4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka personas, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības par CSN pārkāpumiem, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citām personām, kuras tiek sauktas pie administratīvās atbildības par citiem pārkāpumiem, tomēr apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret abām šīm personu grupām. Proti, tā liedzot par maznozīmīgu atzīt tādu ceļu satiksmē personas izdarītu pārkāpumu, par kuru paredzētais naudas sods pārsniedz trīsdesmit latus. Pārkāpuma nozīmīgumu raksturojot apstākļi, kādos tas izdarīts, tiesiski aizsargāto interešu aizskāruma būtiskums un pārkāpēja personība, nevis sankcijā paredzētais soda veids un apmērs. Apstāklis, ka par konkrētu pārkāpumu paredzēts maksimālais naudas sods vai smagāks sods, pats par sevi neesot arguments tam, lai šo pārkāpumu nevarētu atzīt par maznozīmīgu. Administratīvā soda mērķis esot sasniedzams ar citiem tiesību institūtiem, piemēram, atbrīvojot personu no administratīvās atbildības un aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, nevis piemērojot administratīvo sodu. Iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības esot attiecināma uz tādiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuru radītais tiesiski aizsargāto interešu apdraudējums, ievērojot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību, nav uzskatāms par tik būtisku, lai piemērotu administratīvo sodu. Tieši šie kritēriji, nevis tiesību normas sankcijā paredzētais sods esot izšķiroši pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu. Iespēja atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu neatkarīgi no tam paredzētās sankcijas esot attiecināma uz visu veidu administratīvajiem pārkāpumiem, tostarp arī tādiem, par kuru izdarīšanu paredzēts maksimālais naudas sods vai pat administratīvais arests, tikai ne uz pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par to izdarīšanu piemērojamais naudas sods pārsniedz trīsdesmit latus. Šāds atšķirīgs regulējums esot uzskatāms par nesamērīgu, jo tas liedzot atzīt par maznozīmīgiem tādus ceļu satiksmē izdarītos pārkāpumus, kuri pēc rakstura ir formāli un konkrētajos apstākļos būtu atzīstami par maznozīmīgiem. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta tāda kritērija noteikšanu, atbilstoši kuram pārkāpuma nozīmīgums ir atkarīgs no sankcijā paredzētā soda mēra, jo īpaši atsevišķās administratīvo lietu kategorijās. Šādu pieeju Tieslietu ministrija esot ietvērusi administratīvo sodu sistēmas reformas ietvaros izstrādātajā Administratīvo pārkāpumu sodu likuma projektā. Minētā likumprojekta 25. panta pirmajā daļā esot paredzēts: ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis reālu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm (maznozīmīgs pārkāpums), amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet, ja tas ir uzsākts, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa jebkurā stadijā var to izbeigt, nepiemērojot sodu. Likumprojektā neesot paredzēti īpaši nosacījumi nedz ceļu satiksmē, nedz arī kādā citā jomā izdarītu administratīvo pārkāpumu atzīšanai par maznozīmīgiem. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.