.8.14. LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumi un ieguldījumu aizsardzība 185 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 norāda, ka tā savā darbā ievēro LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumos LG noteiktos pienākumus. (*) Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka atbilstoši 20.04.1993. līguma starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību 2.pantam, kurš aizsargā pret patvaļīgu un diskriminējošu pasākumu veikšanu, ietekmējot ieguldījumu pārvaldīšanu, pielietošanu, izmantošanu. 186 KP norāda, ka tās lēmums nav patvaļīgs, bet balstīts uz KL un tā piemērošanu atbilstoši Latvijas tiesu un EST judikatūrai, kas skaidro konkurences tiesību nozīmi un piemērošanu ES dalībvalsts tiesību sistēmā. Lēmums piemēro KL, ievērojot vienlīdzības principu, nediskriminējot LG nekādā veidā attiecībā pret jebkuru citu dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku. Sekojot LG argumentācijai, būtu jānonāk pie pretēja secinājuma, ka KL attiecībā uz ekspluatējošo parādu atgūšanas praksi nav piemērojams, LG atrodas ārpus KL un ārpus dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma ievērošanas pienākuma, kas nepamatoti nostādītu LG priviliģētā stāvoklī pret jebkuru citu dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku. Imunitāte pret konkurences tiesību piemērošanu un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu neizriet no Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. 187 KP ieskatā LG arī pārprot konkrētās pārkāpuma lietas tvērumu. Pretēji LG viedoklim, lēmums neuzliek bezierunu pienākumu piegādāt dabasgāzi gazificētajā objektā. Tāpat lēmums neietekmē tiesības saņemt samaksu par piegādāto dabasgāzi un prasīt parādsaistību izpildi no iepriekšējiem lietotājiem. LG netiek ierobežotas iespējas atgūt parādus no iepriekšējiem lietotājiem patstāvīgi, tādā veidā aizsargājot un realizējot savas tiesiskās un finansiālās intereses. Svarīgi, lai LG nenodrošina parādu atgūšanu pret jaunajiem lietotājiem, nepamatoti sasaistot dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējo lietotāju parādu apmaksu. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, LG, nenoslēdzot līgumu ar jauno lietotāju, patstāvīgi atsakās gūt ienākumus no dabasgāzes piegādes jaunajiem lietotājiem. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka lēmuma pieņemšana nepamatoti vai patvaļīgi aizskartu LG intereses. 3.8.15. Dabasgāzes pārtraukšana nemaksātājiem 188 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 norāda, ka, izvērtējot parādsaistību rašanās termiņu un to apmēru, kā arī parādnieka faktisko rīcību parādsaistību segšanā, LG pārtrauc dabasgāzes padevi tajos gazificētajos objektos, kuros dabasgāzes padeves pārtraukšana ir samērojams līdzeklis ar parādsaistību apjomu un raksturu. Tajā pašā laikā LG norāda, ka nereti LG darbinieku iekļūšana gazificētajos objektos ir apgrūtināta, jo lietotāji neatrodas gazificētajā objektā vai apzināti liedz LG pārstāvjiem piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai dabasgāzes padeves pārtraukšanai. Dabasgāzes padevi nav iespējams pārtraukt attālināti vai pārtraukt ārpus gazificētā objekta. 189 KP, vērtējot parādu atgūšanas prakses atbilstību konkurences tiesību normām, ir ņēmusi vērā dabasgāzes apgādes pakalpojuma sniegšanas īpatnības un norāda, ka, atšķirībā no citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, speciālajos dabasgāzes apgādi regulējošos normatīvajos aktos (Dabasgāzes piegādes noteikumi) ir iestrādāti efektīvi mehānismi, kā motivēt parādniekus samaksāt parādu, samazināt debitoru parādu pieauguma risku un palielināt iespējamību iekļūt gazificētajos objektos. Piemēram, Dabasgāzes piegādes noteikumu 64.punkts nosaka, ka "Ja lietotājs atkārtoti aizkavē maksājumus par saņemto dabasgāzi, sistēmas operators ir tiesīgs noteikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā", savukārt 