14. Article

Iespēja ierobežot Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības Satversmes 116. pantā nav minēta expressis verbis, tomēr Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka šīs tiesības nav absolūtas. Proti, Satversmes 101. pants ietver nosacījumu "likumā paredzētajā veidā". Tātad šo tiesību izmantošanas veids nosakāms ar likumu. Ietverot Satversmes 101. panta tekstā vārdus "likumā paredzētajā veidā", likumdevējs noteicis, ka tiesību piemērotājam katrā konkrētā gadījumā vārdi "ikvienam Latvijas pilsonim" jātulko kopsakarā ar likumos noteiktajiem ierobežojumiem (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1. punktu). Pienākums prast un lietot valsts valodu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā ir viens no tiem nosacījumiem, kas ikvienam pilsonim jāņem vērā, piedaloties valsts un pašvaldību darbībā. Satversmes 101. panta otrās daļas trešajā teikumā ietvertā prasība, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda, nostiprināta arī likumā "Par pašvaldībām". Šā likuma 3. panta trešā daļa noteic, ka darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka pašvaldības darbā gan saziņas valoda, gan lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda, gan arī darba sanāksmju valoda ir latviešu valoda. Tātad prasība par latviešu valodas lietošanu pašvaldību darbā, kura ietver arī pašvaldību domju deputātu pienākumu prast valsts valodu un to lietot, ir konstitucionāli nostiprināta un neierobežo personai Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 733 1. pielikumu valsts valoda C līmeņa 1. pakāpē jāprot un jālieto arī pašvaldību domju deputātiem. Tātad par pašvaldības domes deputātiem drīkst būt tikai tās personas, kuru valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms atbilst vismaz minētajam līmenim un pakāpei. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēji neprot valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē (sk. lietas materiālu 1. sēj. 163., 187. lpp.). Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā ietvertā prasība par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu, respektīvi, C līmeņa 1. pakāpi, ir atzīstama par Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 101. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.