6. Article

Apvienošanās ietekmes izvērtējums 6.1. Svaigas/atdzesētas vistas gaļas vairumtirdzniecības tirgus raksturojums [29] Latvijas vistas gaļas tirgū tiek realizēta un patērēta, galvenokārt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā ražota vistas gaļa. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika periodā no 2010.-2012.gadam2 no kopējā Latvijā patērētā vistas gaļas apjoma mazāk nekā 40% tiek ražoti Latvijā (attēls Nr.2). Ir vērojama neliela importa īpatsvara pieauguma tendence. Attēls Nr.2 Vistas gaļas piegāde Latvijā (apjoms, t) [30] Apvienošanās dalībnieki par saviem galvenajiem konkurentiem norādīja: - AB "Vilniaus paukštynas" (Lietuva); - AB "Kaišiadorių paukštynas" (Lietuva); Abi šie uzņēmumi ir daļa no AB "Kauno Grūdai" (Lietuva) grupas. Šie uzņēmumi ir vistas gaļas un vistas gaļas produktu ražošanas uzņēmumi, savukārt AB "Kauno Grūdai" darbojas līdzīgos tirgos kā AB "Linas Agro Group" - lauksaimniecības produktu tirdzniecība (tai skaitā graudi un rapsis), lauksaimniecības izejvielu piegāde, loģistikas pakalpojumi u.tml. - AS "Rīgas Miesnieks"; - AS "Tallegg" (Igaunija); Šie abi uzņēmumi pieder HKScan Oyj grupai (Somija). HKScan Oyj grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Dānijā, Zviedrijā, Baltijas valstīs un Polijā. Visi šīs grupas uzņēmumi darbojas vistas gaļas un vistas gaļas piegādes tirgū. - CEDROB S.A. (Polija). [31] Izvērtējot vistas gaļas ražotāju datus par saražoto apjomu Latvijas tirgum, tika konstatēts, ka lielākais vistas gaļas noieta kanāls ir mazumtirdzniecības veikali, tad vairumtirdzniecība un vistas gaļas produktu ražotāji (izejvielu iepircēji). [32] Izvērtējot mazumtirgotāju iepirkuma datus, tika konstatēts, ka lielākais vistas gaļas noieta kanāls Latvijā ir SIA "RIMI LATVIA", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink" veikali. [33] Analizējot svaigas/atdzesētas gaļas piegādātājus un to piegādes apjomus, tika konstatēts, ka lielākie svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāji ir: - AS "Putnu fabrika Ķekava"; - SIA "Lielzeltiņi"; - AB "Vilniaus paukštynas" (Lietuva); - AB "Kaišiadorių paukštynas" (Lietuva); - AS "Rīgas Miesnieks". [34] Attēlā Nr.3 var redzēt katra mazumtirgotāja svaigas/atdzesētas vistas gaļas iepirkuma apjomu no katra piegādātāja. Pēc attēlā norādītajiem datiem var redzēt, ka katram mazumtirdzniecības tīklam pārsvarā ir viens svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātājs, kas nodrošina pamata apjomu. (*) Attēls Nr.3 Svaigas/atdzesētas vistas gaļas procentuālais iepirkuma sadalījums starp piegādātājiem (*) [35] SIA "PALINK" svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju skaits (*). 1.tabula (*). [36] SIA "RIMI LATVIA" svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju skaits (*). 2.tabula(*) [37] SIA "MAXIMA Latvija" svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju skaits (*). 3.tabula (*). [38] SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju skaits (*). 4.tabula(*). [39] AS "Prisma Latvija" svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju skaits (*). 5.tabula (*). [40] Apkopojot datus par mazumtirgotājiem piegādāto svaigas/atdzesētas vistas gaļas apjomu (t), tika konstatēts, ka 2012.gadā lielāko apjomu piegādā AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi". 