82.punkts nosaka, ka "Ja mājsaimniecības lietotājs dabasgāzi lieto patvaļīgi vai traucē sistēmas operatora pilnvarotajiem pārstāvjiem piekļūt attiecīgā lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai, sistēmas operatora pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības lūgt tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību." Papildus KP norāda, ka speciālajos normatīvajos aktos ir iestrādāti parādu atgūšanas un mazināšanas veidi, kas nenonāk pretrunā ar brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences principiem. Piemēram, Dabasgāzes piegādes noteikumu 89.punkts nosaka, ka "Visas sistēmas operatora un mājsaimniecības lietotāja domstarpības par izlietotās dabasgāzes maksājumu parādiem un citiem sistēmas operatora zaudējumiem, kas saistīti ar dabasgāzes lietošanu, izšķir tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Līdz ar to ir secināms, ka LG var atgūt debitoru parādus, veicot parādu piedziņu civiltiesiskā ceļā, turklāt pastāv arī ārpustiesas debitoru parādu piedziņas iespēja, izmantojot parādu piedziņas uzņēmumu pakalpojumus. Papildus iepriekš minētajam KP norāda, ka fakts, ka dabasgāzes piegādes pārtraukšanas un atjaunošanas izmaksas pārsniedz lietotāja parāda apmēru, nevar tikt uzskatīts par objektīvi attaisnojošu iemeslu, lai neatslēgtu dabasgāzes apgādes pakalpojumu, tādējādi ļaujot parāda apjomam pieaugt. Pamatojoties uz Dabasgāzes piegādes noteikumu 86.punktu, dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izmaksas ir jāsedz parādniekam. LG, neslēdzot līgumu ar potenciālajiem lietotājiem, neiegūst ienākumus, tādējādi ierobežo savas finansiālās iespējas. Dabasgāzes padeves pārtraukšanas novilcināšana rada risku ievērojamam parādsaistību apjoma pieaugumam, ļaunprātīgas saistību neizpildes prakses izplatības pieaugumam. Tāpat, saistot parādu atgūšanu ar lietotāja maiņu, lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais gazificētā objekta valdītājs/īpašnieks, netiek motivēti maksāt par pakalpojumiem. Lai gan dabasgāzes padeves pārtraukšanas apkures sezonas laikā konkrētos gadījumos var būt nesamērīga (var radīt mehāniskus bojājumus gazificētajam objektam, dabasgāzes apgādes sistēmai), LG joprojām var atslēgt dabasgāzi periodā, kurā nav apkures, kā arī, laicīgi informējot parādniekus pirms apkures sezonas, pieslēgt dabasgāzi pēc parādu nomaksas. 3.9. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpums 190 Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka LG parādu atgūšanas prakse, izvirzot noteikumu jauniem lietotājiem, ka pirms dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas un dabasgāzes piegādes jābūt samaksātiem iepriekšējo lietotāju parādiem, izmantojot tās tirgus varu, atsakot noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu un nepiegādājot dabasgāzi, ir netaisnīgs tirdzniecības noteikums KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē. 191 Dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam aizliegts izmantot dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus klientiem, konkurentiem un patērētājiem. LG parādu atgūšanas prakse, atsakot jaunajiem lietotājiem dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu līdz gazificētajā objektā tiks segts iepriekšējā lietotāja parāds, nav objektīvi attaisnojama katrā gadījumā un ir LG netaisnīgs tirdzniecības noteikums dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. Tādējādi KP secina, ka LG, piemērojot parādu atgūšanas praksi pret visiem jaunajiem lietotājiem gazificēto objektu lietojuma tiesību maiņas gadījumos, ir izdarījusi KL 13.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudies kā netaisnīgu noteikumu piemērošanas aizlieguma pārkāpums atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas 4.punktam laika periodā no 30.10.2009. līdz šā lēmuma pieņemšanai. 192 KP norāda, ka minētais secinājums attiecas vienīgi uz LG parādu atgūšanas prakses ekspluatējošā rakstura izvērtējumu atbilstoši dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam piemērot netaisnīgus darījuma noteikumus saskaņā ar KL 13.panta pirmās daļas 4.punktu un par ko tiek noteikta atbildība lēmuma VI sadaļā. Vienlaicīgi, apstāklis, ka LG parādu atgūšanas prakse KP ieskatā nepārkāpj konkrētu lietotāju tiesības KL ietvaros (lēmuma 120.rindkopa), nevarētu attaisnot prakses piemērošanu pret šiem lietotājiem, ja tas pārkāpj LR Satversmi vai citus normatīvos aktus57. Līdz ar to lēmumā konstatētie izņēmuma gadījumi parādu atgūšanas prakses piemērošanai nevarētu kalpot LG par attaisnojumu prakses piemērošanai gadījumos, kad to liedz citi normatīvie akti. VI. Atbildība 1. Rakstveida apņemšanās 193 LG 09.08.2013. vēstulē Nr.01-7/3094 ir norādījusi, ka, pamatojoties uz KL 27.2 panta otro daļu, LG piekristu rakstveidā apņemties pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, ja KP pieņemtu lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu. LG piedāvā nesasaistīt iepriekšējā gazificētā objekta īpašnieka vai valdītāja parādus par dabasgāzes piegādi ar jauno nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, izņemot gadījumus, kuros KP parādu atgūšanas praksi ir atzinusi par samērīgu, un gadījumus, kuros gazificētā objekta īpašnieku vai valdītāju maiņa ir notikusi ar mērķi izvairīties no saistību par dabasgāzes piegādi izpildes. Tomēr LG ir paredzējusi rakstveida apņemšanos piemērot tikai attiecībā uz tādu lietotāju izteiktajiem lūgumiem piegādāt dabasgāzi, kuri ieguvuši īpašumā, izīrējuši/iznomājuši vai kļuvuši par pārvaldniekiem pēc rakstveida apņemšanās spēkā stāšanās laika. 194 Saskaņā ar KL 27.2 panta otro daļu lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, un KP, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu. 195 KP norāda, ka LG, izdarot smagu KL pārkāpumu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ‑ īstenoja parādu atgūšanas praksi vismaz kopš 30.10.2009. KP ieskatā LG apņemšanās rakstveidā pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, lai gan vispārīgi nākotnē attiecībā uz daļu no jaunajiem lietotājiem novērstu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, nenovērstu LG vairāku gadu garumā īstenotās prakses sekas tirgos, kuros jau radīta būtiska negatīva ietekme uz konkurences apstākļiem. Pie tam atbilstoši LG iesniegtās rakstveida apņemšanās paredzētajiem tiesiskajiem pienākumiem, tai būtu iespējams pārkāpumu turpināt attiecībā uz jaunajiem lietotājiem, kas ieguvuši īpašumu pirms rakstveida apņemšanās spēkā stāšanās, kā rezultātā jāsecina, ka LG iesniegtā rakstveida apņemšanās neatbilst 27.2 panta otrās daļas prasībām, jo pilnībā nenovērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Turklāt, pieņemot lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu ar rakstveida apņemšanos pašreizējā lietas izpētes stadijā (izmeklēšana noslēgusies un veiktas procesuālās darbības atbilstoši KL 26.panta sestajai un septītajai daļai), KP nonāktu pretrunā ar KL 27.2 panta otrās daļas mērķi - iespējami ātrāk novērst konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu tirgos, tirgus dalībniekam rakstveidā apņemoties pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus pārkāpuma lietas izpētes sākuma posmos. 196 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP uzskata, ka lietā nepieciešams izdot administratīvo aktu par pārkāpuma konstatēšanu un piemērot naudas sodu par pārkāpuma izdarīšanu, lai atturētu LG un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos lietā nav uzskatāma par lietderīgu. 