3. Article — citastarp policijai nosaka šādus uzdevumus: novērst

noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kā arī savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus. Valsts policija ir gan operatīvās darbības subjekts, gan izmeklēšanas iestāde. Minētie uzdevumi sakrīt ar Biroja uzdevumiem. Tādējādi policijas darbinieki var tikt uzskatīti par tādu personu grupu, kas atrodas salīdzināmos apstākļos ar Biroja amatpersonām. Arī prokuratūra ir tiesībaizsardzības iestāde, kas tieši saistīta gan ar izmeklēšanu, gan operatīvo darbību. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 2. pantu tā uzrauga pirmstiesas izmeklēšanu un operatīvās darbības procesu. Tādējādi arī prokurori var tikt uzskatīti par tādu personu grupu, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar Biroja amatpersonām. 11.3. Papildus jānorāda, ka kopš 2011. gada 1. janvāra VSAA nodrošina vienotu visu izdienas pensiju administrēšanu, izņemot militārpersonu un SAB darbinieku izdienas pensiju administrēšanu. Militārpersonu izdienas pensiju administrēšana ir Aizsardzības ministrijas pārziņā, lai to aprēķini neatšķirtos no citām sociālajām garantijām, kas pienākas militārpersonām. Savukārt SAB atzina, ka tā amatpersonu izdienas pensiju izmaksu varētu veikt centralizēti VSAA, tomēr iebilda pret šo pensiju piešķiršanas centralizāciju, jo uzskatīja, ka SAB amatpersonu izdienas pensiju piešķiršana tā darba specifikas dēļ atstājama paša SAB kompetencē [sk. Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta sēdes protokola Nr.53 38.§ - Informatīvais ziņojums "Par visu pensiju administrēšanas centralizēšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā" (TA-2637), pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=196385, aplūkots 15.10.2013.]. Tādējādi par personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, var uzskatīt Biroja amatpersonas, iekšlietu sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokurorus. 12. Analizējot, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, secināms, ka normatīvajos aktos ietvertais uz minētajām personu grupām attiecinātais regulējums par izdienas stāžā ieskaitāmajiem darba (dienesta) periodiem nav identisks. Apstrīdētā norma paredz, ka Biroja amatpersonu izdienas stāžā ieskaita tikai laiku, kas nodienēts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, bet neieskaita laiku, kas nodienēts Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" 3. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita izdienu - laiku, ko darbinieks nodienējis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Šī norma izdienas stāžā ieskaitāmo laiku neaprobežo tikai ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto periodu, bet ļauj izdienas stāžā ieskaitīt arī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto laiku. Tātad apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Prokuroru izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku. Tātad arī šī norma ļauj izdienas stāžā ieskaitīt Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto laiku, taču tikai to, kas nodienēts noteiktos ar izmeklēšanu saistītos amatos, proti, amatos, kuru pienākumi ir salīdzināmi ar prokurora amata pienākumiem. Tātad apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām un prokuroriem, jo neparedz iespēju Biroja amatpersonu izdienas stāžā ieskaitīt Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pat salīdzināmos amatos nodienēto laiku. Tādējādi apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām salīdzinājumā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem. 13. Tā kā apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai šādai atšķirīgai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajā normā ietvertais regulējums, iespējams, ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt to, lai Biroja amatpersonas būtu lojālas valstij. Saeima norāda, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroru un tiesnešu izdienas stāža aprēķināšanā tiek ņemtas vērā speciālās garantijas, kas tika sniegtas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas posmā, savukārt Birojs tika izveidots pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, pamatojoties uz 2002. gada 18. aprīļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu. Minētā likuma 2. panta pirmā daļa paredz specifiskas Biroja funkcijas: korupcijas novēršana un apkarošana, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrole. Kaut arī Birojs neesot valsts drošības iestāde, tā darbība esot tieši saistīta ar valsts drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Arī Birojs ir norādījis, ka tas nav valsts drošības iestāde, tomēr tā darbība esot tieši saistīta ar valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Tāpēc uz Biroja amatpersonām un darbiniekiem attiecoties tikpat stingri ierobežojumi kā uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Minēto ierobežojumu mērķis esot valsts dienesta pienācīga darbība, lojalitāte valstij, amata pienākumu veikšana valsts un sabiedrības interesēs, kā arī demokrātiskas valsts iekārtas un nacionālās drošības apdraudējumu novēršana (sk. lietas materiālu 1. sēj. 36.lpp.). Savukārt Tiesībsargs pauž viedokli, ka atšķirīgajai attieksmei konkrētajā situācijā nav leģitīma mērķa. Ievērojot iepriekš teikto, varētu pieņemt, ka atšķirīgās attieksmes mērķis ir saistīts ar nepieciešamību aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, neļaujot personām iegūt papildu sociālās garantijas saistībā ar to darbību nedemokrātiska režīma iekšlietu sistēmā un tādējādi panākot, ka minētās personas nepiesakās darbam Birojā. Tomēr Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt šādu leģitīmo mērķi. 14. Dienests Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pats par sevi nevar liecināt, ka persona būtu darbojusies pret Latvijas Republikas interesēm. Personas, šajās iestādēs dienot, veica dažādas funkcijas. Līdz ar to nevar apgalvot, ka visas šīs personas noteikti būtu vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību vai demokrātisko iekārtu. Savukārt prasība par lojalitāti savai valstij ir vienlīdz attiecināma uz visām valsts amatpersonām, tostarp arī uz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem. Likumi ļauj šo personu izdienas stāžā ieskaitīt Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto laiku. Tātad šie likumi apliecina: likumdevējs attiecīgajos gadījumos nav uzskatījis, ka dienests Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs būtu tāds fakts, kas pats par sevi raksturo personas attieksmi pret Latvijas Republiku. Pat ja dienests Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs kādos konkrētos gadījumos tiešām varētu radīt šaubas par personas lojalitāti valstij, šā dienesta neieskaitīšana izdienas stāžā tomēr nav piemērots līdzeklis tam, lai nodrošinātu Biroja amatpersonu uzticību Latvijas valstij. Neieskaitot attiecīgo laiku personas izdienas stāžā, bet ļaujot tai strādāt Birojā, šis mērķis netiek sasniegts. To varētu sasniegt, nosakot konkrētām personām aizliegumu strādāt Birojā. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta trešās daļas 8. punkts liedz strādāt Birojā tām personām, kuras strādājušas PSRS Aizsardzības ministrijā, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejā noteiktos amatos. 15. KNAB izdienas pensiju likuma projekta anotācijā norādīts: "Nepieciešamību izdot normatīvo aktu nosaka tas, ka, atšķirībā no citām tiesībaizsardzības iestādēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām netiek paredzētas izdienas pensijas, tādējādi nostādot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nevienlīdzīgā situācijā ar citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām. Vienlaicīgi vēršam uzmanību uz to, ka citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, pārnākot uz darbu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, nav iespējas saņemt izdienas pensiju, līdz ar to viņi zaudē iespēju izmantot tās sociālās garantijas, kas viņiem pienācās, strādājot citās tiesībaizsardzības iestādēs" (likumprojekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums" anotācijas 1.punkts, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/ D10AD13C0D195D54C225722E004CB020?OpenDocument, aplūkots 25.10.2013.). Tātad KNAB izdienas pensiju likums tika pieņemts ar mērķi nodrošināt vienlīdzību starp Biroja amatpersonām un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī sekmēt to, ka par Biroja amatpersonām kļūst personas, kuras pirms tam bijušas citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas un kurām ir profesionālā pieredze. Šādā kontekstā ir īpaši svarīgi nepieļaut nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Nav pamata uzskatīt, ka personas, kas iepriekš dienējušas Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un šobrīd atbilst visām likumā izvirzītajām amata prasībām, būtu mazāk kvalificētas konkrēto uzdevumu izpildei. Tieši otrādi, jau iepriekš minētā KNAB izdienas pensiju likuma projekta anotācija norāda uz nepieciešamību Birojam piesaistīt tādas personas, kuras iepriekš ir strādājušas tiesībaizsardzības iestādēs un kurām ir vajadzīgā pieredze. Pirms Biroja izveidošanas tam nodotās funkcijas galvenokārt veica dažādas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes [sk. First Evaluation Round. Evaluation Report on Latvia. Greco Eval I Rep (2002) 2E. Adopted by GRECO at its 9th Plenary Meeting (Strasbourg, 13-17 May 2002), http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/ round1/GrecoEval1%282002%292_Latvia_EN.pdf, aplūkots 25.10.2013.]