2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - lūdz Satversmes tiesu izvērtēt LAPK 21. panta otrās daļas vārdu "ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" (turpmāk - apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam. Izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes lēmuma atcelšanu, Pieteikuma iesniedzēja konstatējusi, ka persona saskaņā ar LAPK 149.31 panta astoto daļu saukta pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN) pārkāpumu. Proti, persona bija novietojusi savu transportlīdzekli ceļa zīmes Nr. 532 "Stāvvieta" un papildzīmes Nr. 837 "Invalīdiem" darbības zonā, lai gan tai nebija invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes. Šā iemesla dēļ Rīgas pašvaldības policija sodījusi personu ar naudas sodu četrdesmit latu apmērā. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā esot konstatēts, ka par LAPK 149.31 panta astotās daļas pārkāpumu ir noteikts tikai fiksēta apmēra naudas sods - četrdesmit latu. Šādā gadījumā neesot piemērojama LAPK 32. panta otrā daļa, kas paredz atbildību mīkstinošu apstākļu izvērtēšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā ņemami vērā atbildību mīkstinoši apstākļi, kas pieļauj iespēju atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu. Tomēr apstrīdētā norma liedzot ņemt vērā šādus apstākļus. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka personas, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības par CSN pārkāpumiem, atrodas tādos pašos tiesiskos apstākļos kā personas, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības par tādiem pārkāpumiem, kuru grupas objekts nav ceļu satiksme. Tomēr LAPK 21. pantā likumdevējs esot īpaši nošķīris CSN pārkāpumu izdarījušās personas un ar apstrīdēto normu noteicis papildu kritēriju šāda pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma pieļaujot nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret CSN pārkāpējiem, jo liedzot atzīt konkrētu pārkāpumu par maznozīmīgu gadījumos, kad to pieļauj faktiskie apstākļi, kā arī liedzot izvērtēt fiksēta soda apmēra samērīgumu. Turklāt pastāvošais tiesiskais regulējums paredzot iespēju atzīt pārkāpumus par maznozīmīgiem visos gadījumos, kas nav saistīti ar CSN, pat ja par šiem pārkāpumiem paredzētā soda apmērs ievērojami pārsniedz trīsdesmit latus, piemēram, lietās par LAPK 159. un 114.2 panta pārkāpumiem. Administratīvā pārkāpuma atzīšana par maznozīmīgu nevarot būt atkarīga no sankcijas apmēra. Nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka persona tiek pārāk bargi sodīta par maznozīmīgu pārkāpumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tāds nav bijis likumdevēja mērķis, jo tādējādi tiek sašaurinātas iespējas piemērot samērīguma principu. Likumdevēja uzdevums esot panākt pēc iespējas lielāku individualizāciju sodu noteikšanā. Likumdevējs gan esot tiesīgs noteikt arī tādu tiesisko regulējumu, kas nenodrošina absolūtu individualizāciju, tomēr regulējumam vajagot vienādā mērā attiekties uz objektīvi salīdzināmiem, kaut arī atšķirīgiem gadījumiem. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja nesaskatot apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma pamatojumu, jo iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības par maznozīmīgu pārkāpumu esot viens no veidiem, kā iespējams panākt demokrātiskas iekārtas principa un samērīguma principa ievērošanu. Pieteikuma iesniedzēja pieļauj, ka likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto normu, bijis vienkāršot lietvedības procesu lietās par CSN pārkāpumiem. Tāpat likumdevējs, iespējams, esot centies panākt, lai tiesību normu piemērotājam nebūtu iespējas būtisku pārkāpumu nepamatoti atzīt par maznozīmīgu un atbrīvot pārkāpēju no atbildības. Tomēr, izvērtējusi iespējamos apstrīdētās normas mērķus, Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka no apstrīdētās normas tās leģitīmais mērķis nav izsecināms. Turklāt apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot to personu tiesības, kuru izdarītie CSN pārkāpumi varētu tikt atzīti par maznozīmīgiem, ņemot vērā individuālos lietas apstākļus.