6.tabula (*) Uzņēmuma nosaukums 2011 2012 Putnu fabrika Ķekava AS (*) < 20% (*) < 40% Lielzeltiņi SIA (*) < 35% (*) < 40% KAIŠIADORIŲ PAUKŠTYNAS AB (*) < 20% (*) < 20% Vilniaus paukstynas AB (*) < 20% (*) < 10% Rīgas Miesnieks AS (*) < 10% (*) < 10% Pārējie zem 1% (*) < 15% (*) < 5% [41] Pēc izanalizētajiem mazumtirgotāju datiem var redzēt, ka pašlaik tirgū aktīvi darbojas AS "Putnu fabrika Ķekava", SIA "Lielzeltiņi", AB "Vilniaus paukštynas" (Lietuva), AB "Kaišiadorių paukštynas" (Lietuva), AS "Rīgas miesnieks". [42] Aptaujājot mazumtirgotājus, tika konstatēts, ka papildus šiem pašlaik aktīvajiem piegādātājiem pastāv arī citi alternatīvi uzņēmumi, no kuriem ir iespējams iepirkt svaigu/atdzesētu vistas gaļu. Kā svaigas/atdzesētas vistas gaļas piegādātāju alternatīvas apvienošanās dalībniekiem mazumtirgotāji nosauca šādus uzņēmumus: (*) [43] Izvērtējot Centrālās statistikas biroja datus par Latvijā saražoto vistas gaļas apjomu un apvienošanās dalībnieku iesniegtos datus, tika secināts, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi" ir lielākie vistas gaļas ražotāji Latvijā. To kopējais vistas gaļas ražošanas apjoms katru gadu ir ap 95% no kopējā ražošanas apjoma Latvijā. [44] Kā iepriekš minēts un atspoguļots attēlā nr.2., lielākā daļa vistas gaļas Latvijā ir importēta, tajā pašā laikā liela daļa Latvijā saražotās vistas gaļas tiek eksportēta uz ārvalstīm. (*) [45] Apvienošanās ietekmes analīzes ietvaros tika vērtēts arī mazumtirgotāju viedoklis par apvienošanās dalībnieku tirgus varu. Mazumtirgotāji atzīst, ka apvienošanās dalībnieki ir lielākie Latvijas vistas gaļas ražotāji un norāda, ka alternatīvu vistas gaļas piegādātāju, kuri piegādātu Latvijā ražotu vistas gaļu, nav tomēr tika arī norādīts, ka galvenie kritēriji vistas gaļas izvēlei ir cena un kvalitāte un atbilstoši šiem kritērijiem tirgū pastāv daudz alternatīvu piegādātāju, tādējādi apvienošanās dalībniekiem nav tādas tirgus varas, kas var ietekmēt piedāvājumu vai cenu. Mazumtirgotāju viedokļi ir atspoguļoti 7.tabulā. 7.tabula Mazumtirgotāju viedokļi par apvienošanās dalībnieku tirgus varu (*) [46] Apvienošanās dalībnieku konkurējošie uzņēmumi norādīja, ka nesaskata negatīvas sekas konkurencei pēc apvienošanās, kā arī tika izteikts viedoklis, ka apvienošanās varētu uzlabot konkurences situāciju. Konkurējošo uzņēmumu viedokļi atspoguļoti 8.tabulā. 8.tabula Apvienošanās dalībnieku konkurējošo uzņēmumu viedoklis (*) 6.2. Vistas gaļas produktu vairumtirdzniecības tirgus raksturojums [47] Apvienošanās dalībnieki kā galvenos konkurentus vistas gaļas produktu tirgū ir norādījuši šādus uzņēmumus: - AS "Rīgas Miesnieks"; - SIA "Marno"; - SIA "Rēzeknes Gaļas Kombināts"; - AS "LIDO"; - AS "Talsu Gaļa"; - SIA "Forevers"; - SIA "Gaļas Pārstrādes Uzņēmums Nākotne"; - AS "MAAG Gruup" (Igaunija); - UAB "Biovela" (Lietuva); - ZUB "Nematekas" (Lietuva); - AS "Rakvere Lihakombinaat" (Igaunija); - S.A. CEDROB (Polija); - INDYKPOL (Polija). [48] Veicot vistas gaļas produktu tirgus izvērtēšanu Latvijā, tika secināts, ka tirgū pastāv aptuveni 20 vistas gaļas produktu piegādātāji, kas piegādā Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Dānijā un Zviedrijā ražotus vistas gaļas produktus. [49] SIA "PALINK" vistas gaļas produktu piegādātāju skaits (*). 9.tabula (*) [50] SIA "RIMI LATVIA" vistas gaļas produktu piegādātāju skaits (*). 10.tabula (*) [51] SIA "MAXIMA Latvija" vistas gaļas produktu piegādātāju skaits (*). 11.tabula (*) [52] SIA "Pārtikas tirdzniecības apvienība" vistas gaļas produktu piegādātāju skaits (*). 12.tabula (*) [53] AS "Prisma Latvija" vistas gaļas produktu piegādātāju skaits (*). 13.tabula (*) [54] KP secina, ka palielinās vistas gaļas produktu piegādātāju skaits un ka bez apvienošanās dalībniekiem pastāv citi vistas gaļas produktu piegādātāji, kuri spēj nodrošināt mazumtirdzniecības tīkliem līdzvērtīgu piegādes apjomu. [55] Lielākie vistas gaļas produktu piegādātāji mazumtirgotājiem ir: - Rīgas Miesnieks AS - Putnu fabrika Ķekava AS - AB VILNIAUS PAUKSTYNAS - Lielzeltiņi SIA - Vārpas N SIA - LIDO A/S - Rēzeknes gaļas kombināts SIA - RAMATAS SIA [56] Aptaujājot vistas gaļas produktu ražotājus, kas ir gan apvienošanās dalībnieku konkurenti vistas gaļas produktu tirgū, gan apvienošanās dalībnieku klienti vistas gaļas vairumtirdzniecības tirgū, tika iegūts viedoklis, ka apvienošanās būtiski neietekmēs tirgu un apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībniekiem būs iespēja efektivizēt ražošanu un uzlabot kvalitātes standartus, kas uzņēmumus varētu darīt konkurētspējīgākus attiecībā pret ārvalstu vista gaļas ražotājiem. Uzņēmumu viedokļi ir atspoguļoti 14.tabulā. 14.tabula Vistas gaļas produktu ražotāju viedoklis (*) 6.3. Ietekmes raksturojums [57] KP nesaskata risku, ka apvienošanās rezultātā varētu rasties vai nostiprināties dominējošs stāvoklis vai tā varētu radīt būtiskus konkurences ierobežojumus. [58] Ņemot vērā, ka ģeogrāfiskais tirgus nav tikai Latvija, bet vismaz Baltijas valstis, Latvijā, tad Apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieki neiegūtu tādu tirgus varu, kas spētu ietekmēt piedāvājumu vai cenu. [59] Lai gan Apvienošanās dalībnieki ir Latvijas lielākie vistas gaļas ražotāji un vieni no lielākajiem vistas gaļas produktu ražotājiem, bez kuriem nav alternatīvu piegādātāju vietējās izcelsmes vistas gaļai, tomēr tas nerada apvienošanās dalībniekiem tādu tirgus varu, kas spēj būtiski ietekmēt piedāvājumu vai cenu. [60] Galvenie kritēriji, pēc kuriem patērētājs izvēlās vistas gaļu, ir cena un kvalitāte. Vistas gaļai Latvijas tirgū ir pietiekami alternatīvu piegādātāju, kas pēc kritērijiem "cena" un "kvalitāte" ir konkurētspējīgi ar AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi" produkciju. Mazumtirgotāji norādīja, ka arī preces ražotājvalsts ir viens no kritērijiem, pēc kuriem tiek izvēlēta produkcija, tomēr, ja cena vai kvalitāte nav konkurētspējīga, tad šis kritērijs nav uzskatāms par noteicošu. [61] KP uzskata, ka, ņemot vērā lielo konkurenci vistas gaļas tirgū un faktu, ka vistas gaļas tirgū darbojas daudzi ārvalstu ražotāji, kā arī to, ka apvienošanās dalībnieku lielākie konkurenti darbojas lielās uzņēmumu grupās, kuriem ir vertikāli integrēta darbība, un šo grupu uzņēmumi darbojas visā Baltijā un Skandināvijā, tad apvienošanās varētu radīt pozitīvu ietekmi uz konkurenci, radot konkurētspējīgāku uzņēmumu. 6.4. Graudu vairumtirdzniecības tirgus raksturojums [62] AB "Linas Agro Group" nodarbojas ar graudu tirdzniecību, bet SIA "Lielzeltiņi" ražo kombinēto barību vistu audzēšanai un graudi ir kombinētās lopbarības ražošanas izejviela. AB "Linas Agro Group" ir viens no SIA "Lielzeltiņi" graudu piegādātājiem, tādējādi AB "Linas Agro Group" darbojas tirgū, kas ir vertikāli saistīts ar tirgu, kurā darbojas SIA "Lielzeltiņi". [63] AB "Linas Agro Group" tirgus daļa graudu iepirkuma tirgū Latvijā pēdējo triju gadu laikā ir samazinājusies un 2012.gadā uzņēmuma tirgus daļa ir (*)% < 10%. 15.tabula Graudu piegāde - Latvijas tirgū saražoto graudu iepirkums Gads Graudu piegāde - Latvijas tirgū saražoto graudu iepirkums3 Linas Agro iepirkums (tonnas) Linas Agro tirgus daļa % (tonnas) 2012 1 788 397 (*) (*) < 10 % 2011 1 176 200 (*) (*) < 10 % 2010 1 217 800 (*) (*) < 10 % [64] AB "Linas Agro Group" uzņēmumi graudus Latvijā neieved un eksportē gandrīz 100% no visiem tās Latvijas tirgū iepirktajiem graudiem. Lauksaimnieki bieži sadarbojas lauksaimnieku kooperatīvo apvienību ietvaros (piemēram, LATRAPS), kas faktiski darbojas kā lauksaimnieku kolektīvās pārdošanas organizācija, un graudu cena pamatā ir atkarīga nevis no Latvijas pieprasījuma un piedāvājuma faktoriem, bet gan starptautiskās biržas cenu svārstībām. [65] Latvijas graudu audzēšanas tirgū darbojas daudz tirgus dalībnieku - lauksaimnieki. (*) [66] AB "Linas Agro Group" konkurenti graudu iepirkumu Latvijas tirgū ir LPKS "Latraps" un SIA "Elagro Trade" ar tirgus daļu virs 10%. Lielākie graudu pārdevēji tirgū ir vietējie ražotāji un tirgotāji - starpnieki. Viņi pārdod graudus vietējiem ražotājiem - AS "Rīgas Dzirnavnieks", AS "Balticovo" u.c., kā arī lauksaimniekiem. [67] SIA "Lielzeltiņi" lopbarību ražo pašpatēriņam un tirdzniecībai. (*) 6.5. Ietekmes raksturojums [68] Kā ir atzinusi Eiropas Komisija Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, nehorizontālā apvienošanās nerada draudus efektīvai konkurencei, izņemot gadījumus, kad apvienotajai struktūrai ir ievērojama ietekme (kas ne vienmēr nozīmē dominējošo stāvokli) vismaz vienā no attiecīgajiem tirgiem4. [69] KP izvērtēja riskus, kādi varētu rasties vertikālās apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū: - Tirgus dalībnieku izslēgšana - apvienošanās rezultātā faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem tiek apgrūtināta vai liegta pieeja piegādēm vai tirgiem, tādējādi samazinot uzņēmuma spēju un/vai stimulu konkurēt. Tādas rīcības rezultātā uzņēmumi, kas apvienojas, un, iespējams, arī daži to konkurenti var izdevīgi paaugstināt no patērētājiem prasīto cenu. - Koordinēta ietekme - ja apvienošanās maina konkurences raksturu tā, ka uzņēmumi, kas iepriekš savu rīcību nesaskaņoja, tagad visdrīzāk saskaņos cenu paaugstināšanu vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī padarīt koordināciju vieglāku, stabilāku un efektīvāku tiem uzņēmumiem, kuri to izmantoja jau pirms apvienošanās. [70] Cenas graudu vairumtirdzniecības tirgū neveidojas atkarībā no pašizmaksas un/vai pieprasījuma-piedāvājuma ietekmē vietējā tirgū, bet veidojas preču biržās globālā pieprasījuma-piedāvājuma ietekmē, tādejādi graudu vairumtirdzniecības ģeogrāfiskais tirgus ir daudz plašāks par Latviju. [71] Veicot Apvienošanās izvērtēšanu, netika konstatēti fakti, kas liecinātu par iespējamām negatīvām sekām, apvienojoties SIA "Lielzeltiņi" un AB "Linas Agro Group". Ņemot vērā lielo konkurenci graudu tirgū, kā arī AB "Linas Agro Group" nelielo tirgus daļu, KP neuzskata, ka šī apvienošanās varētu radīt norobežošanu, kā rezultātā faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem tiek apgrūtināta vai liegta pieeja piegādēm vai tirgiem, tādējādi samazinot uzņēmuma spēju un/vai stimulu konkurēt. [72] Apvienošanas izvērtējumā netika konstatēts, ka AB "Linas Agro Group" vai SIA "Lielzeltiņi" būtu tāda tirgus vara, kas ļautu palielināt cenas, tādējādi netiek saskatīts risks, ka apvienošanās rezultātā varētu tikt celtas cenas.