2. Tiesiskie pienākumi 197 Dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus konkurences līmenis liecina, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana pārskatāmā nākotnē ir ļoti apgrūtināta un maz ticama (lēmuma 33., 55.rindkopa). Tādējādi KL 13.panta pirmās daļas ietvaros piemēroto ekspluatējošo praksi nav iespējams novērst potenciālās konkurences spiediena rezultātā. Ņemot vēra, ka tirgus konkurences apstākļi patstāvīgi nespēj novērst LG parādu atgūšanas prakses piemērošanu, KP ieskatā konkrētajā lietā ir jāveic korekcija dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, kas kompensētu konkurences spiediena trūkumu tirgū. Korekcija veicama, uzliekot LG tiesisko pienākumu izbeigt pārkāpumu, pārtraucot parādu atgūšanas prakses universālu piemērošanu. Tādējādi LG uzliekams pienākums izbeigt netaisnīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda apmaksu. 198 Ievērojot lēmuma 3.7.apakšpunktā konstatēto, nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi pārvaldniekam, īrniekam vai nomniekam par esošā īpašnieka parāda apmaksu, un īpašniekam, tā pārvaldniekam vai īrniekam par esošā īpašnieka īrnieka parāda apmaksu. 199 Ņemot vērā, ka gazificētā objekta valdītāju maiņa var tikt izmantota ļaunprātīgi, lai saņemtu dabasgāzes piegādi, nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi jaunajam valdītājam (komersantam) ar iepriekšējā valdītāja (komersanta), kurš ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar jauno valdītāju, parāda apmaksu par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts līgums. 200 Lietas ietvaros KP ir secinājusi, ka īpašuma tiesību maiņa starp vienā mājsaimniecībā dzīvojošām fiziskām personām var tikt izmantota ļaunprātīgi, lai saņemtu dabasgāzes piegādi. Tādēļ nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku (lietotājiem gazificētā objektā ir deklarētas dzīvesvietas), parāda apmaksu par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts līgums. 3. Naudas soda aprēķins 201 Saskaņā ar KL 14.panta pirmo daļu "Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu". 202 Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt naudas sods jānosaka pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu izdarījušo personu, atturētu to un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. EST, tostarp, ir norādījusi, ka rīcības brīvība naudas sodu noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas. 203 Saskaņā ar KL 14.panta otrās daļas 1.punktu KP ir tiesīga piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu - līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Sodu noteikumi) kopsakarā ar APL 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem. 204 Sodu noteikumu 3.punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tādējādi LG naudas sods aprēķināms no LG 2012.gada neto apgrozījuma, kas veido 427 412 773 LVL. 205 Saskaņā ar Sodu noteikumu 13.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar Sodu noteikumu 14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā: (i) pārkāpuma veidu. Saskaņā ar Sodu noteikumu 15.punktu pēc pārkāpuma veida dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana ir klasificējama kā smags pārkāpums. Ja ir izdarīts smags pārkāpums, atbilstoši Sodu noteikumu 18.3.apakšpunktam naudas sods nosakāms no 0,5 līdz 1,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma; (ii) pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. LG ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijā ar 100% tirgus daļu dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. LG īstenotā parādu atgūšanas prakse no 2009.gada rada konkurences kavēšanu vairākos konkrētajos tirgos (lēmuma 61.rindkopa) un potenciāli var ietekmēt konkurenci ikvienā konkrētajā tirgū, kurā tiek izmantota LG piegādātā dabasgāze; (iii) tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Sodu noteikumu 16.punktu, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem - tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators un/vai pārkāpumā tirgus dalībniekam bijusi aktīva vai pasīva loma. KP secina, ka LG ir bijusi pārkāpuma iniciators un tai ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, jo LG patstāvīgi ieviesa parādu atgūšanas praksi un piemēroja to attiecībā pret dabasgāzes lietotājiem; 206 Ņemot vērā minētos apsvērumus un ievērojot izvērtēto pārkāpuma smagumu, veidu, sekas, LG lomu pārkāpumā, naudas sods LG nosakāms 0,75 % apmērā no tās 2012.gada neto apgrozījuma. 207 Naudas sods, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, nosakāms saskaņā ar Sodu noteikumu 19.2.apakšpunktu. Ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods nosakāms līdz 0,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. LG izdarītais pārkāpums ilgst no 2009.gada 30.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, t.i., pārkāpums ilgst vairāk ne kā gadu, bet nepārsniedz piecus gadus. Līdz ar to, ievērojot pārkāpuma ilgumu, KP naudas sodu LG nosaka 0,35 % apmērā no tās 2012.gada neto apgrozījuma. 208 Atbilstoši Sodu noteikumu 17.punktam kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Tādējādi kopējais naudas sods, kas noteikts atbilstoši Sodu noteikumu 18. un 19.punktam, nosakāms 1,1 % apmērā no LG neto apgrozījuma 2012.gadā, kas ir 4 701 540,50 LVL. 209 KP konstatē, ka lietā nepastāv atbildību pastiprinošie apstākļi, tādējādi atbilstoši Sodu noteikumu 21.1.apakšpunktam kopējais naudas soda apmērs nav palielināms. 210 Saskaņā ar Sodu noteikumu 23.1.apakšpunktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram: (i) pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no Konkurences padomes informāciju par iespējamo KL 13.pantā minēto pārkāpumu (23.1.1.); (ii) tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu (23.1.2.); (iii) tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme KL 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.); (iv) tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma (23.1.5.). LG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka pēc Paziņojuma izvērtēšanas ir gatava diskutēt par taisnīgu, ekonomiski pamatotu un optimālu risinājumu pārkāpuma izbeigšanai. Ņemot vērā KP lēmuma 195.rindkopā norādīto, LG minētais apsvērums nav uzskatāms par atbildību mīkstinošu apstākli. LG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka lietas izmeklēšanas gaitā LG sadarbojās ar KP un pēc savas iniciatīvas sniedza pilnīgu un patiesu informāciju un pierādījumus, kuri ir nozīmīgi lietas izpētei - informāciju par visiem noslēgtajiem cesijas līgumiem; datus, kas būtiski palīdz noteikt konkrētos tirgus, kā arī izvērtēt dominējošo stāvokli; informāciju par parādu struktūru, kā arī darbībām parādu atgūšanai, tai skaitā, sniedzot datus par tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanu dabasgāzes padeves pārtraukšanā, parādu piedziņas efektivitāti maksātnespējas un tiesvedības procesos; un par Regulatora veikto uzraudzību un parādu atgūšanas prakses izvērtēšanu. KP norāda, ka LG ir sniegusi tikai tādu pilnīgu un patiesu informāciju, kuru KP izpētes lietas gaitā ir prasījusi LG sniegt un kuras sniegšana ir LG pienākums. Ņemot vērā iepriekš minēto, minētais LG apsvērums nav uzskatāms par atbildību mīkstinoši apstākli. LG kā mīkstinošu apstākli min KL piemērošanas prakses par līdzīgiem gadījumiem neesamību. KP noraida minēto argumentu. Ņemot vērā LG rīcības klaji ekspluatējošo raksturu un universālo piemērošanu, nevar uzskatīt, ka, ievērojot pienācīgu rūpību un īpašo atbildību, aizņemot 100% tirgus daļu dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, LG nebūtu varējusi nonākt pie slēdziena par parādu atgūšanas prakses neatbilstību KL prasībām. 211 Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka lietā nepastāv Sodu noteikumu 23.1.apakšpunktā minētie atbildību mīkstinošie apstākļi, tādējādi kopējais naudas soda apmērs nav samazināms. 