109. Article — prasa, lai valsts rīcība ar šo pensiju atbilstu

tiesiskas valsts principiem. Attiecībā uz vispārējiem tiesību principiem izskatāmās lietas ietvaros strīds ir tikai par tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu. Tādējādi izskatāmajā lietā apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 109. pantam vērtējama kopsakarā ar Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. 10. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, jo paredz atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām salīdzinājumā ar prokuroriem, tiesnešiem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Interpretējot šo normu, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem. Tātad, izvērtējot, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, jānoskaidro: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai apstrīdētās normas paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām; 3) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 10.jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-69-01 9. - 10. punktu). 11. Visupirms ir jāizvērtē, vai Biroja amatpersonas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citiem izdienas pensiju saņēmējiem. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas tādas personu grupas kā Biroja amatpersonas, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokurori un tiesneši. Savukārt Saeima uzskata, ka Biroju nevar pielīdzināt tipiskai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei un tā amatpersonas neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar šādas iestādes darbiniekiem. 11.1. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka visus izdienas pensiju saņēmējus raksturo viens būtisks kopējs elements, proti, dienesta vai darba attiecības ar valsti. Taču var konstatēt, ka pastāv trīs galvenie iemesli, kāpēc šīm personām tiek garantēta izdienas pensija: 1) tiek pieņemts, ka, sasniedzot noteiktu vecumu vai nostrādājot attiecīgajā profesijā noteiktu laiku, samazinās vai zūd spējas nepieciešamajā kvalitātē izpildīt attiecīgā dienesta vai profesijas specifiskos darba pienākumus; 2) attiecīgā persona pilda tādu valstij svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu darba apstākļiem, kuras strādā uz civiltiesiska līguma pamata. Dienesta laikā persona ir pakļauta valsts noteiktiem būtiskiem ierobežojumiem (dienesta gaitas reglamentiem u.c.), tās pienākums ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti bīstamos apstākļos. Izdienas pensija šajā gadījumā, no vienas puses, kompensē minētā dienesta periodā priekšlaicīgi zaudētās darbspējas, bet, no otras puses, kalpo kā kompensācija par dienesta laikā noteiktajiem ierobežojumiem neatkarīgi no tā, vai šie ierobežojumi ir vai nav radījuši priekšlaicīgu darbspēju samazināšanos; 3) izdienas pensija netieši veido it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgā laika periodā un sekmē attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.2006-13-0103 7.1.punktu). Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa visas izdienas pensijas iedalījusi trijās grupās: 1) izdienas pensijas, kas noteiktas galvenokārt ar mērķi kompensēt darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu konkrētajā profesijā, proti, izdienas pensijas māksliniekiem; 2) izdienas pensijas, kas noteiktas galvenokārt ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši pretkorupcijas aspektā, taču nav saistītas ar nepieciešamību attiecīgajām personām priekšlaicīgi pensionēties, proti, izdienas pensijas tiesnešiem un diplomātiem; 3) izdienas pensijas, kas noteiktas ar visiem iepriekšminētajiem mērķiem, proti, izdienas pensijas militārpersonām, SAB darbiniekiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.2006-13-0103 7.1.punktu). Saskaņā ar KNAB izdienas pensiju likuma 1. pantu izdienas pensijas Biroja amatpersonām kompensē darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu, dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošina Biroja stabilitāti un kvalitatīvu darbību. Līdz ar to Biroja amatpersonu izdienas pensijas pieder pie trešās izdienas pensiju grupas. Tādējādi Biroja amatpersonas attiecībā uz tiesībām saņemt izdienas pensiju atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar militārpersonām, SAB darbiniekiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem. 11.2. Lai noteiktu, vai minēto iestāžu amatpersonas un darbinieki ir savstarpēji salīdzināmi, jāņem vērā šo iestāžu funkcijas. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8. panta pirmo daļu Birojs pilda šādas funkcijas: 1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā; 2) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju. Tātad Birojs ir gan operatīvās darbības subjekts, gan izmeklēšanas iestāde. Līdz ar to nepieciešams noteikt, kuras iestādes vēl tiek atzītas par operatīvās darbības subjektiem un kuras iestādes veic izmeklēšanas darbības, respektīvi, identificēt to iestāžu grupu, kuru amatpersonas veic līdzīgas funkcijas un tāpēc atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Operatīvās darbības likuma 25. panta pirmā daļa noteic, ka operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Kriminālprocesa 386. pantā izsmeļoši norādītas izmeklēšanas iestādes. Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 11. panta pirmo daļu valsts drošības iestāžu kopumu veido SAB, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija, šīs iestādes savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti. Tātad valsts drošības iestāžu funkcijas atšķiras no Biroja funkcijām, jo Birojs veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, bet valsts drošības iestādes - galvenokārt izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības. No valsts drošības iestādēm tikai Drošības policija ir arī izmeklēšanas iestāde. Savukārt valsts aizsardzības jeb militārā dienesta iestāžu skaitā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošas militārās struktūrvienības, kā arī Zemessardze (Militārā dienesta likuma 2. panta 1. punkts, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 1. pants). Attiecīgi šo institūciju funkcija ir valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzība. Tikai Militārā policija, kas ietilpst Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, veic Biroja funkcijām līdzīgus uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekts un arī izmeklēšanas iestāde (Nacionālo bruņoto spēku likuma 3. panta piektā daļa). Tātad arī šo aizsardzības iestāžu funkcijas pēc būtības atšķiras no Biroja funkcijām. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanas institūcijas tiesību aktos nav tieši definētas, tomēr, ievērojot attiecīgās funkcijas, par šādu institūciju var uzskatīt Valsts policiju (Iekšlietu ministrijas padotības iestāde). Likuma "Par policiju"