. Tātad nav saskatāms pamatojums tam, kāpēc personai, kura pēc Biroja izveidošanas turpinājusi darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, izdienas stāžā var ieskaitīt Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto laiku, bet personai, kura pēc Biroja izveidošanas darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nomainījusi pret darbu Birojā, turklāt veicot vienas un tās pašas funkcijas, šo laiku izdienas stāžā ieskaitīt nevar. Arī šobrīd Biroja funkcijas korupcijas apkarošanas jomā lielā mērā sakrīt ar citu izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu funkcijām, piemēram, Valsts policijas funkcijām. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8. panta pirmajai daļai Birojs korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas: 1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā; 2) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju. Arī Valsts policijas amatpersonas sauc personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem, kā arī veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus. Ņemot vērā Biroja un Valsts policijas funkcijas, nav saskatāms nekāds saprātīgs un objektīvs pamatojums atšķirīgai attieksmei pret šo iestāžu amatpersonām izdienas stāža noteikšanā. 16. Nav pamata atšķirīgo attieksmi attaisnot arī ar to, ka Biroja speciālās kompetences dēļ tam nepieciešama lielāka neatkarība nekā, piemēram, Valsts policijai. Gan ANO Pretkorupcijas konvencijas 6. un 36. pants, gan arī Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas 20. pants prasa nodrošināt korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādēm tām nepieciešamo neatkarību. Taču prasība pēc šo iestāžu neatkarības ir saistīta ar to darbības specializācijas jomu, nevis ar to, ka šādu iestāžu funkcijas pēc būtības būtu citādas nekā policijas iestāžu funkcijas (sk., piemēram, Institutional Arrangements to Combat Corruption. A Comparative Study. United Nations Development Programme, 2005, p.5-6, http://regionalcentrebangkok.undp.or.th/practices/governance/documents/ corruption_comparative_study-200601.pdf, aplūkots 15.10.2013.). Prasība pēc neatkarības nenorāda uz to, ka Biroja amatpersonas veiktu kādas funkcijas, kas būtiski atšķirtos no, piemēram, Valsts policijas amatpersonu funkcijām. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā pat norādīts, ka pretkorupcijas iestādes darbam jābūt, cik vien iespējams, integrētam un saskaņotam ar policijas un prokuratūras darbu (Criminal Law Convention on Corruption. Explanatory Report, paras. 95-100, http://www.conventions.coe.int/Treaty/en/Reports/Html/173.htm, aplūkots 15.10.2013.). Turklāt ne ANO Pretkorupcijas konvencija, ne Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija neprasa, lai korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādes obligāti būtu no policijas iestādēm nošķirtas vai lai tās nebūtu padotas valdībai (sk., piemēram, Institutional Arrangements to Combat Corruption. A Comparative Study. United Nations Development Programme, 2005, p.5-6, http://regionalcentrebangkok.undp.or.th/practices/ governance/documents/corruption_comparative_study-200601.pdf; Criminal Law Convention on Corruption. Explanatory Report, paras. 95-100, http://www.conventions.coe.int/Treaty/en/Reports/Html/173.htm, aplūkots 15.10.2013.). Tādējādi arī nepieciešamība nodrošināt Birojam pietiekamu neatkarību nenorāda uz saprātīgu un objektīvu atšķirīgās attieksmes pamatu. 17. Tā kā pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir pieļauta atšķirīga attieksme, kurai nav objektīva un saprātīga pamata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un nonāk pretrunā arī ar Satversmes 109. pantu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta 3. punktu, ciktāl tas neparedz izdienas stāžā ieskaitīt dienestu Latvijas PSR Iekšlietu sistēmas iestādēs, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris