5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam. 5.1. Satversmes 101. pants kalpojot demokrātiskas valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanai. Atbilstoši šim pantam arī pašvaldības darbā gan saziņas valoda, gan lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda, gan arī darba sanāksmju valoda esot latviešu valoda. Apstrīdētā regulējuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt pašvaldību darbību, jo to darba valoda esot latviešu valoda. Apstrīdētais regulējums esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo nodrošinot efektīvu Satversmes 101. panta piemērošanu. 5.2. Deputātam esot pienākums piedalīties domes darbā, citastarp izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus, atbildēt uz tiem, rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Šādas darbības esot jāveic nepastarpināti, jo deputāts, darbodamies domē, paužot viedokli un aizstāvot savu vēlētāju intereses. Saziņa esot pašvaldības deputāta darba būtiska sastāvdaļa un personisks pienākums. Tieslietu ministrija uzskata, ka tulka piesaistīšana nenodrošinātu apstrīdētā regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā kvalitātē, turklāt varot lielā mērā apgrūtināt pašvaldības domes darbu. Ja pašvaldības domes deputātam, piemēram, ir piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, tad šāda informācija nebūtu izpaužama tulkam. Deputātam savus pienākumus vajagot pildīt tieši un nepastarpināti. Jēdziens "darbinieks" Valsts valodas likuma izpratnē esot plašāks par jēdzienu "amatpersona" vai "ierēdnis" un attiecināms arī uz abām minētajām kategorijām. Tātad uz pašvaldības domes deputātu esot pilnībā attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta pirmā un piektā daļa. 5.3. Valsts valodas centram esot pienākums iesniegt apgabaltiesā prasības pieteikumu par pašvaldības domes deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts atkārtoti neierodas uz valsts valodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam līmenim. Tā kā pašvaldības domes deputātam, jau uzsākot savu pienākumu veikšanu, jāprot valsts valoda Ministru kabineta noteiktajā līmenī un pakāpē, tad seši mēneši līdz valsts valodas prasmes pārbaudei esot saprātīgs un pietiekams termiņš, lai persona varētu uzlabot savas valsts valodas zināšanas. 5.4. Tieslietu ministrija uzskata, ka nav pretrunas starp Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 17. panta pirmās daļas 3. punkta "g" apakšpunktā noteikto deputāta kandidāta pienākumu sniegt pašnovērtējumu par savu latviešu valodas prasmi un apstrīdēto regulējumu, kas prasa, lai pašvaldības domes deputāts prastu valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē. Apstrīdētais regulējums neierobežojot mazākumtautību pārstāvju pasīvās vēlēšanu tiesības, jo tajā ietvertā prasība attiecoties uz jebkuru personu neatkarīgi no tās etniskās piederības, rases, dzimuma vai citām pazīmēm. Turklāt etniskā piederība neesot jānorāda nevienā ar pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanu saistītā dokumentā. Tādējādi prasība, ka pašvaldības domes deputātam jāprot valsts valoda, neesot diskriminējoša un atbilstot Satversmes 91. pantam.