212 Atbilstoši Sodu noteikumu 23.2.apakšpunktam KP kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10% no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Dabasgāzes realizācija (mazumtirdzniecība) veido 95,95% no LG neto apgrozījuma 2012.gadā, līdz ar to KP konstatē, ka 2012.gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, pārsniedz 10% no LG 2012.gada neto apgrozījuma. 213 Izvērtējot noteiktā naudas soda samērīgumu un lietderību tā piemērošanā, ņemot vērā naudas soda preventīvo mērķi atturēt pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu izdarīšanas, KP uzskata, ka LG sodīšanas mērķi par izdarīto pārkāpumu konkrētajā gadījumā var sasniegt ar mazāka naudas soda piemērošanu. Papildus, nosakot galīgo naudas soda apmēru, KP ņem vērā, ka (i) Regulators vērtēja un daļēji pieļāva LG parādu atgūšanas praksi, kā arī (ii) parādu atgūšanas prakses piemērošanā pastāv izņēmumi (lēmuma 120.rindkopa) un būtisku daļu no kopējā dabasgāzes apjoma LG realizē enerģētikā, ko veido termoelektrocentrāles un siltumapgādes uzņēmumi (atbilstoši informācijai 2.attēlā, 2011.gadā enerģētikas nozarei tika realizēti 67% no kopējā realizētā dabasgāzes apjoma), pret kuriem KP izpētes lietas ietvaros nav konstatējusi parādu atgūšanas prakses piemērošanu. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, KP galīgo naudas sodu nosaka 1 567 180 LVL apmērā. Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 13., 14., 15., 16., 17.punktu, 18.3., 19.2.apakšpunktu, 21. un 23.punktu, Konkurences padome nolēma: 1. Konstatēt Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās. 2. Uzlikt AS "Latvijas Gāze" tiesisko pienākumu izbeigt netaisnīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda apmaksu. 3. Tiesiskais pienākums neattiecas uz gadījumiem, ja dabasgāzes piegādes līgumu slēdz šādi jaunie lietotāji un pastāv šādu iepriekšējo lietotāju parādi: a) pārvaldnieks, īrnieks vai nomnieks un pastāv esošā īpašnieka parāds; b) īpašnieks, tā pārvaldnieks vai īrnieks un pastāv esošā īpašnieka īrnieka parāds; c) jaunais īpašnieks un pastāv iepriekšējā īpašnieka parāds par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts dabasgāzes piegādes līgums, ja jaunais īpašnieks un iepriekšējais īpašnieks dzīvo vienā mājsaimniecībā (lietotājiem gazificētā objektā ir deklarētas dzīvesvietas); d) jaunais valdītājs (komersants) un pastāv iepriekšējā valdītāja (komersanta) parāds par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts dabasgāzes piegādes līgums, ja jaunais lietotājs un iepriekšējais lietotājs uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku ar jauno valdītāju. 4. Uzlikt AS "Latvijas Gāze" naudas sodu 1 567 180 LVL (viens miljons pieci simti sešdesmit septiņi tūkstoši viens simts astoņdesmit lati) apmērā. Uzlikt par pienākumu naudas sodu 45 (četrdesmit piecu) dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (saņēmējs: Valsts kase reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV78TREL1060001019900, kods: TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 LG interneta vietne, sadaļa "Uzņēmuma darbība". http://www.lg.lv/?id=178&lang=lat 2 Kopējais atbilžu skaits ir mazāks, jo daļa atbildes ietvēra informāciju vienkopus par vairākiem iesniedzēju īpašumā vai valdījumā esošiem gazificētajiem objektiem. 3 R.E. 27.01.2012. iesniegums; SIA "Namu apsaimniekošana" 01.02.2012. iesniegums Nr.1104684; V.K. 06.02.2012. iesniegums; I.B. 10.02.2012. iesniegums; SIA "Slari" 14.02.2013. iesniegums; Olaines novada pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618; SIA "Vestabalt" 08.03.2012. vēstule Nr.56/03-2012; A.A. 18.03.2013. iesniegums; AS "Parex banka" 01.03.2013. iesniegums Nr.2.4.-02/403; L.J. 04.07.2013. iesniegums Nr.1. 4 LG interneta vietne, sadaļa "Uzņēmuma darbība". http://www.lg.lv/?id=178&lang=lat 5 LG 20.02.2012. vēstule Nr.01-7/622 "Par informācijas un paskaidrojumu sniegšanu", 3.7.apakšpunkts. 6 Ekonomikas ministrijas interneta vietne, sadaļa "Gāzes apgāde". http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30177 7 Turpat. 