17. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Pieteikuma iesniedzēji ir norādījuši vairākus, viņuprāt, iespējamos mērķus, kuru sasniegšanas labad Ministru kabinets pieņēmis apstrīdēto regulējumu. Tomēr vienlaikus viņi uzskata, ka apstrīdētajam regulējumam nav leģitīma mērķa. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka nepieciešamība aizsargāt valsts valodu un nostiprināt tās lietošanu ir cieši saistīta ar Latvijas valsts demokrātisko iekārtu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-01-06 15.1. un 15.2. punktu). "Satversmes 4. pants, nosakot, ka latviešu valoda Latvijas Republikā ir valsts valoda, piešķir tai konstitucionālu statusu. [..] Ievērojot latviešu valodas kā valsts valodas nostiprinājumu Satversmē, kā arī to, ka globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu" (Satversmes tiesas 2001. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-04-0103 secinājumu daļas 3.2. punkts). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) atzinusi, ka valsts ir ieinteresēta nodrošināt tās institūciju sistēmas normālu funkcionēšanu un līdz ar to parlamenta deputātu kandidātiem noteiktajai prasībai par valsts valodas prasmi ir leģitīms mērķis (sk. ECT spriedumu lietā "Podkolzina v. Latvia", no. 46726/99, para. 34, ECHR 2002-II, 9 April 2002). Var piekrist Ministru kabinetam, ka apstrīdētā regulējuma leģitīmais mērķis ir nodrošināt valsts institūciju normālu funkcionēšanu un nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Viens no demokrātiskās iekārtas pastāvēšanas priekšnoteikumiem ir atbilstoši leģitimēto valsts institūciju stabila un efektīva darbība. Tāpēc ir nepieciešama visaptveroša un konsekventa valsts valodas lietošana atbilstošā līmenī šo institūciju darbā. Likumā noteikto pašvaldības funkciju pienācīga izpilde netiktu nodrošināta, ja deputāti pašvaldības domes darbā piedalītos tikai formāli, neprotot un nelietojot valsts valodu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī un pakāpē. Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nodrošināt vietējās pārvaldes efektīvu darbību un aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu.