3. Article

Pieteikuma iesniedzēji - Nataļja Čehova un Valērijs Kravcovs (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 733 1. pielikums tā sākotnējā redakcijā un Noteikumos Nr. 714 ietvertajā redakcijā, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību domju deputātiem, (turpmāk arī - apstrīdētais regulējums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam. 3.1. Pieteikuma iesniedzēji 2009. gada 6. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti par pašvaldību domju deputātiem. Apstrīdētais regulējums stājās spēkā 2009. gada 1. septembrī. Abi Pieteikuma iesniedzēji 2009. gada novembrī tika administratīvi sodīti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.26 pantā paredzēto pārkāpumu, proti, par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. 3.2. Prasības attiecībā uz latviešu valodas zināšanām pašvaldību domju deputātiem tieši un netieši izvirzot vairāki normatīvie akti. Netieša prasība pēc valsts valodas prasmes esot noteikta likumā "Par pašvaldībām", Valsts valodas likumā un Satversmē. No 1994. gada 13. janvāra līdz 2002. gada 9. maijam Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma (turpmāk - Vēlēšanu likums) 9. pants noteicis pakāpi, kādā pašvaldību domju deputātiem un deputātu kandidātiem jāprot valsts valoda. Tiešas prasības attiecībā uz pašvaldību domju deputātu valsts valodas zināšanu apjomu atkārtoti ieviestas ar Noteikumiem Nr. 733, kurus Ministru kabinets izdeva 2009. gada 1. septembrī. 3.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinets nebija tiesīgs noteikt pašvaldību domju deputātiem pienākumu prast valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē. Noteikumos Nr. 733 neesot skaidri norādītas pilnvarojošās normas un to galvenie virzieni. Turklāt Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa neesot grozīta kopš tās pieņemšanas brīža. Līdz ar to nevarot konstatēt likumdevēja vēlmi pilnvarot Ministru kabinetu izdot noteikumus, kuros būtu norādīts pašvaldību domju deputātiem nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Tāpēc apstrīdētais regulējums esot pretrunā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju domām, Valsts valodas likuma 6. panta pirmās daļas prasības nevar attiecināt uz pašvaldību domju deputātiem, jo viņi nav darbinieki Darba likuma izpratnē, proti, ar viņiem netiek noslēgts darba līgums un viņiem nav darba devēja. Tāpēc apstrīdētais regulējums neatbilstot Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai. Savukārt Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa attiecoties tikai uz darbiniekiem, nevis uz politiskām amatpersonām. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka uz vēlētiem amatiem drīkst attiecināt prasības tikai par valsts valodas lietošanu, nevis prasmi. Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu. 3.4. Kā norāda Pieteikuma iesniedzēji, apstrīdētā regulējuma mērķis varētu būt profesiju klasifikatora saskaņošana ar to amatu sarakstu, kuru pildīšanai nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Cits iespējamais leģitīmais mērķis varot būt mazākumtautību pārstāvju iekļaušana Latvijas sabiedrībā. Taču Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinets apstrīdētā regulējuma leģitīmo mērķi nav formulējis. Prasību, ka pašvaldību darbā jālieto valsts valoda, varot izpildīt ar citiem, efektīvākiem līdzekļiem, piemēram, saziņā ar vēlētājiem izmantojot tulka palīdzību. Apstrīdētajā regulējumā ietvertās prasības formāli netiekot izvirzītas pašvaldību domju deputātu kandidātiem. Līdz ar to vēlēšanās varot kandidēt arī personas, kuru valsts valodas prasmes līmenis neatbilst apstrīdētajā regulējumā noteiktajam, savukārt pēc šādu personu ievēlēšanas jebkurā brīdī varot tikt apstrīdēta deputāta atbilstība ieņemamam amatam. 3.5. Apstrīdētais regulējums nosakot atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem atkarībā no viņu dzimtās valodas un etniskās izcelsmes. Noteikumu Nr. 733 12. punkts paredzot, ka no valsts valodas prasmes pārbaudes atbrīvotas personas, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Taču šādas prasības neattiecoties uz tiem deputātiem, kuri absolvējuši vidusskolu ar latviešu mācībvalodu, un daļēji uz deputātiem, kuri vidusskolas izglītību ieguvuši mazākumtautības valodā pēc akreditētu mazākumtautību izglītības programmu ieviešanas. Apstrīdētais regulējums pārkāpjot Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 91. pantā garantētās tiesības būt vienlīdzīgiem ar pārējiem kolēģiem likuma priekšā un baudīt savas Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības bez diskriminācijas.