8 Ekonomikas ministrijas interneta vietne, sadaļa "Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojums par 2011.gadu." http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30177 9 LG interneta vietne, sadaļa "Pašvaldības ar izbūvētu dabasgāzes infrastruktūru." http://www.lg.lv/?id=158&lang=lat 10 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.-4.lpp.; Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2010.gadā, 3.-4.lpp.; Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2009.gadā, 3.lpp. http://sprk.lv/index.php?id=14276&sadala=356 11 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.-4.lpp. 12 EK 01.09.1994. lēmums lietā COMP/M.493 Tracabel/Distrigaz, 23.rindkopa; EK 09.12.2004 lēmums lietā COMP/M.3440 ENI/EDP/GDP, 14.rindkopa. 13 EK 04.05.2010. lēmums lietā COMP/39.317 - E.ON Gas, 17.rindkopa; EK 21.12.2005. lēmums lietā COMP/M.3696 E.ON/MOL 107., 118., 120., 122.rindkopas; EK 14.11.2006. lēmums lietā COMP/M.4180 - Gaz de France/Suez, 62.-63.rindkopa; EK 23.06.2009. lēmums lietā COMP/M.5467 - RWE/ESSENT, 100., 130.rindkopa; EK 21.08.2009. lēmums lietā COMP/M.5585 - CENTRICA/VENTURE PRODUCTION, 16.rindkopa. 14 Regulatora 24.07.2008. lēmums Nr.247 "Par AS "Latvijas gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem. Spēkā no 2008.gada 1.oktobra. http://sprk.lv/doc_upl/DG__tarifi_no_2008__1_okt.doc 15 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.lpp.; Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2010.gadā, 2.lpp. Regulatora ziņojumā par 2009.gadu informācija par apsekotajiem gāzes skaitītājiem un dabasgāzes padeves atslēgšanu nav ietverta. http://sprk.lv/index.php?id=14276&sadala=356 16 EK 14.11.2006. lēmums lietā COMP/M.4180 - Gaz de France/Suez , 59.-63.rindkopa; 21.12.2005. lēmums lietā COMP/M.3696 - E.ON/MOL, 92.rindkopa. EK 10.01.2007 Ziņojums enerģijas sektorā SEC(2006) 1724, 81.rindkopa. 17 Šāda pieeja pamatota arī ar EK praksi, nosakot dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas. Skat. EK 04.05.2010 lēmums lietā COMP/39.317 - E.ON Gas, 21.rindkopa. 18 Atbilstoši EST judikatūrai, tirgus dalībnieks, kuram piešķirtās ekskluzīvas tiesības, var atrasties dominējošā stāvoklī teritorijā, kurā izplatās ekskluzīvo tiesību darbība (EST spriedums lietā C-41/90 Hofner, 28.rindkopa; EST spriedums lietā C-320/91 Corbeau, 9.rindkopa un citētā judikatūra). 19 Lēmuma IV sadaļa. Dabasgāzes piegāde Latvijai. 20 Senāta 15.01.2007. spriedums lietā SKA-15/2007 Rimaida, 11.3.rindkopa; EK 20.07.1999 lēmums COMP/36.888 World Cup, 100.rindkopa; EST spriedums lietā 6/72 Continental Can, 26.rindkopa; EK paziņojums - Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82.pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai. OV C 045, 24.02.2009. Lpp. 0007 - 0020, 7.rindkopa. 21 Ņemot vērā LG atbildē uz Paziņojumu sniegtos iebildumus. 22 Skat. L.J. 04.07.2013. iesniegumu Nr.1; A.A. 18.03.2013. iesniegumu; SIA "Slari" 14.02.2013. iesniegumu; AS "Latvijas Krājbanka" 06.03.2012. iesniegumu Nr.06-3-2/1176; SIA "NIF Projekts 2" 01.03.2012. iesniegumu Nr.6.12-03/06; AS "Parex banka" 01.03.2012. iesniegumu Nr.2.4.-02/403; T.M. 08.11.2011. iesniegums. 23 Skat. SIA "Pastorāts" 26.04.2012. iesniegumu Nr.P/23-97; I.B. 10.02.2012. iesniegums; A.T. 25.01.2012. iesniegums; SIA "Lācplēša 123" 24.01.2012 iesniegums. 24 Skat. AS "Latvijas Krājbanka" 06.03.2012. iesniegumu Nr.06-3-2/1176; L.M. 02.02.2012. iesniegums; SIA "BR 89" 24.01.2012. iesniegums. 25 Skat. Olaines novada pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618. 26 Olaines novada pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618; I.B. 10.02.2012. iesniegums; V.K. 06.02.2012. iesniegums. 27 R.E. 27.01.2013. iesniegums. 28 A.S. 26.01.2012. anketa Nr.233; J.S. 30.01.2012. anketa Nr.302. 29 J.K. 24.02.2012. anketa Nr.596; M.M. 08.03.2012. anketa Nr.721. 30 J.L. 28.02.2012. anketa Nr.620; B.M. 29.02.2012. anketa Nr.627. 31 B.K. 08.02.2012. anketa Nr.427. 32 M.M. 08.03.2012. anketa Nr.721. 33 OTTO, Euro metal, SIA "Alus nams", SIA "Āgenskalna nami", SIA "Lācplēša 123", SIA "BR 89", AS "Roga-agro", SIA "Labo namu aģentūra", SIA "Remiķis", SIA "Latio namsaimnieks", SIA "Antonijas 9", SIA "Namu apsaimniekošana", SIA "Siltumsistēmu automātika", SIA "Zviedrijas mežu fondi", SIA "Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība", SIA "Sufle", SIA "Olang", SIA "Deviņdesmit seši", SIA "Dzintara konsultācijas", SIA "NIF Dzīvojamie īpašumi", SIA "NIF Projekts 2", SIA "NIF Komercīpašumi", SIA "Promano Lat", AS "Parex banka", AS "DNB banka", SIA "Salvus", SIA "Transform 3", SIA "Perfect Audit", SIA "Pastorāts", AS "Latvijas Krājbanka", SIA "KOKTAIL". 34 L.L. 27.02.2012. anketa un 09.07.2013. vēstule. 35 Tiesībsarga atzinums lietā Nr.2011-249-16b, 2012.gads. http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_lieta_nr._2011-249-16b.pdf 36 EST spriedums lietā 127/73 BRT/SABAM, 6.-15.rindkopas; EST spriedums lietā 27/76 United Brands, 158.rindkopa; Senāta 07.10.2011. spriedums lietā Nr. SKA-333/2011 Alpha Ekspress, 13.rindkopa; Senāta 03.12.2010. spriedums lietā Nr.SKA-304/2010 AKKA/LAA, 7.rindkopa. 37 EK 20.07.1999 lēmums COMP/36.888 World Cup, 100.rindkopa; EST spriedums lietā 6/72 Continental Can, 26.rindkopa. 38 Skat. arī: Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedums lietā Nr.A43014411. Tiesa atzina par prettiesisku Regulatora lēmumu, ar kuru LG rīcība, nenoslēdzot dabasgāzes piegādes līgumu ar jauno lietotāju pirms nav nomaksāts iepriekšējā lietotāja parāds, atzīta par pamatotu. 39 LG atbilde uz Paziņojumu, 3.rindkopa. 40 EK 15.06.2005. lēmums COMP/37.507 AstraZeneca, 847.rindkopa. 41 LG atbilde uz Paziņojumu, 14.rindkopa. 42 LG atbilde uz Paziņojumu, 21.rindkopa. 43 EST 18.06.2013 spriedums lietā C-681/11 Schenker, 41.rindkopa un citētā tiesu prakse: EST 14.03.2013. spriedums lietā C-545/11 Agrargenossenschaft Neuzelle, 25.rindkopa; EST 17.03.2011. spriedums lietā C-221/09 ADJ Tuna, 72.rindkopa. 44 Par tiesisko paļāvību administratīvajā procesā. Briede, Jautrīte. Jurista vārds, Nr.19 (172), 11.05.2000. 45 Senāta 14.02.2008. spriedums lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 15.rindkopa; Senāta 12.04.2005. spriedums lietā Nr.SKA-93/2005, 13.rindkopa; Senāta 07.06.2007. spriedums lietā Nr.SKA-238/2007 Caspars Trading, 13.1.rindkopa. 46 EST 14.03.2013. spriedums lietā C-545/11 Agrargenossenschaft Neuzelle, 25.rindkopa. 47 Agrākā no LG minētajām vēstulēm Nr.1121 datēta 12.05.2011. 48 L.L. 27.02.2012. anketa un 09.07.2013. vēstule. 49 Skat. piemēram: Senāta 14.02.2008. spriedums lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 20.rindkopa. Privātpersonas tiesiskā paļāvība nevar pastāvēt periodā pirms uzziņas sniegšanas. 50 Papildus KP 17.01.2012. vēstulē Nr.123 uzdotajiem jautājumiem. 51 LG 20.02.2012. vēstule Nr.01-7/622, I sadaļa. 52 Senāta 14.02.2008. spriedums lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 15.rindkopa; Senāta 12.04.2005. spriedums lietā Nr. SKA-93/2005, 13.rindkopa; Senāta 07.06.2007. spriedums lietā Nr.SKA-238/2007 Caspars Trading, 13.1.rindkopa. 53 Piemēram, SIA "KOKTAIL", A.Z., AS "DNB banka" un SIA "Zviedrijas mežu fondi" publiskajā konsultācijā sniegtā informācija; SIA "Vestabalt" 08.03.2012. vēstule Nr.56/03-2012; SIA "Slari" 14.02.2013. iesniegums; SIA "NIF Komercīpašumi" 01.03.2013. vēstule Nr.2.12.-03/24; A.A. 18.03.2013. iesniegums. 54 Euro Metal 30.04.2013. vēstule. 55 Satversmes tiesas 06.12.2012. spriedums lietā Nr.2012-01-01 Atkritumu apsaimniekošanas likums, 17.rindkopa. 56 Senāta 30.01.2013 lēmums lietā Nr.SKA-155/2013 Siguldas Maiznieks, 7.rindkopa. 57 Skat. Tiesībsarga atzinums lietā Nr. 2011-249-16b, 2012.gads. http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_lieta_nr._2011-249-16b.pdf Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama